Liekais svars, Uzturs

Kumosiņu ogļhidrātu, lūdzu! Jestrs stāsts par mēģinājumu tievēt

Foto - pexels.com

Rīta vingrošanas vietā Edīte ievilka zem segas datoru un ātri izskraidīja iecienītākās interneta lapas. Bija jāizlasa, vai nav parādījusies kāda jauna modeļu diēta vai svaigs piegājiens svara nomešanā. Pēc tam viņa palasīja, kā klājas meičām tievētājām Feisbuka grupā. Atkal nometušas svaru, noburkšķēja Edīte un steidzīgi aizklapēja datora vāku.

Bija laiks ikrīta procedūrai. Viņa uzkāpa uz svariem, paskatījās, uzkāpa vēlreiz. Sen jau jāpērk jauni svari, šie ik reizi rāda aplami. Tieši tad, kad jūtos tieva un gaisīga, lodziņā parādās netīkami skaitļi.

Pēc tam jaunā sieviete izdzēra krūzi silta ūdens ar citronu. Ieņēma tējkaroti olīveļļas un kārtīgi skalināja pa muti. Nepatīkami bija skatīties, kas pēc tam ielija izlietnē, bet tā dara daudzas slavenības – to Edīte nesen bija izlasījusi žurnālā.

Viņa pavēra ledusskapi un lika uz galda brokastu tiesu, pie katras bļodiņas un sainīša klusi murminot: olbaltumi, karotīns, kalcijs, minerālvielas, B vitamīns… Taču vispirms bija jāizleksē bļodiņa ar vakarā aplietajām auzu pārslām. Šķiedrvielas! – Edīte noteica un ātri, ātri grūda mutē karoti pēc karotes. Daudz labāk garšoja avokado, viņa notiesāja visu bumbuli, lai arī zemapziņā klauvēja diētas ārstes vārdi, ka puse no avokado ir īstas pusdienas. Edīte ātri atrada attaisnojumu – vērtīgās taukskābes!

Pēc tam viņa tasītē iemaisīja kapučino, pie sevis nočukstēja: 55 kalorijas, tad ātri un alkatīgi izdzēra.

Pa ceļam uz darbu Edīte ieraudzīja simpātisku puisi. Viņa koķeti pacēla uzacis un lūkojās viņam tieši acīs. Bet tad šis pacēla roku, kurā bija prāva baltmaize, tāda milzu bulka, tās vidū rēgojas desas gals un kaut kāds biezenis. Viņš atpleta muti un iekodās maizē. Edīte nodrebēja. Ārprāts! Baltie milti! Slēptie tauki! Desa! Kilokalorijas! Ātrāk prom, es to negribu redzēt!

Kad darbā pienāca pusdienlaiks, Edīte izcēla no somas nokasītu burkānu, trīs rudzu miltu sausmaizītes un maisiņu ar žāvētām aprikozēm. Sāka košļāt. Ievēroja, ka kolēģis atplēš plastmasas bundžiņu un ielej tajā karstu ūdeni. Uzvirmoja dīvains aromāts. Sintētiskā zupiņa. Cik neveselīgi, īsta krāmu barība! Brr! Kolēģis gardu muti strēba zupu.

Laiks strādāt, viņa sev bargi teica, bet tomēr ar acs kaktiņu palūrēja kolēģa virzienā. Tieši tobrīd viņš ķērās pie maizes šķēles, uz kuras bija uztupināts karbonādes gabals. Edītei izspruka paskaļš guldziens, tās bija mutē saskrējušās siekalas, ko viņa norija. Sakniebusi lūpas, viņa sāka steidzīgi klabināt klaviatūru.

Muļķīgi, ka neizvārīju Minesotas klīnikas diētas zupu. Zupu var strēbt, cik gribas, tā sadedzina taukus. Jo vairāk ēd, jo vairāk nomet svaru. Šī formula Edītei ļoti patika. Par spīti tam, ka vienīgajā reizē, kad viņa šo zupu izvārīja – veselu katlu! – un ēda gan pusdienās, gan vakariņās, gaidītā svara zuduma nebija. Varbūt vajadzētu ķerties pie slavenās olu diētas? Bet doma par nebeidzamu olu košļāšanu viņai uzdzina nāvīgas skumjas.

Darba diena šķita nebeidzama, tāpat kā kurkstoņa Edītes vēderā. To palīdzēja remdēt mazais liesais jogurts, divas galetītes un četras lielas krūzes ūdens. Skriešiem rikšiem izsalkusī nesās mājup. Ledusskapī ir tik daudz veselīgu gardumu! Viņa skaitīja soļu ritmā: antioksidanti, dzelzs, pilngraudi, polinepiesātinātās taukskābes, omega–3… Taču gribot negribot domas lidinājās ap to, ko diētu speciālisti apzīmē ar sinonīmu trekns. Biezpiena sieriņi, cepti kartupeļi, brūnais eklērs…

Desmit minūtes pirms sešiem Edīte iejoza virtuvē. Uzreiz jāēd, jo tūlīt sāksies lieguma laiks. Zaļo lapu šķīvis tukšojās ātri, tikpat veikli pazuda arī makaroni, jo bija tik vien, cik atvēlētā porcija – tenisa bumbiņas lielumā… nu varbūt kā divas palielas saujas

Tikai mirkli viņa palūkojās uz vingrošanas paklāju. Lūdzu, šovakar ne! To viņa teica pati sev. Apsēdās pretī televizoram. Šovakar Edīte nolēma ignorēt simtreiz lasīto padomam, ka sportu nevajadzētu aizvietot ar gulēšanu dīvānā un TV pults spaidīšanu. Pēc stundas iemīļotā šova dzīlēs, kāda iekšēja balss iebrēcās: ēst gribas! Tas bija izmisuma sauciens nez no kurienes, visdrīzāk no viņas zemapziņas dzīlēm. Edīte tipināja uz virtuvi, zaglīgi skatīdamās apkārt, it kā kāds varētu ieraudzīt. Paķēra dažus cepumus un pāris zefīrus. Ātri apēda. Jutās vainīga. Nogrieza pabiezu cieti žāvētās desas šķēli un strauji gremoja. Atkal iemetās atpakaļ dīvānā. Sajutās ļoti vainīga. Jau pēc mirkļa atčaukstināja šokolādi un tīksmīgi to grauza, brūnām lūpām klusi sev čukstot: rūgto taču drīkst.

Tieši tajā brīdī, kad Edīte stāvēja virtuvē un biezā kārtā zieda uz maizes šķēles kausētā siera valgano masu, viņa stingri nolēma: rīt sākšu jaunu dzīvi!

Pirms gulētiešanas Edīte apēda banānu. Bez jebkāda nodoma. Vienkārši apēda.

1 komentārs

  1. ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    ========

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

Pievienot komentāru