Uzturs

D vitamīns – latvieša veselībai. Ja trūkst, var būt pazemināta imunitāte un depresija

Foto - Shutterstock

Tiklīdz sākas gada tumšais periods, daudzi sāk skandināt par vitamīnu uzņemšanu, bet ziemas vidū jau sastopamies ar to trūkuma sekām – pazeminātu imunitāti, nogurumu un ziemas depresiju. Šajā laikā visvairāk bažas rada, vai pietiek D vitamīna, kuru cilvēka organisms iegūst ar saules palīdzību. Kā pie tā tikt , kad saule iespīd vien retu reizi?

 

Pie vainas – dzīves ritms 

Latvijā D vitamīns ir visai aktuāls temats – šajos platuma grādos ziemas ir ļoti garas, bet vasarā saule atrodas ļoti augstu, tādēļ daudziem saules vitamīnu uzkrāt neizdodas arī siltajos mēnešos. Mūsdienu dzīves ritms ir tāds, ka lielāko dienas daļu aizvadām telpās, birojos, mašīnās vai sabiedriskajā transportā, un tikai vakaros un brīvdienās izdodas pagozēties saulītē. Tieši tas arī ir iemesls, kādēļ mūsdienās saules vitamīns ir kļuvis par deficītu.

D vitamīns cilvēka ādā sintezējas ar UVB staru palīdzību un pēc uzbūves tas patiesībā ir hormons, kas iesaistās vairākos organisma procesos. Saules vitamīns ir īpaši nozīmīgs kaulu veselībai, jo tas stimulē kalcija un magnija uzsūkšanos tievajā zarnā. Vēl D vitamīns stiprina imunitāti, iesaistās šūnu darbības veicināšanā, muskuļu darbībā un palīdz mazināt iekaisumus. Tiklīdz iestājas D vitamīna trūkums, cilvēki sāk izjust pastiprinātu nogurumu, sāpes kaulos un muskuļos, it īpaši muguras rajonā, bet brūces sāk dzīt lēnāk un biežāk gadās noķert kādu iekaisuma slimību.

 

Kā atklāja D vitamīnu 

Par D vitamīna deficītu sāka runāt 19. gadsimtā, kad sākās lielais urbanizācijas laikmets. Tolaik ģimenes no laukiem devās uz pilsētām. Pirms tam cilvēki lielākoties nodarbojās ar lauksaimniecību vai zvejniecību, bet industriālajā laikā lielu dienas daļu pavadīja, strādājot rūpnīcās. Turklāt pieauga gaisa piesārņojums, kas arī aizturēja saules starus, tādā veidā vēl papildus apgrūtinot D vitamīna sintēzi. Drīz vien šāds dzīvesveids atspoguļojās arī bērnu veselības stāvoklī – tie masveidā sāka slimot ar rahītu. Šāda parādība piespieda ārstus meklēt cēloni, un drīz vien tapa skaidrs, ka arī saule būtiski ietekmē cilvēka veselību: tās iespaidā organismā sintezējas D vitamīns.

 

Saules trūkst miljardam cilvēku 

D vitamīna trūkums jau ir globāla problēma, kas skar aptuveni miljardu pasaules iedzīvotāju. Hārvarda universitātes pētījumā noskaidrots, ka Eiropas, Ziemeļamerikas, Āzijas un pat Āfrikas iedzīvotāji sirgst ar D vitamīna deficītu. Izteiktākas vitamīna trūkuma sekas ir vērojamas pavisam maziem bērniem, kam tas izraisa rahītu jeb kaulu deformāciju, savukārt sirmgalvjiem saules vitamīna deficīts veicina osteoporozes attīstību. Arī sievietēm pēc menopauzes D vitamīns ir ārkārtīgi nozīmīgs, jo šajā laikā strauji krītas estrogēna līmenis, tādējādi izmainās kaulu blīvums – tie kļūst irdenāki un paaugstinās osteoporozes risks.

Pirmais solis cīņai ar D vitamīna deficītu ir asinsanalīzes – tas ir objektīvākais un precīzākais mērījums, pēc kura arī nosaka saules vitamīna koncentrāciju asinīs. Jāteic gan, ka Latvijā D vitamīna līmeņa noteikšanu valsts neapmaksā, taču cena par izmeklējumu ir, sākot no sešiem eiro ar ārsta nosūtījumu, bet, mērot pēc paša iniciatīvas, var nākties šķirties pat no 45 eiro. Optimāls D vitamīna līmenis ir no 40 līdz 100 nmol/ml, bet pietiekams no 30 līdz 39 nmol/ml. Savukārt zemāki rādījumi jau norāda uz nepietiekamu D vitamīna līmeni vai deficītu. Vairumam Latvijas pacientu mērījumi ir zemāki par normu, bet tie, kam D vitamīns ir pietiekamā daudzumā, vasaras laikā aktīvi nodarbojas ar ūdens sporta veidiem vai augām dienām laukos strādā bez krekla. Savukārt pilsētniekiem D vitamīns bieži nesasniedz pietiekamu līmeni pat vasarā, tāpēc nākas izlīdzēties ar uztura bagātinātājiem visu gadu.

 

Solārijs nelīdzēs! 

D vitamīnu uzkrāt visam gadam ir ļoti grūti un, pārmērīgi sauļojoties, var panākt pilnīgi pretēju efektu, piemēram, veicināt pāragru ādas novecošanos vai pakļaut sevi ādas vēža riskam. Arī solāriji attiecībā uz D vitamīnu nelīdzēs – solāriju gaisma nespēj ādā “iedarbināt” D vitamīna sintēzi. Tā vietā vasaras laikā 15 minūtes pavadi laiku tiešos saules staros bez saules aizsargkrēma. Ņem vērā – ja pavadi laiku ārā ilgāk par 15 minūtēm, tad bez saules aizsargkrēma neiztikt.

Saules vitamīns ir atrodams arī dažādos pārtikas produktos, piemēram, zivīs, zivju eļļā, tofu un citos sojas produktos, piena produktos, liellopa gaļā, olas dzeltenumā, auzās, riekstos un pākšaugos. Veikalos ir atrodami arī produkti, kuri ir bagātināti ar D vitamīnu, piemēram, brokastu pārslas, jogurti un vegāniem paredzētajā pārtikā. Tomēr jāņem vērā, ka ar pārtikas palīdzību neizdosies iegūt tik daudz D vitamīna, kā to var uzņemt ar sauli.

 

Simptomus ignorēt nedrīkst 

Pirmais D vitamīna trūkuma rādītājs ir nogurums un miegainība, kas vēlāk iet roku rokā ar depresiju vai nomāktu garastāvokli. Savukārt nogurums un slikts garastāvoklis var radīt nespēju koncentrēties vai skaidri domāt. Vēl D vitamīns iesaistās imūnsistēmas darbībā, tāpēc tā trūkums var samazināt organisma aizsargspējas, kas savukārt izraisa nespēju pretoties dažādām iekaisuma slimībām. Mičiganas universitātes pētījumā ir noskaidrots, ka D vitamīna deficīta iespaidā arī brūces un ādas iekaisumi dzīst daudz lēnāk. Vairāki pētījumi vēsta, ka D vitamīna deficīta gadījumos cilvēki biežāk slimo ar elpceļu slimībām, piemēram, bronhītu, saaukstēšanos un pneimoniju. Vēl pastāv aizdomas, ka ilgstošs D vitamīna deficīts var paaugstināt vēža, sirds un asinsvadu slimību riskus, tādējādi samazinot dzīves ilgumu.

Bērniem D vitamīna deficīts ir bīstamāks, jo tas atstāj paliekošas un redzamas sekas, proti, tā iespaidā rodas rahīts jeb kaulu deformācija. Pirmās pazīmes ir svīstošas plaukstas un pakausis, kas arī var norādīt uz citām saslimšanām, taču šīs pazīmes nedrīkst ignorēt un steigšus ir jādodas pie ārsta. Kaulu deformācijas sāk parādīties tikai mēnesi pēc rahīta sākuma, tādēļ ir svarīgi laikus konstatēt slimību un to ārstēt. Arī pieaugušajiem var attīstīties pieaugušo rahīts jeb osteomalācija. Tā ir kaulu mīkstināšanās, ko pavada sāpes kaulos, muskuļu vājums un sāpes, kā arī diskomforts, grūtības staigāt. Bet nopietnākos osteomalācijas gadījumos kauli lūst pat no viegliem kritieniem vai arī rodas kaulu deformācija.

 

D vitamīna deficīta riska grupas:

• Sirmgalvji. Vecumdienās āda vairs neabsorbē tik daudz D vitamīna kā jaunības gados. Arī vecāka gadagājuma cilvēkiem mēdz būt problēmas ar aknām un nierēm, kas arī nepārstrādā D vitamīnu aktīvajā formā pietiekamā daudzumā.

• Zīdaiņi. Mazuļi pārsvarā pārtiek no mātes piena, kur D vitamīna ir salīdzinoši maz, kā arī zīdaiņi lielāko daļu laika pavada iekštelpās.

• Pilsētnieki. Pirmkārt, jau pilsētniekiem mēdz būt tāds dienas režīms, kas nemaz neļauj laiku pavadīt ārā – pa dienu cilvēki atrodas darbā, bet vakarus pavada dzīvoklī vai mājās. Otrkārt, pilsētās mēdz būt gaisa piesārņojums, kas aiztur saules starus un tie nenonāk pietiekamā daudzumā līdz cilvēkiem.

• Dūšīgie. Pastāv uzskats, ka D vitamīns nogulsnējas taukaudos, tāpēc tas mazākā koncentrācijā cirkulē asinsritē.

• Celiakijas un krona slimnieki. D vitamīns ir taukos šķīstošs, tāpēc tādos organismos, kuru gremošanas sistēma nespēj efektīvi pārstrādāt taukus, arī D vitamīns nespēs uzsūkties.

• Nieru slimnieki. D vitamīns sākotnēji ir neaktīvs, bet to aktīvu padara nieres un aknas. Ja šie orgāni ir bojāti, samazinās arī to spēja pārvērst D vitamīnu aktīvajā formā.

• Limfomas slimnieki. Limfoma skar limfātisko sistēmu, tāpēc D vitamīna nokļūšana līdz aknām un nierēm ir apgrūtināta.

• Medikamentu lietotāji. Daži medikamenti, piemēram, HIV/AIDS, pretsēnīšu, lēkmes mazinoši vai holesterīna līmeni normalizējoši medikamenti spēj ietekmēt arī D vitamīna sintēzi ādā vai to pārstrādi aknās vai nierēs.

• Tumšādainie. Tumša ādas krāsa satur daudz melanīna, kas pasargā ādu no stipra saules starojuma, taču vienlaikus āda arī aiztur D vitamīna sintēzi organismā.

 

Konsultē “Capital Clinic Riga” ģimenes ārste Dārta Miķelsone

 

logo-36

Pievienot komentāru