Ārstēšana, Veselības politika

Renārs Putniņš: E-veselība ir gadsimta kiberbrāķis

Foto: LETA

Autors: Renārs Putniņš, neiroķirurgs, Saeimas deputāts

Otrdien, 16. janvārī vien dažas nedēļas pēc obligātās e-veselības sistēmas ieviešanas daudzus pārsteidza ziņas par to, ka sistēma bijusi pakļauta hakeru uzbrukumam. Veselības ministra padomniece e-veselības projekta jautājumos gan steidzās cilvēkus mierināt, stāstot, ka sistēma nav uzlauzta un dati „neesot noplūduši”. Tajā bijušas vērojamas vien „dīvainas un netipiskas darbības”..

Informāciju, ka vienlaicīgi no vairākām valstīm noticis kiberuzbrukums Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmai un e-veselībai, pēc tam apstiprināja arī Veselības ministrijas valsts sekretārs.

Šī iemesla dēļ e-veselības sistēmas darbība uz laiku pat bijusi apstādināta. Daudzi mediķi, kuri jau ir pieraduši pie tā, ka e-veselība strādā lēni, šos traucējumus, visticamāk norakstīja uz pašas sistēmas nepilnībām. Absurdi, taču vārdu salikums sistēma veic „dīvainas un netipiskas darbības”, runājot par e-veselību izklausās tik loģisks un savietojams. E-veselība, kas bija ieplānota, lai atvieglotu pie elektroniskās dokumentu aprites pieradušo ārstu un pacientu ikdienu, tagad to sarežģī, jo daudzas elementāras darbības tajā nav izpildāmas vai aizņem pārāk daudz laika. „…neviena darbība, pat visvienkāršākā, tajā nenotiek ātrāk par četrām līdz piecām sekundēm”. Vēl pagājušā gada rudenī šādu e-veselības sistēmas raksturojumu sniedza informācijas tehnoloģiju speciālists Ilmārs Poikāns.

Salīdzinot ar rudeni, sistēmā nekas nav būtiski uzlabojies. Interesanti, ka pilotprojekta režīmā e-veselībai bija jāsāk darboties jau 2015. gadā, lai pēc tam to varētu pakāpeniski uzlabot. Šis plāns tā arī palika uz papīra, neraugoties uz iztērēto naudu, kas jau tolaik bija mērāma miljonos. Tagad ir izrādījies, ka sistēma ir ne vien nepraktiska un lēna, bet arī ļoti nedroša. Ja kiberuzbrukums bija, tad e-veselības sistēmai bija jābūt gatavai pret to aizsargāties, strādājot normālā režīmā. Ja sistēma būs jāslēdz ārā katru reizi, kad kāds izdomās tajā paurķēties, tad kāds no šāda tiešsaistē neesoša tiešsaistes produkta labums. E-veselībai, rēķinot pēc ieguldītās naudas apjomiem – 14.5 miljoni eiro, būtu jākļūst par vienu no labākajām interneta komunikācijas platformām, kas valstī vispār ir tapušas. Tā vietā iedzīvotāji ir saņēmuši produktu, kas veic „dīvainas un netipiskas darbības” un ir jāslēdz ārā katru reizi, kad Ķīnā lec saule un mostas urķi, lai raktu bitkoinus.

Kur ir problēmas sakne? Varbūt lietas beidzot būtu jāsauc īstajos vārdos. Alkatība. Korupcija. Nekompetence. Nolaidība. Varbūt beidzot ir pienācis laiks noskaidrot, kāpēc e-veselības projekts ir izgāzies un kas pie tā ir vainīgs, lai līdzīgas afēras vairs nevarētu atkārtoties nākotnē? Talkā būtu jāuzaicina arī neatkarīgi izmeklētāji un eksperti no ārzemēm, jo, ņemot vērā iztērēto līdzekļu apjomu, Latvijā varētu būt diezgan daudz cilvēku un uzņēmumu, kuriem ar šo projektu ir bijusi cieša saistība. Un galvenais. Valsts samaksāto naudu vainīgajiem būtu jāatmaksā no savām kabatām, gluži tāpat kā pircējam naudu atgriež pārdevējs, kas ir „iesmērējis” nekvalitatīvu un nederīgu preci.

Tagadējā e–veselības platforma izskatās vārga un greiza jau pašos pamatos, savukārt uz šķībiem pamatiem būvējot māju, tā sagāzīsies agri vai vēlu. Šī iemesla dēļ arī būtu jādomā, vai izdevīgāk un drošāk nav visu e-veselības sistēmu būvēt no jauna, izmantojot lētākas, labākas, mūsdienīgākas un drošākas tehnoloģijas.

 

2 Komentāri

  1. Nu izlasiet arhitektūras dokumentu, un uzreiz būs skaidrs, ka sistēma nebūs dzīvotāja. Tā nekad arī normāli nestrādās. “Normāli”, t.i. Sistēmai nav būt lemts: ātrai, drošai un finansiāli efektīvai.

  2. Raksta autors ir saeimas deputāts kurš grib saukt lietas īstajos vārdos, iesaistīt izmeklētājus un laikam arī no kaut kā piedzīt notrallinātos līdzekļus. Nu tad uz priekšu un lai veiksme un dievi stāv klāt.

Pievienot komentāru