Ārstēšana, Veselības politika

Uzbrukums e-veselībai noticis vienlaikus no 20 valstīm vai vismaz datorsistēmām

Foto - Pexels.com

Uzbrukumi e-veselībai turpinās, un rodas arvien lielākas bažas par pacientu datu drošību. Šonedēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē neviena no uzaicinātajām Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta amatpersonām tā arī nespēja atbildēt uz deputāta Eināra Cilinska jautājumu, vai e-veselības sistēma, kur vēl ir daudz neatrisinātu tehnisku problēmu, ir pietiekami droša pret pacientiem laikā, kad hibrīdkara metodes kļūst arvien izplatītākas.

Jau aizvadītajā piektdienā stundu nezināmu iemeslu dēļ nestrādāja e-veselības sistēma, un Veselības ministrijai (VM) radās aizdomas, ka to uzlauzis kāds kibernoziedznieks. Ministrija vērsās Drošības policijā ar lūgumu veikt izmeklēšanu. Ministrijas pārstāvji par to gan nevēlējās sīkāk runāt vakardienas Saeimas komisijas sēdē, kur tika apspriestas e-veselības nedienas. Veselības ministres Andas Čakšas padomniece e-veselības projektu jautājumos Ilze Āboliņa (viņa par savu pienākumu veikšanu saņem vairāk nekā 4000 eiro algu) apgalvoja, ka sistēma neesot uzlauzta un dati neesot noplūduši. Tās esot bijušas netipiskas darbības, un tiek izmeklēts, no kurienes aktivitātes nākušas.

Taču jau pēc Saeimas komisijas sēdes vakar e-veselība atkal tika ievainota – VM paziņoja, ka Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmai ir noticis uzbrukums. Tas noticis vienlaikus no vairāk nekā 20 valstīm vai vismaz datorsistēmām, kas uzdodas nākam no tādām, vakar žurnālistiem sacīja Veselības ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš. Notikuši vairāk nekā 10 000 pieprasījumu īsā laika sprīdī, kas sistēmas darbībā neesot normāli. Nekavējoties tika atslēgta pieeja sistēmai no ārpuses, iesaistījušās atbildīgās struktūras un dienesti. Pēcpusdienā sistēmas darbība tikusi atjaunota.

Uz Saeimas komisijas sēdi, kur vārds tika dots gan ģimenes ārstu organizāciju vadītājām, gan Ārstu biedrības un Slimnīcu biedrības pārstāvjiem, bija uzaicināts arī Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uldis Kozlovskis. Deputāti cerēja, ka prokuratūra palīdzēs viņiem tikt skaidrībā, kur deviņu gadu e-veselības ieviešanas laikā bijusi ļaunprātība un nolaidība. Taču prokurors teica: “Prokuratūras klātbūtne šajā gadījumā asociējas ar veco labo teicienu: brīdināts, tātad bruņots. Man ir diezgan stipras bailes nokļūt mediķu nežēlastībā; vairāk nekā emocijas es šobrīd tomēr nedzirdēju. Kas prokuratūrai tagad būtu darāms pēc tam, kad Valsts kontrole veikusi auditus un pārbaudes, iesaistot arī starptautiskos ekspertus? Tiesa, e-veselības sistēma tiek pelta, bet pēlēji nav vairākums. Liela daļa noteikti atceras – kad Valsts ieņēmumu dienests ieviesa elektronisko deklarēšanas sistēmu, arī bija problēmas. Viss Ministru kabinets strādā ar e-portfeli, problēmu nav. Atšķirība tikai tā, ka šie rīki ir paredzēti ierobežotam cilvēku skaitam, kamēr veselība attiecas uz visu valsti. Mana personīgā pieredze ar e-veselību ir pozitīva. Mani pārsteidz, ka 2. janvārī tik daudz cilvēku bija saslimuši un tik daudz darba nespējas lapu bijis nepieciešams. Sistēma principā sāk aiziet, un prokuratūras kompetenci šobrīd neredzu.”

Veselības ministrija 2016. gadā veica izmeklēšanu par e-veselības neveiksmīgo ieviešanu, un 2017. gadā toreizējais valsts sekretārs Kārlis Ketners izmeklēšanas materiālus nodeva policijai. Resoriskās pārbaudes process notika Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Policija septembrī pieņēma lēmumu neuzsākt kriminālprocesu. Pats par sevi saprotams, ka VM šo lēmumu nepārsūdzēja, jo nav ieinteresēta, lai nežēlastībā krīt kāds no ilggadējiem darbiniekiem, kas iesaistīts e-veselības izveidē. Taču Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra pēc savas iniciatīvas ir uzsākusi atkārtotu izvērtēšanu, vai policijas lēmums nesākt kriminālprocesu bijis likumīgs un pamatots, informēja prokurors Kozlovskis.

Pirms trijiem gadiem arī Valsts kontrole iedziļinājās e-veselības jautājumos, veicot lietderības revīziju, vai šis projekts ir solis pareizajā virzienā. Revīzijā secināts, ka līdzšinējā e-veselības ieviešana nav bijusi orientēta uz projekta kopējo mērķu sasniegšanu, bet tikai uz struktūrfondu līdzekļu apguvi. Lai gan labās prakses piemēri citās valstīs runā par labu pakāpeniskai e-veselības sistēmas ieviešanai, Latvijā paralēli tika uzsākti četri vērienīgi autonomi projekti. Tas radījis situāciju, ka pastāv problēmas ar sistēmu savietojamību un veiksmīgu darbību kopējā projekta ietvaros. Revidenti uzsvēruši, ka projektu vadītāji vairākkārt ir mainījušies un iesaistītajam personālam nav bijusi pietiekama izglītība un pieredze līdzīga apjoma un sarežģītības projektu vadībā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma 14. februārī rīkot kopīgu sēdi ar Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, lai kopā ar e-veselības ieviešanā iesaistītajām pusēm spriestu par amatpersonu atbildību. Ministrijai uzdots sagatavot informāciju par datu drošības jautājumiem, kā arī operatīvo informāciju par e-veselības procesu janvārī.

1 komentārs

Pievienot komentāru