Ārstēšana, Sirds un asinsvadi

Nodot asinis, izrādās, ir veselīgi. Un kas jāzina asins donoriem

Foto - Shutterstock

Daudzi ziedo naudu, mantas, grāmatas. Varbūt jaunajā gadā, lai palīdzētu citiem, ja tas līdz šim nav darīts, pienācis laiks arī ziedot asinis? Tam vajadzīga vienīgi laba griba, nedaudz laika un, protams, laba veselība.

Asinspārliešanas vēsture sākās 1667. gadā, kad pie franču ārsta Žana Batista Denī atveda kādu psihiski slimu cilvēku un dakteris izlēma viņu ārstēt ar asinspārliešanu. Divreiz pārlejot teļa asinis, sasirgušā stāvoklis uzlabojās, tomēr vēlāk viņš gāja bojā. 1670. gadā asinspārliešana Eiropā nāves gadījumu dēļ tika aizliegta.

Revolucionārs pavērsiens notika XIX gadsimta sākumā, kad angļu ginekologs Džeimss Blandels izvirzīja hipotēzi, ka cilvēkam drīkst pārliet tikai cilvēka asinis. Visbeidzot 1901. gadā austriešu ārsts Karls Landšteins atklāja asins grupas. Ņemot vērā to saderību, asinspārliešana beidzot notika veiksmīgi.

 

Kāpēc veselīgi

Cilvēkam, kurš sver 70 kilogramu, vidēji ir 5–5,5 litri asiņu, kas veido 7% no ķermeņa svara. Veselam cilvēkam 450 ml asins zaudējums, ko katru reizi nodod donori, nekaitē.

Pētījumi liecina, ka asins nodošana ne tikai nekaitē, bet pat nāk par labu donora veselībai. Ziedojot asinis, organismā tiek stimulēta asinsrade, un atjaunojas asins sastāvs, uzlabojas imunitāte. Kaula smadzenes, kas veido sarkanos asinsķermenīšus eritrocītus, sāk darboties aktīvāk un ik sekundi saražo 2,5 miljonus jaunu šūniņu, kas efektīvāk izplata skābekli visā organismā, tādējādi uzlabojot cilvēkam pašsajūtu. Asins tilpums atjaunojas pēc 48 stundām, bet sarkanie asinsķermenīši 4–8 nedēļās.

Novērots arī, ka donori nelaimes gadījumos vieglāk nekā citi pārcieš asins zudumu, jo asins rezerves raitāk izdalās no aknām un citiem orgāniem, iedarbinot organisma kompensatoros mehānismus.

Pierādīts, ka tie, kuri ziedo asinis, retāk slimo. Varbūt arī tāpēc, ka asins nodošana un apziņa, ka palīdzam citiem, raisa pozitīvas emocijas. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, pastāvīgie donori dzīvo vidēji par pieciem gadiem ilgāk nekā pārējie.

 

Kas liedz kļūt par donoru

Donoriem ir noteikts vecuma cenzs – no 18 līdz 65 gadiem, taču, iespējams, nākotnē šī norma tiks pārskatīta. Eiropas valstīs pašreiz diskutē, ka galvenais nav gadu skaits, bet cilvēka fizioloģiskie rādītāji.

Diemžēl aptuveni 20% potenciālo donoru veselība nepieļauj ziedot asinis. Iemesli var būt uz noteiktu laika periodu, piemēram, bijusi piesūkusies ērce, veikts pīrsings vai tetovējums, kas rada inficēšanās risku ar C hepatītu vai HIV infekciju. Asinis nedrīkst nodot, ja ir pazemināts asinsspiediens, – augšējam rādītājam noteikti jābūt augstākam par 100 mm Hg staba. Par donoriem nevar kļūt hroniski slimnieki, kas slimības dēļ pastāvīgi lieto medikamentus, izņemot kontraceptīvos preparātus un uztura bagātinātājus.

Viens no biežākajiem iemesliem, kas liedz kļūt par donoru, ir pazemināts hemoglobīna līmenis asinīs. To visbiežāk novēro sievietēm, parasti pavasarī, kad tiek uzņemts mazāk vitamīnu un dzelzi saturošo produktu.

Kādu laiku no asins nodošanas jāatsakās tiem, kas atgriezušies no valstīm, kurās pastāv risks saslimt ar kādu no infekcijas slimībām. Tās var precizēt, zvanot uz bezmaksas tālruni 80000003, vai atrast Valsts asinsdonoru centra mājāslapā, sadaļā Endēmisko valstu karte.

0,5–1% cilvēku nevar kļūt par donoriem pārāk sīku vēnu dēļ, jo tad ir lēna asins plūsma, tās ātrāk sarec, un tādas asinis pārliešanai neder.

Pastāv vēl citi ierobežojumi, ar kuriem sīkāk var iepazīties Valsts asinsdonoru centra mājaslapā: www.vadc.lv.

 

Kas jāievēro, nododot asinis

• Gada laikā sievietes drīkst ziedot asinis četras, bet vīrieši – sešas reizes.

• Gan pirms, gan pēc asins nodošanas, lai atjaunotu to tilpumu, svarīgi uzņemt ne mazāk kā 1,5 l šķidruma dienā, jo aptuveni 90% asins plazmas veido ūdens.

• Iepriekšējā dienā nedrīkst lietot alkoholu, pat glāzi vīna ne, kā arī ēst pikantus, taukiem bagātus, treknus ēdienus.

• Turklāt svarīgi, lai donors, ierodoties nodot asinis, būtu labi atpūties un mierīgs. 3–4 stundas pirms asins ziedošanas jāietur viegla maltīte.

• Smēķētājiem vismaz 2–3 stundas pirms šīs procedūras jāatturas no dūma uzvilkšanas. Tad būs labāka pašsajūta tās laikā un kvalitatīvāki asins komponenti. Tabakas cienītājiem skābekļa līmenis asinīs samazinās par 15%, kas ietekmē organisma vielmaiņu un asins kvalitāti.

• Ierodoties ziedot asinis, jāņem līdzi pase vai ID karte, kā arī jābūt gataviem norādīt savu bankas konta numuru. Asins ziedotājiem Valsts asinsdonoru centrs pārskaitīs naudas kompensāciju pusdienām – 4,27 eiro, plazmas ziedotājiem – 17,07 eiro, bet trombocītu donoriem – 28,46 eiro. Turklāt, gada laikā ziedojot asinis trīs reizes un vairāk, tiek izsniegta donora privilēģiju karte, kas dod iespēju saņemt dažādas atlaides.

 

 

UZZIŅA

• Asinis pastāvīgi iespējams ziedot vairākās vietās: Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī, Jēkabpilī, Rēzeknē, kā arī noteiktā laikā Valsts asinsdonoru centra izbraukuma reizēs visā Latvijā. Informācija par vietām un laiku atrodama Valsts asinsdonoru centra mājaslapā: www.vadc.lv vai arī zvanot pa bezmaksas tālruni 80000003.

• Valsts asinsdonoru centrā var nodot ne tikai asinis, bet arī plazmu. Plazmaferēze ir īpaša procedūra, kuras laikā plazmu sagatavo preparātu – albumīna un imūnglobulīna – ražošanai. Vienā reizē pieļaujams nodot 600–800 ml plazmas un gada laikā ne vairāk kā 25 litrus. Jārēķinās, ka plazmas nodošana prasīs vairāk laika – no 40 līdz 90 minūtēm un iepriekš uz procedūru jāpierakstās.

• LR Darba likuma 74. pants paredz, ka donoram pēc asins nodošanas, uzrādot Valsts asinsdonoru centra izsniegtu izziņu, pienākas apmaksāta atpūtas diena. Ja darba devējs to nepiešķir, var vērsties Valsts darba inspekcijā, zvanot uz tālruņa numuru: 67186522, 67186523.

 

 

UZZIŅA

Visas asins devas sadala komponentos: šūnās (eritrocītos un trombocītos) un plazmā. Tādējādi vienā asins nodošanas reizē donors palīdz vairākiem slimniekiem. Taču dažkārt vairāki donori glābj vienu slimnieku:

• pēc plaša apdeguma 60– 65,

• autoavārijā cietušo 10–20,

• pēc gūžas protezēšanas 4–6,

• pēc vēdera dobuma operācijas 2–4,

• asins vēža gadījumā vai ik dienu pārlej 1–3 donoru asinis, un visā ārstēšanas laikā nereti nepieciešama 200–250 donoru palīdzība.

 

 

KONSULTĒJUSI VALSTS ASINSDONORU CENTRA DIREKTORES VIETNIECE ANITA DAUGAVVANAGA

1 komentārs

Pievienot komentāru