Ārstēšana, Veselības politika

Stingrāk šķiros, kad braukt “ātrajiem”

Foto - Karīna Miezāja

Bijusī Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre, fizioterapeite Liene Cipule, kura uzvarēja atklātā konkursā uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora amatu, jau tikusies ar kolēģiem Rīgā un reģionos un naski ķērusies pie svarīgākajiem darbiem, kas ietekmēs gan pacientus, gan mediķus.

 

Sekundāro jeb tādu izsaukumu samazināšana, kad pacientam netiek konstatēts dzīvībai kritisks stāvoklis un palīdzība jāsaņem pie sava ģimenes ārsta vai ambulatori, ir mūžīgais jautājums, ar kuru neviens NMPD vadītājs līdz šim nav ticis galā. Jūs solāt, ka tiksiest. Kā? Prasīsiet maksāt pacientam, ja sauc “ātros”, kad paaugstināts asinsspiediens?

L. Cipule: Maksas pieprasīšana no pacienta par nepamatotu izsaukumu ir tikai viena no iespējamām aktivitātēm, kāda septītā astotā no visām, par kurām varētu būt runa. Mums ir dispečeru dienests, kurš spēj veikt šo sieta funkciju, un to noteikti var izdarīt labāk nekā līdz šim. Arī mediķu brigāde spēj pieņem lēmumu, vai pacients ir jāved uz slimnīcu. Nereti sekundārā izsaukuma rezultāts ir nonākšana slimnīcā tikai tādēļ, ka ir virkne neattīstītu risinājumu citās jomās. Mēs strādāsim visos posmos.

 

Pirmais posms taču ir ģimenes ārsts…

Pirmais posms ir pats pacients. Protams, būtu jauki, ja, pirms NMPD brigādes izsaukšanas viņš sazinātos ar ģimenes ārstu. Mēs gan neesam izdarījuši vienu mājas darbu – ir jānosaka, kas tad īsti ir tie sekundārie izsaukumi. Šobrīd pret tiem izturamies katrs savas individuālās izpratnes līmenī, bet šai izpratnei jābūt iespēju robežās vienotai. Nenostāsimies pozīcijā, ka tikai dzīvības un nāves draudi ir tas, ko nesauc par sekundāro izsaukumu. Ir jābūt kaut kādam starpposmam.

Patlaban par to, vai tas ir vai nav sekundārais izsaukums, atbild pacients un brigādes mediķis. Mediķis jūtas neaizsargāts, pieņemot lēmumu, jo viņam nav droša pamata, lai viņš pacientu nevestu uz slimnīcu. Es vēlos, lai tas svaru kauss nosliecas vairāk uz pārvaldības sakārtošanu.

 

Neatliekamā medicīniskā palīdzība pienākas visiem. Piemēram, ja cilvēkam ļoti sāp galva, bet ģimenes ārsts nav sazvanāms, tad skaidrs, ka tiks saukta ātrā palīdzība…

Pirmkārt, piesakot izsaukumu, dispečeram vajadzētu saprast, kas tās par galvassāpēm, un pieņemt lēmumu, kā rīkoties. Tomēr valstiskā līmenī strikti jāpasaka, kad neatliekamajai medicīniskaji palīdzībai jābrauc pie pacienta. Ar to vien, ka NMPD visi izsaukumi ir sadalīti četrās kategorijās, nepietiek. Brigāžu mediķi uzskata, ka NMPD ir ap 60% tādu izsaukumu, kur nevajadzētu braukt.

 

To gan grūti iedomāties, ka nākotnē varētu būt tā, ka daudzos izsaukumos ātrā palīdzība nebrauks…

Jāpaveic liels darbs, lai motivētu NMPD mediķus samazināt sekundāro izsaukumu skaitu. Mums pašiem ir jāsaprot, ja mēs strikti nešķirosim, kuros izsaukumos doties un kuros ne, mediķu izdegšana turpināsies. Brigādes vienas dežūras laikā uzrodas seši bezpajumtnieki alkohola reibumā, trīs cienījama vecuma kundzes, kurām nenāk miegs… Ja vienai brigādei ir 27 izsaukumi, tas ir prātam neaptverami.

Jāņem vērā, ka sekundārie izsaukumi ir arī izdevumu sadaļa. Ja mēs ņemam vērā labas pārvaldības principus, dienestam jāstrādā tā, lai īstenotu savas funkcijas. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nav paredzēts sociālo funkciju veikšanai. Mēs skrupulozi skaitām katru medicīnisko cimdu, kas iztērēts, bet tajā pašā laikā sekundārie izsaukumi netiek traktēti kā neatbilstoši funkcijai un tiem tērējam ļoti daudz naudas, kas būtu nepieciešama dienesta attīstībai.

 

Vai nebūs tā, ka satiksmes autobusu maršrutu samazināšana laukos, kas patlaban tiek plānota, neuzliks vēl lielāku slogu uz jūsu vadītā dienesta pleciem?

Man ļoti interesē, vai kāds ir pajautājis, cik bieži mēs vedam, piemēram, attālā pagastā dzīvojošu kundzi, kurai ir jānokļūst stacionārā, lai veiktu izmeklējumus. Taksometru tur nav, autobusi nekursē… Vienai pašvaldībai ir risinājumi, bet citai nav, un ģimenes ārsts vēl pamāca savu pacientu, kā izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, lai tā noteikti atbrauktu un aizvestu uz slimnīcu. Tā ir dzīves realitāte, ka sekundāro izsaukumu līkne iet uz augšu.

Apmeklējot NMPD reģionālos centrus, esmu pārliecinājusies, ka arī tur saprot, ka šī problēma ir jārisina. Tiesa, mediķi baidās, ka tikai kaut kas nenotiek ar pacientu, ja pie viņa neaizbrauks. Es ļoti ceru, ka mēs šogad izstrādāsim ļoti precīzus plānus katrā no posmiem (sabiedrība, sociālie dienesti, ģimenes ārsti utt.), lai akmeņi nebūtu jāmet tikai dispečeru vai mediķu dārziņā. Arī mūsu dienestā ir atrodami risinājumi.

 

NMPD gadiem apkopo datus par pacientiem, kurus aizved uz slimnīcu uzņemšanas nodaļām tikai tāpēc, ka ģimenes ārsts nav bijis pieejams vai sazvanāms. Dati ir, bet kāpēc situācija tikpat kā neuzlabojas?

Dati liecina, ka šajā ziņā ir ģimenes ārsti rekordisti, pie kuru pacientiem visbiežāk atkārtoti tiek izsaukta brigāde, bet diemžēl līdz šim nav sīki analizēti iemesli, kāpēc pacients nav vērsies pie ģimenes ārsta. Jāņem vērā, ka ir ģimenes ārsti, kuri strādā arī sociālās aprūpes namos, bezpajumtnieku patversmēs, un, iespējams, tieši tāpēc viņiem ir vairāk pacientu, kas nokļūst slimnīcās. Bet jāņem vērā arī tas, ka NMPD izsaukumi nav vairs obligātais ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijs, tāpēc ar viņiem man būs iespējams runāt, tikai lūdzot nākt mums pretim un saprast situāciju. Uzskatu, ka kritērijam, cik bieži pacients sauc NMPD, tomēr ir jābūt iekļautam ģimenes ārstu darba vērtējumā.

Nesen dežūrēju kopā ar mediķiem, un bija gadījums, kad sieviete izsauca pie dēla neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, jo bērnam trīs dienas sāpot vēders. Kad painteresējāmies, vai viņa ir vērsusies pie ģimenes ārsta, saņēmām atbildi, ka neesot jēgas to darīt. Bet kāpēc cilvēks nav nomainījis to ģimenes ārstu? Bērns nav gājis divas dienas uz skolu, tātad vajadzēja sazināties ar savu ārstu, nevis brīvdienas rītā saukt NMPD brigādi, kas šādā gadījumā nevar atteikt. Bērns ir jāizmeklē, jāveic analīzes, un to var izdarīt stacionārā. Bet tas ir sekundārs izsaukums. Ik pa laikam var būt tā, ka, ar šādām sūdzībām nonākot slimnīcā, atrod arī nopietnas saslimšanas. Tomēr NMPD izsaukums nav pareizais veids, kā nokļūt līdz diagnozei.

Visu jau nav iespējams atrisināt ar politiskajām vedlīnijām, tāpēc vajadzētu nākt atsaucībai arī no ģimenes ārstu asociāciju vadības. Asociācijām vajadzētu piedāvāt risinājumus, nevis pretdarboties ministrijas piedāvātajiem risinājumiem. Dienests nav ātrs un efektīvs veids, kā nonākt veselības aprūpes sistēmā, tam būtu jābūt ģimenes ārstam.

 

No vienas puses, mazināsiet izsaukumu skaitu, bet, no otras puses, kad plānveida ārstēšana nepienāksies tiem, kas nemaksā nodokļus, tik un tā izsaukumu skaits pieaugs, gribat to vai ne. Vai jūs ar to rēķināties?

Mēs mēģinām tam būt gatavi. Ja mēs patlaban nesāksim novilkt šīs robežas un pašreizējā situācija turpināsies, tad sekundārie izsaukumi pieaugs vēl vairāk. Rodas jautājums, vai tad, ja mēs precīzi definētu savas funkcijas un rāmjus, mums būtu nepieciešams tik daudz brigāžu un mediķu un vai mums būtu tik daudz vakanču. Ja mēs iesim visu caurumu lāpīšanas ceļu, tad, visticamāk, mums būs vajadzīgs vēl vairāk brigāžu nekā līdz šim. Tas ir ļoti nopietns jautājums politiskajā līmenī.

Medicīniskās indikācijas sekundārajos izsaukumos būtu pēdējās, kas jāaiztiek. Vispirms ir jāsakārto sociālā joma, sadarbība ar policiju un pašvaldībām.

Ja, pieņemot izsaukumu pa telefonu, dispečers saprot, ka pacientam nav akūta veselības problēma, bet ārsts viņam ir vajadzīgs, patlaban tiek pieņemts lēmums braukt. Bet vajadzētu būt tā, ja pacientam dispečers rekomendē triju stundu laikā satikt savu ģimenes ārstu, tad cilvēkam būtu jābūt iespējai vērsties vai nu slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā pašam, vai pie sava ģimenes ārsta, bet viņam nav jāsauc NMPD brigāde. Ja viņš tajās trijās stundās neko nebūs darījis, tad viņš vienalga sauks mediķu brigādi, jo, iespējams, tā jau būs neatliekama situācija. No NMPD puses, tie ir divi dažādi gadījumi, lai gan pacients ir viens.

Nav atrisināts arī jautājums par izsaukumiem pie bezpajumtniekiem. Policija vienmēr, atrodot cilvēku guļam vai sēžam uz ielas, sauc NMPD, jo baidās, ka cilvēkam nepasliktinās veselība policijas automašīnā vai iecirknī.

Zemgales reģionālajā centrā anesteziologi reanimatologi man parādīja interesantu ierīci, ar kuru var identificēt iespējamu smadzeņu hematomu. Šī ierīce patlaban tiek aprobēta. Man šķiet, ka tas ir vērtīgs ieguvums tieši šāda veida izsaukumiem, kuru visvairāk ir Rīgā. Tad policistiem varēs droši pateikt, jūs viņu vara vest uz atskurbtuvi. Tiesa, tas gan neizslēdz iespēju, ka saasiņojums galvā ilgākā laika periodā tomēr parādās. Bet es aicinu nesiet kopā divas dažādas situācijas un nevainot ārstus, ka viņi nav kaut ko pamanījuši. Ne jau uzreiz redzamas pazīmes, ka pēc laika iestāsies kāda veselības problēma. Sarežģījumi var rasties neatkarīgi no iepriekšējā izsaukuma.

 

NMPD strādājošo darba samaksai šogad papildus piešķirti 8,5 miljoni eiro. Piemēram, sertificētam augstākās kategorijas ārsta palīgam par vienu slodzi atalgojums mēnesī pieaugs par 235 eiro un būs 1105 eiro pirms nodokļu nomaksas, ja mediķis strādā Rīgā un citās pilsētās, kur ir daudz izsaukumu. Lauku reģionos, kur izsaukumu mazāk, ārsta palīga darba samaksa būs par 208 eiro lielāka un sasniegs 976 eiro. Savukārt sertificētiem augstākās kategorijas ārstiem pilsētās ar lielāko izsaukumu intensitāti darba samaksa par vienu slodzi būs no 1336 eiro līdz 1797 eiro, atkarībā no brigādes veida. Vai tas motivēs mediķus nedoties projām no dienesta?

Atalgojuma pieaugumam esam saņēmuši vislielāko finansējumu visa dienesta pastāvēšanas laikā. Bet tajā pašā laikā tā joprojām ir absolūti nepietiekama darba samaksa. Man šķiet, ka tik daudz saņem, piemēram, sabiedriskā transporta vadītāji vai veikalu pārdevēji. Tā ir necienīga par iegūto izglītību, darba riskiem, par augstajām prasībām kvalifikācijas iegūšanai… No vienas puses, atalgojums ir tāds, kādu valsts ir spējīga samaksāt, bet, no otras puses, pastāv darba efektivitātes jautājums. Ja es spēšu efektīvāk organizēt NMPD darbu, tad ietaupītie finanšu resursi tiks novirzīti darbinieku motivācijai strādāt labāk, efektīvāk, pareizāk organizējot darbu.

NMPD ir nepieciešama attīstības vīzija, lai būti skaidri saprotams, kāds tas izskatīsies pēc pieciem gadiem. Dienestam, iespējams, ir jābūt mazākam, bet efektīvākam, gudrākam, kvalitatīvākam, reaģēt spējīgākam…

Patlaban dienestam trūkst ne tikai ārstu palīgi, bet arī ārsti. Piemēram, Vidzemes reģionā vairs nev iespējams nokomplektēt ārstu brigādi, kas sarežģītos gadījumos dodas palīgā kolēģiem. Mēs tērējam daudz naudas, braucot sekundāros izsaukumos, bet tajā pašā laikā mums trūkst naudas, lai pienācīgi atalgotu augstas kvalifikācijas ārstus, bez kuriem nevar iztikt sarežģītās situācijās. Diemžēl dienestam nav arī cilvēkresursu plāna, un 2015. gadā tas pazuda arī veselības aprūpes nozarei kopumā.

 

Jūs esat iepazinusies klātienē ar NMPD mediķu darbu visos reģionos. Kādi ir jūsu secinājumi?

NMPD reģionālajiem centriem ir diezgan liela autonomija. Ja Rīgā brigādei diennaktī ir līdz pat 27 izsaukumiem, bet, piemēram, Alsungā tikai viens, tad mēs nevaram likt roku uz sirds un teikt, ka dienestā viss ir kārtībā ar darbinieku kvalifikācijas saglabāšanu. Tas ir jautājums par iespēju izmantot iegūtās prasmes. Dienestam jāsāk pie tā strādāt. Visticamāk, reģionu centri ar dažām funkcijām tiks centralizēti. NMPD pārvaldības līmenī tiks mainīta procesu organizācija, lai apvienotu kopējo procesu no izsaukuma pieņemšanas brīža līdz pacienta nogādāšanai slimnīcā. Diskusijās ir panākta izpratne, ka cilvēkam Zilupē, izsaucot NMPD brigādi, ir jājūtas tikpat droši kā rīdziniekam.

 

Bet kā jūs to panāksiet?

Sekosim katra mediķa izsaukumu skaitam un tam, ko speciālists ir spējis veikt. Iespējams, ka būs nepieciešama mediķu rotācija, sākumā reģionu līmenī, bet ar laiku, lai mediķi spētu saglabāt līdzīgu kvalifikāciju, varētu būt nepieciešama rotācija no reģioniem uz Rīgu. Dienests rotācijas organizēs tā, lai darbinieki nejustu diskomfortu.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības darba kvalitāte patlaban ir prioritāte. Plānots, ka dienestā būs galvenais ārsts, kas atbildēs par to, lai NMPD medicīniskais personāls ir profesionāli spēcīgs, un dos signālus mācību centram, kur mums ir vājās vietas. Bet otrs ļoti nozīmīgs darbs būs neatliekamās medicīniskās palīdzības procesu pārvaldība.

65 Komentāri

  1. cik cilveku mirs?jau uz slimnicu arstiem biezi vien nevar palauties,cilveks nopietni slims bet arsts atsaka palidzibu!cik zinams atras palidzibas arstiem nav lielas algas,tatad profesonali tur nestrada!visu jus uzgruziet g.arstiem!ilgi nenostradasiet sava amata!

    1. Ir tāda panda Taxi ar kuru var aizbraukt līdz slimnīcai, nevis saukt NMPD ka tik ātrāk izpilda taksista funkciju un nogādā no mājas durvīm līdz par slimnīcas gultas, un pilnīgi bez maksas. Dēļ tādiem parazītiem tiek aizņemtas brigādes, un pa īstam kritiskajā situācijā nonākušajam brigāde atbrauc jau krietni par vēlu, jo visas tuvākās brigādes piespiedu kārtā nodarbojās ar bezmaksas taksometra darbu.

        1. Jā, turklāt atvedīs pat uz izvēlētos sl-cu Rīgā. Par maksu… kas ne gluži no Latgales pierobežas mazāka par 90+EUR (Jelgava-Rīga ir ap 30EUR), cik izmaksā 1 nmpd izsaukums Rīgā

    2. Jasak ari pasam par savu veselibu savlaicigi rupeties. Cilveku bezatbildiba nu jau ir augstaka mera. Nez kapec senos laikos nebija nepieciesamiba atrie. Pasi arstejas un tikai tad kad ir viss loti slikti sauca atros. Sodien jau izmanto atros ka socialos darbiniekus. Kur logika. Frazei neatliekama palidziba 113 un socialais darbinieks. Vai tomer jauna paaudze saks beidzot domat ar galvu rupeties par veselibu savlaicigi. Nevis gaidit kad mamma pienesiis biksiites.

  2. Viss jau forši, bet nevienam NMPD vadītājam nav izdevies iegrožot sekundāros saucējus. Ir jānomainās paaudzei, lai kaut kas mainītos cilvēku izpratnē. Nekur citur pasaulē, tikai Latvijā un Krievzemē plašajā NMP tērē milzu resursu pildot dienestam neatbilstošas funkcijas.
    NMP sniedz neatliekamo, medicīnisko palīdzību, nedrīkst pieņemt nevienu motīvu, kas sākās ar : trīs dienas sāp galva, nedēļu sāp mugura, piecas dienas nav izgājis vēders utt. . NMP nav jārisina sociālas, finansiālas, psiholoģiskas pacienta problēmas, kā arī hronisku slimību pacientu aprūpe nav NMP kompetence. Bet šobrīd, katra VM reforma tikai palielina NMP pārslodzi ar izsaukumiem, kas nav
    NMP izsaukumi. Un vēl, NMPD ir šausmīgi birokratizēts dienests. Pacients pazūd kaut kur papīru kalnā, darbinieki ir pārslogoti ar birokrātiju tādā mērā, ka viņiem vienkārši nav spēka iedziļināties pacienta problēmās tik ļoti, kā to vēlētos pacienti.
    Ģimenes ārsti lielākoties tiešām cenšas mājas vizītes novelt uz NMP pleciem. rets ir izsaukums, kad to ir pieteicis ģimenes ārsts un vēl atrodas pie pacienta un ir sācis jau kaut ko darīt, kamēr atbrauc brigāde. Un tas tad patiešām ir NMP izsaukums.
    Cilvēkiem ir maldīgs priekšstats, ka par viņu veselību atbild visi citi, izņemot pašus. Tā tas nav un tas ir jāsaprot.

    1. Ģimenes ārsts nevar konkurēt ar bezmaksas ĀP ,daudziem ĀP izsaukšana ir bezmaksas izklaide bijis mājās ģimenes ārsts ,bet pēc stundas AP atkal ,citreiz 2 reizes pēc kārtas diennaktī ,dispičerim jābūt kvalificētākam ,ja pacients psihiski nestabils nu ko tur darīt vēl 2 reizes atkartoti.Dažreiz uz sāpošām mugurām labie AP dakterīši paši piedāvā izsaukt atkārtoti ,ja vēl sāp.Vai tad uz katru zilumu jābrauc,ja pirms tam slimnieks jau redzēts? Vai tiešām uz katru temperatūru jābrauc kura naktī parādījusies?Vai tiešām pie katra alkoholiķa klubā jābrauc AP? VAI TIE DZĒRĀJI ACTIŅAS SKALOT bija jāved uz slimnīcu?Taču veiksmigi pavadija nakti izolatorā.Man liekas,ka to jau uzreiz var saprast vai ir akūts gadījums vai nav,bet dazreiz man liekas,ka izsaukumi tiek pienemti statistikas dēļ,lai pierāditu cik svarīgi esat

  3. Man ir slikta dzirde, bet ģimenes ārstam nepatīk, ja sūta SMS uz mobilo. Atbild, lai sazinos ar reģistratūru, bet tur ir stacionārais telefons, uz kuru SMS nevar sūtīt. Tad jābrauc uz reģistratūru personīgi – tikai tāpēc, lai pieteiktu vizīti. Bet glābšanas dienests pieņem arī SMS. Pagaidām nav bijusi vajadzība to izmantot, bet baidos, ka akūtākā situācijā izvēlētos to variantu, kurš pieņem SMS… Vai par šādiem gadījumiem ir domāts?

  4. Vēlreiz. Zinu cilvēkus, kuri nekad nemēģina sazināties ar svešiem cilvēkiem pa telefonu, un šādos gadījumos ar reģistratūru palīdz sazināties vecāki, dzīvesbiedrs, bērni. Bet ne visiem ir tuvinieki,un ne vienmēr tie ir blakus.

  5. Vairak darba bus apbedisanas biznesam. Loti ari vinnes valsts,jo nebus vairs jamaksa tik ilgi pensijas.Darbaspejigo iemaksatas summas ari paliks sociala budzeta riciba jo nakotne nevajadzes maksat pensijas.Vispar ieguvums ir vera nemams. Vienigi cietis zalu bizness,ka teikt klientu maksligi neuztures pie dzivibas. Prieks ari ka uzlabosies genofonda stavoklis, ta teikt varguli atsijasie automatiski.Tacu tas nenotiks uz reizes tur vajadzigi gadi.

  6. Kad beidzot radīsies apskaidrība, ka ģimenes ārstu vairums ir nekompetenti un ne tuvu nedara to, par ko idealizēti runā veselības aprūpes organizētāji?!
    Tāpēc jau tik daudzi pacienti meklē citas iespējas, ka iet pie ģimenes ārsta nav jēgas un arī savu telefona numuru viņi nedod un negrib, ka zvana. (Esot jau arī labi gadījumi, bet – reti).

  7. Ğimenes slakteri pret dakteri var nomanīt tikai tai gadījumā, ja ir tāda iespēja. Savukārt, ja pagastā ir tikai viens slakteris – kur tad liksies?

  8. Tad kā,ja man nakti paliek slikti,man jāzvana ģimenes ārstam? Cilvēks visu dienu noņēmies ar slimniekiem un visiem jaunievedumiem,vēl naktī viņam nebūs miera-tā kā par daudz.Ātros arī nevar saukt.Jāzvana kosultantiem.Ziniet-pa to laiku jau trīsreiz var nomirt,kur nu vēl saprast,kam un kā zvanīt,ja cilvēkam tiešām slikti un viņš ir viens.Atvainojiet-jo tālāk,jo trakāk-nav ko teikt!!!

    1. Izsauc taksi un pis tik uz slimnīcu ar savām aizkavētās mēnešreizēm, nevis smirdi te par NMPD un ka redz ģimenes ārsti, kuriem zināšanas medicīnā mūsdienās ir tik pat cik mērkaķim ir apjausma par helikoptera vadīšanu, ir tik ļoti noguruši kasīt savas pakaļas sēžot Ašmane veselas 4 stundas dienā savos siltajos kabinetos, kad NMPD darbiniekam jatusē narko pritonā un “jakačā” 3 jauki zēni, kuri vienkārši nedaudz heroīna par daudz sev iešpricējuši pus četros no rīta un nedod Dievs vēl kaut ko iečīkstēsies, ātri būs paskaidrojums uz galda un pie čakšas skaidroties- kāpēc Tu redz pret narkomānu necienīgi izturies. Tāda ir NMPD darbinieku realitāte uz doto brīdi! Un ja kāds iepirdesies ka redz mums tak par to maksā visas riska piemaksas utt, tad uzreiz pateikšu- ģimenes ārsti, šie nabadziņi kuri pārstrādājušies savos siltajos kabinetos pa 4h dienā pelna divreiz (un tas nav pārspīlējums, pat nedaspilejuma) vairāk strādājot no pirmdienas līdz piektdienai pa 4h, attieksmē pret NMPD mediķi kurš strādā 240h mēnesī diennakts maiņās.

      1. Izteiksmes veids nav pieklājīgs…
        Bet doma, ka dispečeriem vajadzētu rūpīgāk atsijāt un ieteikt citas alternatīvas, piemēram, braukt ar taxi uz uzņemšanu, ja nu tiešām tik ļoti šķiet, ka vajag sl-cu dēļ spiediena utt. Tad būs nākamā sūdzība, ka pensionāre viena naktī izlaista no uzņemšanas 😀 Arī viņi, portams, nav ne socdienests, ne taksometrs…

        Un uz “bezsamaņu”, kur dzēronis vēl apsegties paguvis pirms krišanas un mierīgi guļ un visus traucētājus sūta #^$%^ vai – “Kurš ir bezsamaņā?” Atbild “Es” … – varētu brigādi nesūtīt. Lai vispirms izguļ dzērumu. Vai, ja guļ uz ielas, aizsūtīt PP vispirms – tad kontingents sāks baidīties saukt nmpd

  9. Mīļie ļaudis,lūdzu neticiet par tādiem algu pielikumiem!Cipariņi ir daudz mazāki!Atkal māna tuatu,lai domā,nu tad nu tiem mediķiem algas pielika!Kādam jau noteikti pielika !

  10. “Ātrā palīdzība” Latvijā ne tuvu nav ātrā palīdzība. Kāpēc?:
    1. šobrīd ātrajā palīdzībā strādā ārsti rezidenti, kuriem vēl ļoti, ļoti daudz jāmācās, lai kļūtu par ārstiem. CIk nācās sakarties- īstenībā totāli neprašas gan uzve3dībā, gan ārstieniecībā,
    2. Ātrā palīdzība it kā atbrauc normālā laikā, bet slimnīcā slimais cilvēks tiek atstāts uzņemšanas nodaļas gaitenī līdz pat 4 stundām. Ārsti nesteidzas. Un rezultāts ir letāls. Tike mierīgi paziņots, ka nav izdevies un sāk meklēt vainu tuviniekos- ne taš zāles dotas un par daudz utt., lai gan faktiski tās ir muļķības no ārstu puses.

    3. Slimnieks tiek aizvest uz slimnīcu, bet kaut kāds uzpūtīgs ārsts pasaka, ka neņems pretī ved atpakaļ un meklē citu ārstu, ja nav jau par vēlu. Tiek izrakstītas pilnīgi stulbas receptes- k'[a piemēram pastaiga katru diernu 5 km garumā utt., lai gan cilvēks vispār nevar pakustēties.

    4. Uzskatu, ka pašreizējā medicīniskā aprūpe ir ņirgāšanās- ģimenes ārsti vairums gadījumā ir nulles, jo absolūti nevajadzīgi aizņem vietu , viņu galvenā darbība ir iekasēt naudu par vizīti un izrakstīt norīkojumu pie speciālista.

    1. Gudrīti, kāpēc paliki anonīms? Un nevajag muldēt kaut kur saklausītas un izdaiļotas situācijas. Jā, ir problēmas un daudz, bet ne jau tās muļķibas, kādas aprakstāt Jūs.

  11. nau tik traki manai draudzenei neveicas ar asins spiediena trakosanu vai vinas nesaprassanas ar savu es nu bet dzive turpinas ararstu palidzibu jasaka kaarsti ari daudz ko saprot no slimibam ar pieredzes uzkrasanos gus arvien labakus rezultatus lai labi veicas medikiem apgut mediciniskas zinibas ho beapguva studejot to tik tiesam novelu visai medicinai labu veselibu dakterim-proesoram zvirgdinam….visu labu arstiem-medmasinam….

  12. Ir jāsakārto sistēma, lai cilvēkiem ar ģimenes ārsta nosūtījumu uz izmeklējumiem un speciālistiem nav jāgaida mēnešiem. Ātrie aizved uz slimnīcu un izmeklējumi ir uz reiz, speciālisti arī. Lauku tantiņa izbraukāt uz visiem izmeklējumiem pat pēc labākās gribas nav spējīga, ja nav radu ar mašīnu, kuri būtu gatavi viņu vadāt. Tad, ko viņai jāmirst nost. Kaites tiek ielaistas un ātrie ir vienīgais risinājums.

    1. Neviens neko nekārtos,jo jātiek vaļā no veciem,slimiem cilvēkiem,kuri ir liela nasta valsts budžetam un jūs vēl gaidiet ātru un kvalitatīvu ārstēšanu?E-veselībā iztērēta milzu nauda,bet tā nestrādā,ierēdņiem un citiem darboņiem vajag vismaz 8000 eiro mēnesī,kur to visu lai ņem,ja gandrīz neko neražojam.Nav par ko uzturēt valsts aparātu,bet jūs gaidiet debesmannu no gaisa-nebūs! Ragutiņas un uz mežu….Ja aptiekā par katru sīkumu neprasītu recepti, katrs ārstētos kā prot un tos dakterus tik bieži neapgrūtinātu,bet pat caurejas zāles nevari aptiekā dabūt.Tā kā paši piesēja mūs pie ārstiem un tagad bļauj, ka mēs bez viņiem- nekur.”Za što boroļis na to i naporoļis” Tā krievi ņirdz acīs-diemžēl.

  13. Es savu ģimenes ārstu varu sazvanīt tikai darba dienās un viņa darba stundās,t.i.četras stundas katru darba dienu.Pārējā laikā klusums,varu pati sevi ārstēt vai mirt nost.

  14. Manam ģimenes āstam nevar zvanīt pat dienas laikā,kur nu vēl naktī,kad tiešām ir slikti. Pie ģimenes ārsta pirmajā stundā skaitās akūto slimnieku rinda,bet klāt nevar tikt. Ja palaimējas ,tad sēdi vismaz trīs stundas aukstumā.Arī tad ,kad ir pieraksts noteiktā laikā,tad jāgaida 3-4 stundas. Slimāks var palikt. Uzraksta kādu recepti ,bet meklēt cēloni vai iedziļināties problēmā,tas jau no ārsta ir par daudz prasīts.Ģimenes ārsta institūcija ir pārāk izcelta,bet labuma nekāda.Diena paiet ,lai izprasītu kādu norīkojumu pie speciālista,3-6 mēneši jāgaida speciālista konsultācija,tad atkal 3-6 mēneši jāgaida kāds izmeklējums. Rodas pesimisms,depresija,izmisums. Un tad vēl “ātrie” atteiks…. bezcerība…

    1. Godātā Anna, ja vēl nav, tad būs jāpērk dators, kurš Jūsu jebkuru kaiti ārstēs ar pavirši, bet ar entziastu degsmi, ieviesto digitālās e-veselības joprojām nīkuļojošo programmu. Galvenais – pareizi tajā identificēties!

    2. Ātro pienākums nav ārstēt depresiju. Tam ir psihoterapeits, vai smagākā gadījumā tvaicene. Nomiris no tās gan neviens nav. Tāpat kā no spiediena. Gribi uz sl-cas uzņemšanu naktī? OK: Panda, taxify u.t.t. Turklāt, piemetot pāris EUR no pārdaugavas vari veiksmīgi nonākt nevis Strados, bet Gaiļezerā 😉

    3. Šis ir uzskatāms piemērs, ka 80% nmpd tramdītāju vajadzētu 1) atņemt spiediena mērāmo aparātu vai vismaz uz nakti ieslēgt seifā 2) izrakstīt antidepresantus 3) nosūtīt pie psihoterapeita.
      Tikai nevaru iedomāties kā ši vai cita nmpd vadītāja varētu spēt panākt šī pareizā un efektīvā risinājuma ieviešanu

  15. Varbūt brauks, jo nav jau vairs kas brauc. Pieļauju, ka šai kundzītei vēl arvien nav nekādas sajēgas par NMPD darbu. Lai šo dienestu vispār saprastu, vispirms tajā ir kādu laiku jāpastrādā, ar uzvaru konkursa šo sajēgu iegūt nevar.

  16. Nemediķiem vispār nevajadzētu šeit gudroties, jo viņi no īstās situācijas neko nesaprot un negrib saprast. Noguris mediķis pēc 20 bezjēdzīgiem izsaukumiem vairs nespēj profesionāli domāt un darīt.
    Un runājot par krievu tautības(vairākumā) tantēm – saskatījušās savus krievu kanālus, redz, kā Krievzemē izmanto “ātros”, pie mums arī sauc uz visiem niekiem. Trūkst uzmanības un prāta. Tik vien zin vienu numuru 113. Dusma.

  17. Pati dienestā strādāju 20 gadus un varu vien teikt, kamēr normāli nestrādās ģ. ārsti, tikmēr situācija neuzlabosies. Un būs vajadzīgi gadi, kamēr nomainīsies paaudze un tauta sapratīs, ka NMPD ir domāta patiešām neatliekamiem gadījumiem nevis “ko tad es traucēšanu ārstu- viņam tāpat daudz darba”.

  18. Paslídéju uz ielas, salauzu káju…átrie nebrauc, jo nav dzívíbai bístama situácija, lai dodos pie gimenes ársta vai nemot taksi un braucot uz traumpunktu…maká 1,20 , lídz pensijai vél 3 dienas…pie gimenes árstes pieraksts tik uz nákoso nedélu…jádabú noríkojums pie traumatologa un tad vél nedélu vizíte jágaida + tagad pat veselíbas aprúpi atnéma 3.gr.invalídiem…ir ko piebilst?

    1. Tas ka Tev makā ir 1,20 ir tikai un vienīgi Tava problēma, NMPD par to nav jādomā. Protams ir viegli izsaukt nevis standarta, bet BEZmaksas taksi ar bākugunīm un uzrakstu NMPD uz sānā durvīm, kuri tevi vizinās līdz slimnīcai

    2. Tieši tā. Meli. Uz svaigu lūzumu, nemaz nerunājot par pavisam sīkiem ceļu satiksmes negadījumiem, vienmēr brauc.

      Lūk, ja sauc ātros svētdienas pēcpusdienā uz mājām, kad nokriti un sasiti kāju piektdien priekšpusdienā un ar to vēl spēji aiziet līdz mājām (t.i. 100%, ka nav lauzta un 90%, ka nav pat ielauzta), tad gan sorry – brauc ar taksi, maksā par traumatologu, nevajadzīgu rtg, vajadzīgu MR utt. Un tad piestādi rēķinu nenotīrītās ietves īpašniekam vispirms parastā vēstulē, ja nereaģē, sniedz tiesā. Bet ar nmpd tam vairs nav nekāda sakara.

  19. Vēlu veiksmi plānos, lai izdodas.
    Galvenais – sabiedrība ir daudz un bieži jāinformē par reālo situāciju, lai tā arì sāk laicīgi aizdomāties un apsvert ar vēsu prātu – kad vajag un kad nevajag NMPD. Līdzarto, ļoti ceru ka cilvēki sāks arī vairāk aizdomāties par saviem satrauktajiem zvaniem uz citiem ātrās reağēšanas dienestiem.

  20. Bet hroniķim ar stāžu ir grūti ieskaidrot, ka viņa saslimšanu izārstēt nevar, ka ir jādzer zāles, lai nepaliktu sliktāk un nevienā slimnīcā viņus neizārstēs.
    Patiesībā, ja pacients ir stabils, rādītāji normāli, tad viņu nevajag vest uz slimnīcu. Tāds izsaukums ir jānodod tālāk ģimenes ārstam un viss.

  21. Vai tomēr nebūtu jārunā TĀ KĀ IR. Jo citādi no tās MULDĒŠANAS patiesi paliek slikti.
    Skaidrs ir viens ka it kā būtu jālabo visa sistēma (to arī atzīst lai gan citiem vārdiem). Par cik tam nepietiek ne prāta, ne vēlmes, ne vispār resursu, tad… Vai tiešām tad atliek tikai pārgudri tarkšķēt!?
    Ideāli priekš mums būtu ja pie telefoniem dežurētu specializēti EKSTRASENSI. Vēl jautājums par to kā juridiski skaisti noformēsim ja tomēr… un būs tas gadijums kad kāds ziedos konkrētu naudas summu lai tiesātos… Tātad lai risinātu jautājumu par piemēru ar steigu jātaisa likums ka piemēram ja mirst vecs, jau iepriekš slimojis, tad… – tad līdzīgi kā ar tiem “izsistajiem bojātajiem zobiem”.
    Interesanti gan kā būtu sazvanāms ģim.ārsts!? Un kā viņš ja vien nav runa par kādu īpaš pacientu varētu ko darīt… utt un tml…

    1. Vai citiem vārdiem sakot “ir cilvēks ir problēma, nav cilvēks nav problēma”.
      Kādreiz bija populārs stāsts par “pēteri” pie paradīzes vārtiem, tagad jau reāli “dispičerijs”…
      Kā arī interesanti par to kāda loma tiek piešķirta pašam pacientam un pie viņa tuvāk esošajiem, tuviniekiem. No vienas puses visu par tevi var izšķirt tikai un tika sertificēts ārsts, bet kad īpaši vajag tad “naoborot” kā kādreiz senā pagātnē stāstīja ‘armēņu radio’.
      Tātad kāds īsti ir mērķis valstij kopumā! “Tāds ir jautājums”.

    1. Ātrie brauks, bet uz profilam atbilstošiem izsaukumiem, nevis uz puņķiem, mēnešiem sāpošu muguru, pumpu uz pakaļ…as utt. Infarkts, insults, smaga trauma, saindēšanās, bezsamaņa, asiņošana – tā ir neatliekamā medicīna, viss cits -ģimenes ārstu darbs.

  22. NMP darbinieku rupjības šeit komentāros ir vienkārši atbaidošas. No pacientiem tiek prasītas zināšanas medicīnā, lai saprastu, kas ir un kas nav pietiekami akūts, bet paši mediķu kungi nespēj pat savākt savu izteikumu bezgalīgo netīrību. Kauns, ka tādus sauc par ārstiem.

  23. Komentāros izsaka to , ko ļoti labprāt pateiktu acīs cilvēkiem, kuri ļaunprātīgi izmanto NMPD, tikai profesionālā ētika to neļauj. Bet šīs emocijas ir kaut kur jāliek, tā kā, tas nebūt nav viss ko varētu pateikt.

  24. Skrupulozi skaitām naudu par katru cimdu, bet braucam ar NMP transportu vairāk kā 50 km pakaļ darbiniekiem uz citu NMP punktu un otrā rītā vedam atpakaļ, jo savā nespējam nodrošināt brigādi darbinieku trūkuma dēļ.Par ko mēs te vispār runājam?

    1. Tā skaitīšana ir pazemojoša patiesībā. Iestājas pasaules gals, ja nav norakstīts kāds špātelis, miskastes maisiņš, cimds. Vai nedod dies, par daudz notērēts…. Ja kāda ampula saplīst, tad vieglāk ir sadabūt jaunu vietā, kā godīgi norakstīt. Tas tiešām tracina, šis administrācijas uzskats, ka dienestā strādā tikai sīki zaglēni, kam visu laiku uz pirkstiem jāskatās.

Pievienot komentāru