Bērni, Veselība

Ārsts jautāja neārstējami slimiem bērniem, kas viņiem dzīvē ir svarīgākais un priecē

Foto no facebook.com/alastair.mcalpine.10

Alistērs Makalpins no Keiptounas ir pediatrs Dienvidāfrikā, bērnu paliatīvajā aprūpē. Viņš palīdz bērniņu īsās dzīves padarīt, cik iespējams, mazāk sāpju piepildītas un vairāk pilnas ar prieku.

Noguris no plašsaziņu līdzekļu negatīvās informācijas gūzmas, viņš nolēma sociālajā tīklā “Twitter” ievietot savu mazo pacientu domas un sajūtas par to, kas viņus dzīvē priecē un ir svarīgākais. Bērni vecumā no četriem līdz deviņiem gadiem gadiem sniedza viedas atbildes, kas atver acis citam skatījumam uz dzīvi.

Vairāki ārsta tvīti guva lielu rezonansi un bija padoti tālāk sociālajos tīklos. Dažkārt mums vajag iedot sev dunku sānos, lai atkal apjaustu, kas dzīvē ir svarīgākais.

Pirmkārt, neviens no bērniem neesot minējis, ka viņam būtu svarīgi vairāk skatīties televizoru vai biežāk iet “Feisbukā”. Tāpat neviens nevēlējās ar kādu kauties. Protams, neviens arī neteica, ka bauda ir atrasties slimnīcā.

Daudzi pieminēja vecākus, bieži vien par viņiem uztraucoties. Piemēram, “Es ceru, ka manai mammai viss būs kārtībā, viņa izskatās noskumusi.” “Tētim nevajadzētu uztraukties, viņš drīz mani atkal redzēs.” “Dievs parūpēsies par manu mammu un tēti, kad es būšu prom.”

Vēl – viņiem visiem garšo saldējums.

Viņiem visiem patīk grāmatas un stāsti, īpaši, ja tos stāsta viņu vecāki.

“Harijs Poters liek man justies drosmīgam.”

“Man patīk stāsti par kosmosu.”

“Kad man kļūs labāk, es gribētu būt lielisks detektīvs kā Šerloks Holmss.”

Lasiet bērniem – viņiem tas patīk! – atgādina bērnu ārsts.

Daudzi no viņiem vēlētos, lai mazāk būtu jāuztraucas par to, ko domā apkārtējie un viņi vēlētos saņemt attieksmi kā pret “normāliem”.

“Mani patiesie draugi nešausminās, ka man ir izkrituši mati.”

“Džeina atnāca pie manis pēc operācijas un pat nepamanīja manu rētu.”

Daudziem no viņiem patīk peldēt un būt pludmalē.

“Es taisīju milzīgas smilšu pilis!”

“Būt jūras viļņos bija tik superīgi! Man pat nesāpēja acis!”

Praktiski visi no viņiem augstu novērtē laipnību.

“Mana vecmāmiņa vienmēr pret mani ir tik laipna. Viņa liek man smaidīt.”

“Džonijs atdeva pusi savas sviestmaizes, kad es neēdu savējo. Tas bija jauki.”

“Man patīk, kad te ir laipnā māsiņa. Viņa ir tik maiga. Un man sāp mazāk.”

Gandrīz visiem šiem bērniem patīk cilvēki, kas liek smieties.

“Tas burvis bija tik muļķīgs. Viņam nošļuka bikses un es nebeidzu smieties!”

“Man patīk, kad tētis taisa jocīgas grimases!”

“Puika blakusgultā nopirdās. Ha ha!”

Smiekli mazina sāpes.

Bērniem patīk viņu mantiņas un supervaroņi.

“Mana princese Sofija ir mana mīļākā lelle!”

“Es mīlu Betmenu!”

“Man patīk samīļot savu lācīti.”

Viņi visi novērtē laiku ar ģimeni, nav nekā vērtīgāka.

“Mamma un tētis ir vislabākie!”

“Mana māsa mani vienmēr cieši apskauj.”

“Neviens nemīl mani tā, kā mamma.”

Tādēļ ārsts iesaka visiem šādus “mājasdarbus”: “Esiet laipni. Lasiet vairāk grāmatas bērniem. Pavadiet laiku ar savu ģimeni. Jokojiet. Ejiet uz pludmali. Apkampiet savu suni. Pasakiet katram sev mīļajam, ka mīlat viņu. Un… ēdiet saldējumu.”

Šīs ir lietas, ko šie bērni, kuru dzīves laiks ir ļoti ierobežots, vēlētos piedzīvot visvairāk.

 

Avots: boredpanda.com

Pievienot komentāru