Ārstēšana, Vēzis

Kā mazināt vēža riskus no grūtniecības līdz sirmam vecumam

Foto - pexels.com

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība aicina pievērst uzmanību cilvēka dzīves ciklam, apzinoties, ka katrā no tiem varam veikt darbības, kas mazina iespēju saslimt ar vēzi. Arī tad, ja slimība cilvēku skārusi, ir vērts ņemt vērā ieteikumus savas veselības uzraudzībai.

Grūtniecība un mazuļa vecums: Šajā cilvēka attīstības posmā ir svarīgi atcerēties, ka veselīgs uzturs un svars grūtniecības laikā, mazina vēža risku arī gaidāmajam mazulim. Savukārt, zīdīšana ar krūti mazina risku mātei saslimt ar krūts vēzi un nodrošina mazulim pilnvērtīgu aizsardzību. Mazulim (1 -2 gadu vecumā), saņemot vakcīnu pret B hepatītu, samazinās arī risks nākotnē saslimt ar aknu vēzi (imunizācijas kalendāra ietvaros šo vakcīnu apmaksā valsts).

Bērnība: Šajā dzīves posmā ir svarīgi veidot veselīgus dzīves paradumus, kas ietver sabalansētu uzturu un fiziskās aktivitātes. Šie faktori ir pamats vēža riska mazināšanai. Bērni līdz desmit gadu vecumam ir vairāk pakļauti apdraudējumiem, ko rada saules iedarbība un dažādi kancerogēni (cigarešu dūmi, automašīnu izplūdes gāzes u.c.), kā arī dažādas ķīmiskās vielas (pesticīdi, BPA saturoši iepakojumi u.c.). Meitenēm ( no 12 gadu vecuma) jāsaņem vakcīna pret HPV – cilvēka papilomas vīrusu, tādējādi samazinot risku nākotnē saslimt ar dzemdes kakla vēzi (imunizācijas kalendāra ietvaros šo vakcīnu apmaksā valsts).

Pusaudžu vecums: Šis ir kritisks posms cilvēka dzīvē, kurā veidojas uzvedība, kas ietekmēs visu turpmāko dzīvi – smēķēšana, alkohola lietošana, neveselīgs uzturs – katrs no šiem aspektiem palielina risku saslimt ar vēzi. Svarīga šajā posmā ir seksuālā audzināšana, lai izglītotu kā sevi pasargāt no HPV – cilvēka papilomas vīrusa un HIV – cilvēka imūndeficīta vīrusa, kas abi ir vēža riska faktori. Pusaudžu gados parasti samazinās fizisko aktivitāšu regularitāte, tāpēc, lai mazinātu risku saslimt ar vēzi, pusaudzim jāpaliek fiziski aktīvam.

Brieduma gadi: No 25 gadu vecuma sievietēm jāpiedalās dzemdes kakla vēža profilaktiskajā pārbaudē (pārbaude jāveic reizi trijos gados, to apmaksā valsts) un regulāri jāapmeklē ginekologs. Personām, kurām ir augsts risks saslimt ar mutes vēzi (smēķētājiem) vajadzētu veikt profilaktiskas pārbaudes. Tāpat šajā vecuma posmā ir svarīgi regulāri pārbaudīt savu kopējo veselības stāvokli, vismaz reizi gadā apmeklējot ģimenes ārstu.

50+ un senioru gadi: Sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 gadiem ir jāveic zarnu vēža profilaktiskā pārbaude (tā jāveic reizi gadā, vēršoties savā ģimenes ārsta praksē, pārbaudi apmaksā valsts). Sievietēm vecumā no 50 gadiem jāveic krūts vēža profilaktiskā pārbaude (tā jāveic reizi divos gados, pārbaudi apmaksā valsts).

 

Atsauce izmantotajai informācijai: World Health Organization. Preparation for the third High-level Meeting of the General Assembly on the Prevention and Control of Non-communicable Diseases, to be held in 2018. Report by the Director-General. Seventieth World Health Assembly, Provisional agenda item 15.1, Published: 18 May 2017. /Ar Pasaules pretvēža dienas organizatoru piekrišanu materiāls tulkots un pielāgots situācijai Latvijā/

Pievienot komentāru