Ārstēšana, Vēzis

Jaunais gads onkoloģiskajiem pacientiem nesis pozitīvas pārmaiņas

Foto - Shutterstock

No 1. janvāra zaļā koridora sistēma, kas pacientiem aizdomām ar vēzi ļauj ātri tikt uz izmeklējumiem un, aizdomām apstiprinoties, iespējami ātri uzsākt ārstēšanu, attiecas uz pilnīgi visu lokalizāciju audzējiem. Sākotnēji zaļais koridors bija pieejams aizdomu gadījumā par 11 biežāk sastopamajām vēža lokalizācijām.

„Pateicoties zaļā koridora sistēmai, pacienti ar aizdomām par vēzi pašlaik tiek maksimāli ātri izmeklēti, un tas ir liels ieguvums. Jo īpaši svarīgi tas ir pacientiem, kuriem vēzis ir sākumstadijā. Jo ātrāk vēzis tiek atklāts un sākta ārstēšana, jo lielākas ir veiksmīga ārstēšanas rezultāta izredzes,” saka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģijas galvenā speciāliste asociētā profesore Iveta Kudaba.

Profesore Kudaba piebilst, ka diemžēl joprojām ir daudz pacientu, kuri līdz zaļajam koridoram nonāk jau ar ielaistu onkoloģisku slimību. „Šādos gadījumos arī zaļais koridors vairs visbiežāk nevar pacientu glābt. Tas ir stāsts par sabiedrības zināšanām par onkoloģiskajām slimībām un atbildību par savu veselību,” uzsver Kudaba. Lai onkoloģisko slimību varētu diagnosticēt, cilvēkam pašam jebkādu sūdzību gadījumā savlaicīgi jāvēršas pie ģimenes ārsta, jāveic regulāras veselības pārbaudes un valsts apmaksātie vēža skrīninga izmeklējumi. Liela loma ir arī tam, cik ātri ģimenes ārsts noreaģē un, izmantojot zaļo koridoru, nosūta pacientu uz izmeklējumiem.

Pērn katru mēnesi, izmantojot zaļo koridoru, Austrumu slimnīcā aizdomām par vēzi ieradušies vidēji 315 pacienti, kopumā gada laikā šādu pacientu skaitam sasniedzot 3791. Vairāk nekā pusei no šiem pacientiem konstatēts vēzis. Šā gada janvārī, kad zaļais koridors kļuvis pieejams visiem pacientiem ar aizdomām par vēzi, pacientu skaits sasniedzis 431.

Pēc ilga pārtraukuma šogad valsts kompensējamo medikamentu sarakstā ir iekļauti četri jauni medikamenti vēža pacientiem: divi jaunās paaudzes medikamenti neiroendokrīno audzēju ārstēšanai, viens medikaments metastātiska krūts vēža ārstēšanai un viens – metastātiska priekšdziedzera jeb prostatas vēža ārstēšanai.

„Man ir patiess gandarījums, ka onkoloģisko pacientu vajadzības ir sadzirdētas, onkologi ir uzklausīti un lielas pacientu grupas ir tikušas pie efektīviem jaunās paaudzes medikamentiem, kas vairumā attīstīto valstu pacientiem bija pieejami jau labu laiku. Tas ir liels solis uz priekšu, zinot, ka šie medikamenti nav lēti un vairums pacientu tos paši nevar atļauties iegādāties. Ceru, ka tiem sekos arī citi medikamenti,” saka profesore Kudaba.

Tāpat ir plānots paplašināt brīvprātīgo kustību onkoloģisko pacientu atbalstam. Kopš pagājušā gada septembra vēža pacientus Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā apciemo brīvprātīgie, sniedzot gan emocionālu, gan praktisku atbalstu. Visvairāk viņus gaida pacienti, kuri ir vientuļi un nesaņem atbalstu no tuviniekiem. Pagājušā gada septembrī pie onkoloģiskajiem pacientiem devās pirmie 23 speciāli apmācītie brīvprātīgie, bet pašlaik viņu skaits pieaudzis līdz 42. Ir pieteikušies vēl 30 cilvēki, kuri vēlas kļūt par brīvprātīgajiem, un pašlaik viņiem tiek organizētas apmācības.

„Brīvprātīgo kustība vēža pacientu atbalstam vairumā attīstīto pasaules valstu aktīvi darbojas jau sen, un tā bija ļoti vajadzīga arī Latvijā. Man ir prieks, ka šis projekts ir veiksmīgi aizsācies, un varam lepoties, ka Latvijā ir tik daudz cilvēku, kuri vēlas palīdzēt citiem,” tā Kudaba.

Pievienot komentāru