Bērni, Grūtniecība un dzemdības

Kāpēc neviens nepateica, ka dzemdībās… Ko atklāj mammu pieredze

Foto - pixabay.com

Jaunā vecmāte un topošā dūla Anete Baškevica apkopojusi 736 mammu* domas un sajūtas par dzemdībām, atklājot gan to, ko sievietes dzemdībās nav gaidījušas, gan to, kas vislabāk radībās palīdzējis un kas ievainojis. Mēs tā dzemdējām. Lai runā mammas! 

Aptaujātajām sievietēm bija jāpapildina teikums “Kāpēc neviens man nepateica par pirmo dzemdību periodu, ka….” Un bija šādas atbildes:

… tik ļoti sāpēs; …kontrakcijas var nebūt sāpīgas; … tas būs tik ilgi; … augļūdeņi var pilēt un var noplūst;  … atvēruma noteikšana tik ļoti sāpēs; …augļūdeņu atvēršana sāpēs; … tas var notikt arī tik ātri; … mani var atstāt vienu neziņā; … ir jāatslābinās un jāelpo; … būs rupja attieksme; … var veikt manipulācijas neko man nepaskaidrojot; … kontrakciju laikā tiek mērīti toņi, kuru laikā nedrīkst kustēties; … dzemdības var sākties arī tad, ja nav nogājuši ūdeņi; … tas ir brīnišķīgi, saviļņojoši, interesanti; …nevajag tik ātri braukt uz slimnīcu;  … apskates laikā var plēst vaļā dzemdes kaklu; … ir dažādi dzemdību priekšvēstneši; … stimulētas dzemdības ir tik ļoti krasi sāpīgākas kā dabīgas; … dzemdībās var piedalīties studenti; … man ir tiesības atteikties no manipulācijām (augļūdeņu atvēršanas, piemēram); … klizma – jātaisa, kurā brīdī, ka var par to pārmest, ka neviens neatgādināja; … sāpēs arī mugura; … dzemdību process var apstāties; … dzemdību sāpes nemazinās, bet kļūt spēcīgākas; … man vajadzēs kādu sev blakus; … vairāk jāguļ un jāatpūšas; … iespējama atsāpināšana; …tas ir tik smagi; …anestēzija pavājina kontrakcijas un nepieciešama stimulēšana; … katram tas notiek savādāk; … dzemdības var sākties priekšlaicīgi; …epidurālā anestēzija ir forša; … dzemdībās var būt vemšana; … mani var aizsūtīt mājās, ja dzemdes atvērums ir mazāks par 4 cm; … grūtākais visā ir tieši atvēršanās periods; … bez sāpēm piedzemdēt nevar; …ka kājas nevajag turēt kopā; … nepieciešams kārtīgi paēst; … tikpat svarīgi, kā sakrāmēta dzemdību soma, ir paņemt līdzi emocionālo atbalstu; … ūdens var palīdzēt pret sāpēm; … jo vairāk sāp, jo ātrāk veras vaļā dzemdes kakls; … var nebūt kontrakciju, bet atvērums vienalga veras vaļā; … dzemdībām ir jāgatavojas iepriekš; … kontrakciju biežums un sāpes ne vienmēr ir saistītas ar atvēruma lielumu; … atvēruma pārbaude ir sāpīgāka par kontrakcijām; … vajag paņemt līdzi ko ēdamu.

Tad mammas papildināja ar savām sajūtām apgalvojumu par otro dzemdību posmu: “Kāpēc neviens man nepateica par izstumšanas periodu, ka….” Un, lūk, daļa no atbildēm:

… tik ļoti sāpēs; … man gulsies uz vēdera, lai izspiestu bērniņu; … sadarbojoties ar vecmāti, var piedzemdēt daudz vieglāk; … uz mani kliegs; … ka tas būs mans skaistākais dzīves moments!; … jātur acis vaļā; … ka vajadzēs tik daudz spēka; … var nosūtīt uz ķeizargriezienu arī ar pilnu atvērumu; … ka pēc bērniņa piedzimšanas nekas nebeidzas; … otrais periods var būt tik ātrs; … izstumšanas periodā nevarēšu mainīt pozas; … tas būs smags darbs; … epiziotomiju veic bez teikšanas; … ieradīsies kaut kādi studenti un vēros, kā es dzemdēju; … izstumšana ir vissāpīgākā un emocionāli visgrūtākā dzemdību daļa; … to var tik labi just, kad gribēsies spiest; … man būs jāguļ uz muguras otrajā periodā; … ka var būt plīsumi; … no noguruma un sāpēm var starp kontrakcijām aizmigt; … var būt drebuļi; … otrais periods ir ātrāks par atvēršanos; … ka var būt krampji kājās; … epidurālā anestēzija nemazina izstumšanas sāpes; … ka man draudēs ar vakuumu; … ka būs dedzinoša sajūta bērniņam dzimstot; … ir nepieciešams samērā daudz zināšanu par šādām lietām; … tik mazā vēderā var ietilpt tik liels bērns 🙂 ; … vīrs blakus ir vislabākais šajā brīdī.

Bet turpinot pieredzes izklāstu, mammas papildināja teikumu “Dzemdībās man palīdzēja… :

vecmāte; vīrs; ūdens; gribasspēks; dūla; elpošana; iepriekšēja sagatavošanās; laipna attieksme; motivācija; iedrošinoši vārdi; kustības; epidurālā; mīlestība; miers; aukstuma kompreses; meditācija; lūgšana; domas par mazuli; iepriekšējā pieredze; bumba; mūzika; muguras masāža; pozitīvisms; mamma; gāzes elpošana.”

dzemdibu-aptauja1

dzemdibu-aptauja2

66 % no mammām atzīmēja, ka ļoti novērtē partnera vai citas atbalsta personas klātbūtni dzemdībās;
58% saņēma jauku maiņas vecmātes vai ārsta atbalstu;
43% bija svarīga vizuāli skaista apkārtējā telpa un vide;
26% novērtēja dušas pieejamību;
18% novērtēja dzemdību bumbas, soliņa, lakatu pieejamību;
15% pieejama medikamentozā atsāpināšana;
13% svarīgi bija tas, ka dzemdību nodaļa ir tuvu mājām.

Vēl mammas ir novērtējušas, ka svarīgu – līguma vecmāti, dūlas klātbūtni, vannu un masāžu.

No tā, ko mammas pašas varējušas darīt, novērtētas šīs lietas:
68% novērtēja elpošanu kā ļoti lielu palīgu dzemdībās;
34% dzemdību pozu maiņu;
25% ritmiskas kustības;
14% meditāciju un atslābināšanos;
arī pašmasāžu un vizualizāciju.

dzemdibu-aptauja3

Un vēl:

Katra piektā sieviete jeb 23% piedzīvoja nelaipnu attieksmi no medicīnas personāla.
21% saņēma dažādus pretējus ieteikumus no personāla vienā stacionārā, piemēram, jautājumos par mazuļa barošanu.
18% sieviešu piedzīvoja nepaskaidrotas procedūras, manipulācijas ar savu ķermeni.
18% saņēma aizskarošas piezīmes.

Lūk, vārdi, kas iespiedušies sieviešu atmiņās:

“Anestezioloģe piedalījās manas abās dzemdībās, kurās bija ķeizars. Pirmajās viņa mani nosauca par resnu govi, otrajās tikai atļāvās pateikt, ka man ir plata mugura, kas skanēja tik pat pazemojoši kā mājlops.”

“Personāls izteica neapmierinātību ar bērna izvēlēto vārdu, lai gan pašas uzturot sarunu to jautāja.”

“Daudzas manipulācijas netika skaidrota.”

“Maza špricīte gurnā, ko pirmsdzemdību nodaļā sauca par “tas tev palīdzēs atslābināt muskuļus”, realitātē – stimulācija.”

“Ārste par maz komentēja, ko dara apskates laikā. Pēc dzemdībām neviens nepārliecinājās, vai bērns pareizi ēd un vai man vispār ir piens.”

“Viena telpa vēl ar 2 mammām un viņu bērniem. Tas man traucēja.”

“Ārste vairākkārt bāra praktikanti, arī mani, par to, kāpēc neesmu uzreiz uzņemšanā pateikusi, ka man līdz ir Dianatal gels. Daktere dusmīga bija par kaut ko visu laiku uz praktikanti.”

“Dzemdību poza sākumā uz sāna, pieslēgts toņu aparāts – nevarēju kustēties, bija ļoti grūti izturēt, pēc tam uz muguras tas pats.”

“Pirmsdzemdību nodaļa, bailes, nejauka vecmāte pēcdzemdību nodaļā, kura runāja tieši ar mani kā ar suni, un brīnījās, kāpēc man līdzi nav maisījums bērna barošanai.”

“Man nepastāstīja par plīsumiem, kas bija pēc dzemdībām, kā tos kopt, vai ir kādi līdzekļi, lai ātrāk sadzītu.”

“Vecmāte ar sevi neiepazīstināja – vajadzēja pajautāt (bija arī praktikante, neko nesapratu kura ir kura). Toņus varēja klausīties tikai guļus (manuprāt tas bija izšķirošais iemesls kādēļ izvēlējos EA).”

“Svešu ārstu un māsiņu staigāšana iekšā un ārā dzemdību zālē, praktikantu klātbūtne un pelējums uz pēcdzemdību palātas sienām.”

“Barojot ar krūti, katra māsa mācīja citādāk; bērnu māsas 2.dienā teica, lai nemēģinu barot ar krūti, jo nesanāks (piens vēl nebija pietiekami), bet uzreiz dodu maisījumu (nepiekritu, bērnam ir 3,5 mēneši un baroju tikai ar krūti).”

“Dakteres attieksme. Bērnam bija aptinusies nabas saite divas reizes ap vēderu, tā vietā, lai viņa pārliecinātos, kas ir par vainu, kāpēc es nevaru izspiest savu meitiņu, viņa man teica : “šitā jau nav spiedēja.””

“Bērnu ielika inkubatorā un teica, ka pasauks uz bērna barošanas laiku- nesauca un bez manas ziņas- mākslīgi piebaroja…”

“Laikam,jau pati arī nebiju laba dzemdētāja,bet tā bija mana pirmā pieredze un man nepatika,komentāri par manu lieko svaru,zinu ka viņš man ir,ka neesmu trenējusi presīti tāpēc tik grūti spiest,un mums bija paredzētas ģimenes dzemdības,bet bērniņa tēti neielaida iekšā, jo viņš tikai traucēšot!”

“Kaut kādas tabletes pirms spiešanas, kuras lika ,lai vīrs ik pa pus h liek man zem mēles, saldas, pretīgas, no kurām slikta dūša, bet labums-nekāds. Tas,ka daktere,kurai tā bija nakts maiņa, izturējās pretīgi, murmināja piezīmes, par to,ka jauniem cilvēkiem bērnus nevajag, bet,kad no rīta atnāca vīramātes draudzene,kura ginekoloģijas nodaļā galvenā, tad daktere uz pakaļkājām staigāja.. sapratu,ka pazīšanās veido attieksmi. Pretīga sajūta, vēl tagad.”

“Griezos pie vienas no māsiņām, jo man ļoti sāpēja un ar maziem intervāliem, nesapratu, vai tas ir normāli. Bet viņa uz mani neizpratnē skatījās un prasīja “un ko tu no manis gribi?” Nekāda iedrošinājuma, sajūta tāda it kā es te nez ko būtu iedomājusies. Godīgi sajutos tā, it kā pret mani izturētos kā pret govi lopkautuvē. Skarbi, bet pat viens nepatīkams darbinieks var pilnīgi izbojāt procesu.”

Jaunās vecmātes un topošās dūlas Anetes Baškevicas pēcvārds:

“Šī statistika ir dažāda. Un to nevar vērtēt viennozīmīgi.

Ja daudzas sievietes atzīmē, ka dzemdības bijušas “tik ilgas” , tad tomēr par ilgām es sauktu tos 7%, kam radībasir bijušas vairāk par 24 stundas. Vai nu vairumā sagatavošanas kursu vai vizītēs pie ārsta ir maldīga informācija par to, cik ilgas ir normālas dzemdības, vai arī šo ilgo sajūtu var saistīt ar sāpēm un spēju tās izdzīvot.

Mani patiešām satrauc skaitļi, kas attiecas uz sadarbību ar medicīnas personālu – komunikācijas trūkums, emocionālā vardarbība, dažādas vadlīnijas vai to neesamība vienā stacionārā.. Ja skaitļi saka vienu un mēs tos varam interpretēt dažādi, tad sieviete, kas nosaukta par “govi” ir fakts un šie vārdi nekur nepaliek.

Topošās un esošās māmiņas! Izglītojam sevi, ejam uz nodarbībām, gatavojamies dzemdībām un pēcdzemdību periodam, lai pasargātu sevi no šīs statistikas un nezināšanas. Uz tikšanos nodarbībās!

Pie manis vari nākt kā pie dūlas uz individuālajām tikšanās reizēm, nākt vingrot un gatavoties dzemdībām “Mammmu Pitstopā”, nākt uz bezmaksas zīdīšanas lekcijām un konsultācijām un meklēt mani arī citur!”

 

*2017. gadā anketētas 736 mammas internetā.

12 Komentāri

    1. Linda, Jūs īsti neuztvērāt mammas sajūtu nianses. Acīmredzot no informācijas, ko viņas guva, neradās iespaids, ka sāpēs tik ļoti. Savukārt ir mammas, kurām ir gluži otrādi – iespaidi no citiem ir, ka sāpēs nu tik ļoti, bet beigās izrādās, ka nemaz tik smagi nav, vari sev pati gluži labi palīdzēt.

  1. Man pirms 2 gadiem 4.bērninņš dzima. Neesmu nekāda čīkstule un caca, bet tas , ka man 4.nenozīmē, ka nav vajadzīga elementāra komunikācija ar medpersonālu.
    Nez.. nevaru ar prieku pēdējās radības atcerēties. Un nebrīnos par tām jaunajām čīkstulēm, cacām un kā vēl te tiek nosauktas māmiņas, ka viņām ir sabojāta šī tikšanās ar bērniņu.

  2. Es biju RdzN 2x (ar nedaudz vairāk kā gada starpību). Un tiešām IR ko salīdzināt!
    Pirmā reizē manas mokas bij vairāk kā 24 stundas+personāls gadījās tizls-sākot ar pirmsdzemdību stāvu, tad dzemdību zāli. +vēl manu 24 stundu mocību finiša taisnē-sanāca bariņš praktikantu, mapītes sev piespieduši un gudri spriedelēja. Viena studentīte vēl izmet-nu spied, neviens jau tavā vietā to nedarīs uc replikas (tā neaizsargatā sajūta+diennakts mokas un te viens šmurgulis māca) Ļauni varbūt-bet tiešām ceru, ka viņa medicīnā nestrādās.
    Pēc dzemdībām vēl arī-bet tad bija bez pazemojumiem-tikai tāda nevērība. Tiešām bij sajūta-kā vienai no konveijera.
    Bet otrā reizē-1.jau vecmāte sagaida smaidoša. 2.visu laiku bija blakus tik iejūtīga un forša praktikante 🙂 3.vismaz reizi dienā dzirdēju jautājumu-kā jūties (ne jautāšanas pēc) vecmāte tik veiksmīgi novadija kopīgo elpošanas procesu, ka jāsaka-piedzemdējām kopā dikti ātri 🙂
    Patīkamas atmiņas no pēdējās reizes.

  3. Teikšu-ir gan…,gan… gan cacas,gan nevērīgs personāls,gan arī forši cilvēki līdzās,bet tas ,diemžēl mūsu valstī ir,kā paveicās,kādā maiņā laimējās ietrāpīt.Un ne jau visiem ir iespēja samaksāt žūksni,par laipnumu,iejūtīgumu….
    -Man gadījās tā
    – jautāja vai nav paaugstināta tº,uz ko(neapdomīgi) teicu ,ka nav! Un tad dabūju dzirdēt ,,asprātību,,- ka tadiem jābūt pagrabstāvā(t.i.morgā)! Tagad to var uztvert par joku,bet tad ar bebīti uz rokas,gribējās raudāt un doties uzreiz mājās,cik nepatīkami!!!

Pievienot komentāru