Dzīvesveids, Miegs

Kā cīnīties pret krākšanu (nenožņaudzot partneri)

Foto - Shutterstock

Krākšanu īsti nevar dēvēt par slimību, drīzāk par traucēkli, kas var slikti ietekmēt veselību ilgtermiņā: tā liedz normāli izgulēties, var paaugstināt asinsspiedienu, līdz ar to arī sirdsslimību un infarkta draudus. Tiktāl tā ir viena cilvēka problēma, bet, ja krācējam ir dzīvesbiedrs, krākšanas troksnis apgrūtina arī partnera dzīvi. Negulētās naktis pat var kļūt par iemeslu, lai pārtrauktu attiecības.

Krākšana ir skaņa, kas rodas, elpai laužoties cauri miegā atslābušajiem rīkles audiem: gaisa plūsmā tie sāk vibrēt, tāpēc rodas troksnis. Tas var būt nopietns simptoms, kas liecina – cilvēkam ir obstruktīvais miega apnojas sindroms. “Protams, krāc daudzi, bet ne visi krācēji uzreiz jāuzskata par slimiem,” saka anesteziologs un miega medicīnas speciālists Juris Svaža. Miegā ik pa laikam krāc vai iekrācas ikviens no mums. Apnojai (no grieķu “apnoia” – bez elpas), kas skar 4–5% cilvēku, raksturīgas īslaicīgas elpošanas apstāšanās epizodes (līdz 10 sekundēm). Tās var novērot partneris, nevis pats krācējs, un tad krākšana ir medicīniska problēma, kad ieteicams meklēt speciālista palīdzību. Apnoja var būt ne tikai vīriešiem, bet arī sievietēm un bērniem, kuriem sekas izpaužas kā grūtības koncentrēties, uzmanības trūkums, uzvedības traucējumi vai vājas sekmes skolā.

Miega apnojas sindromam tipiski, ka skaļa krākšana mijas ar klusuma pauzēm, kad cilvēks neelpo vai tikpat kā vairs neelpo. Elpošanas apstāšanās reizēs guļošais dažkārt pamostas: smadzenes dod šādu pavēli, lai cilvēks nenosmaktu. Tad pamošanās ir ar trauksmainu, skaļu ieelpu, ko var pavadīt izbīlis, taču no rīta cilvēks var neko neatcerēties: atmošanās naktī notikusi vien daļēji. Neizgulēšanās sajūta dienā saistīta ar to, ka apnoja traucē iegrimt dziļajā miega fāzē, jo nakts laikā pamosties var nākties vairākkārt. Lielākoties elpošana palēninās vai apstājas vismaz piecreiz, bet tā var notikt arī simtiem reižu vienas nakts laikā.

 

Apdraud arī dzīvesbiedra veselību

Būtiski, ka apnojas sindroma pacientiem neizguļoties tiek traucēta vielmaiņa, tāpēc veidojas liekais svars – neatkarīgi no tā, vai ēd veselīgi vai ne. Neizgulēšanās un liekais svars ietekmē asinsriti, spiediens sāk paaugstināties, palielinās sirdsslimību un infarkta draudi. Izveidojas apburtais loks: paaugstinātais asinsspiediens un liekais svars ir arī vieni no galvenajiem apnojas riska faktoriem.

Krākšanai var būt arī citi cēloņi: anatomiskas elpceļu īpatnības (tās biežāk novēro neliela auguma drukniem cilvēkiem ar īsu kaklu un dūšīgiem vaigiem), alkohola vai miegazāļu lietošana (šīs vielas iedarbojas atslābinoši, paaugstinot krākšanas iespēju), alerģijas, aukstums, liekais svars.

Lai arī krākšana lielākoties ir tikai traucēklis, kas galvenokārt nomoka nevis pašu krācēju, bet to, kurš guļ blakus, tai var būt negatīvas sekas, īpaši, ja cilvēkam ir miega apnojas sindroms.

* Neizgulēšanās izraisa miegainību un koncentrēšanās grūtības dienas laikā, kas ir sevišķi bīstami, ja jābrauc ar auto.

* Slikta miega kvalitāte cilvēku padara pastāvīgi nīgru un neapmierinātu.

* Ir grūti koncentrēties, lai strādātu vai mācītos, iznākums – sliktāki darba rezultāti vai vājas sekmes mācībās. Bērniem var būt mācīšanās grūtības, uzvedības traucējumi, pastiprināta agresivitāte.

* Lielāks paaugstināta asinsspiediena, sirdsslimību un infarkta risks.

 

Ārstē ar gaisu

Krākšanu var mēģināt mazināt, ieviešot pārmaiņas dzīvesveidā, piemēram, atsakoties no alkohola lietošanas pirms miega vai samazinot lieko svaru. Reizēm pietiek ar to, ka guļ uz sāniem, nevis uz muguras, bet ar to parasti ir par maz apnojas pacientiem: ja diagnosticē šo sindromu, jālieto speciāla ierīce vai jāveic ķirurģiska operācija, lai krākšanas trokšņa vairs nebūtu. Biežāk tomēr izmanto tā dēvēto pozitīvā spiediena terapiju: pacientam naktī uz sejas jāliek īpaša maska, kas ar pastāvīgu gaisa padevi nodrošina to, ka elpceļi nesaplok un līdz ar to vairs nav bezelpas epizožu. Tie, kas to lietojuši, pozitīvas izmaiņas izjūt jau visai drīz, taču pamatnosacījums, lai terapija iedarbotos, – cilvēkam jābūt izpratnei par krākšanu kā par problēmu un jābūt patiesai motivācijai ārstēties.

Svarīgi! Ja cilvēkam Latvijā ir konstatēta smaga vai vidēji smaga miega apnoja, kā arī pierādīta ārstēšanas efektivitāte ar pozitīvā spiediena terapiju, rindas kārtībā var pretendēt uz valsts līdzfinansējumu 80% apmērā aparāta iegādei.

Daudzi no tiem, kas dzīvo kopā ar krācēju, gan zina, ka pierunāt dzīvesbiedru aiziet pie ārsta krākšanas dēļ ir teju vai neiespējamā misija. Otrās puses reakciju varbūtējā amplitūda – no pilnīga problēmas nolieguma līdz iebildei, ka neviens no tā nav nomiris. “Ir, kas nomirst,” saka ārsts Juris Svaža. “Ja, teiksim, desmit gadus cilvēks miegā regulāri ir smacis, tas nevar palikt bez sekām. Nomirst no infarkta vai insulta, ne jau no pašas krākšanas.”

 

Aizbāžņi un baltais troksnis

Kā liecina kāds pirms dažiem gadiem Beļģijā veikts pētījums, viens no partneriem krāc katrā otrajā pārī. 57% aptaujāto nakts “koncerti” ir iemesls regulārām pārrunām, strīdiem un attiecību krīzēm. Krākšanas dēļ katrs ceturtais pāris guļ atsevišķi vai apsver domu par atsevišķu istabu šīs problēmas risināšanai, bet viens no desmit cilvēkiem, kura dzīvesdraugs hroniski krāc, domā pārtraukt attiecības vai šķirties. Iemesli – regulāri traucēts naktsmiers, neizgulēšanās, enerģijas trūkums un viegla aizkaitināmība. 17% intervēto turklāt atzinuši, ka krākšana nenāk par labu tuvībai.

Ja krācējs neparko nevēlas ārstēties, bet otrā puse nespēj pie trokšņa pierast, taču arī par šķiršanos nedomā, var ieteikt lietot ausu aizbāžņus. Vēl kāds risinājums – guļamtelpā ieslēgt kādu monotonu skaņu, tā dēvēto balto troksni, kas var mazināt vai izlīdzināt krākšanas skaņu, nomierināt un iemidzināt. Baltā trokšņa efektu bieži novēro maziem bērniem, kuri drīz vien kļūst rāmi un iemieg, ja darbojas, piemēram, putekļu sūcējs, fēns, ventilators vai automašīnas motors. Šādu vienmuļu, relaksējošu skaņu iespējams iegūt, viedtālrunī ielādējot kādu no speciālajām lietotnēm (atslēgas vārds – white noise). Tās piedāvā veselu gūzmu dažādu skaņu, piemēram, ugunskura sprakšķus, viļņu šalkas jūrā, lietus grabināšanu vai varžu kurkstēšanu, kā arī dažādu ierīču un mehānismu radītos ritmiskos, monotonos trokšņus. Citam var izdoties iemigt, slāpējot krākšanu ar mūziku: uzliek austiņas un klausās kādu lēnu, jauku kompozīciju (par speciālu repertuāru tieši šai vajadzībai ir padomājuši arī lietotņu izgudrotāji).

Interneta dzīlēs atrodams arī padoms beigt dusmoties uz krācēju un tā vietā, lai nakts melnumā nikni skatītos pulkstenī un lēstu, cik maz laika gan vēl atlicis līdz modinātāja signālam, mēģināt ar krākšanu aprast, liekot lietā meditāciju vai kādu no pašiedvesmas paņēmieniem.

 

Uzziņa

Miega apnojas simptomi:

– aizrīšanās miegā,

– sāpes krūtīs naktī,

– partnera sūdzības par to, ka krākšana traucē izgulēties,

– izteikta miegainība dienas laikā,

– grūtības koncentrēties,

– paaugstināts asinsspiediens,

– galvassāpes un sausa mute no rītiem,

– miegs, kas nesniedz atpūtu.

 

Krākšanu veicina:

– nepietiekama izgulēšanās un pārgurums,

– iesnas, polipi degunā, deformēta deguna starpsiena vai sekas pēc traumas,

– liela mēle vai mīkstās aukslējas, palielinātas mandeles u. c.

 

Konsultē Juris Svaža, miega medicīnas speciālists

2 Komentāri

Pievienot komentāru