Ārstēšana, Citas slimības

Piecus mēnešus moka bieža urinēšana… Atbilde Veselam.lv lasītājai

Foto - Shutterstock

Portāla Veselam.lv lasītāja jautā: “Labdien! Jau piecus mēnešus mokos ar biežu urinēšanu. Sākumā urīna analīzēs atklāja baktērijas, padzēru antibiotikas, bet nekas nemainījās. Vienu brīdi it kā palika labāk, bet pirms divām nedēļām, taisot atkārtotas urīna analīzes, atkal uzrādījās baktērijas, kā arī pilns epitēliju lauks. Ģimenes ārsts aizsūtīja pie ginekologa. Ginekoloģiski esmu tīra. Atkal padzēru antibiotikas, arī dabīga sastāva augu valsts tabletes, bet diemžēl nekas nav mainījies. Šī brīža sajūtas: kad aizeju uz tualeti, pēc mirkļa vajag atkal. Sajūta, ka pūslis nespēj iztukšoties. Arī no rītiem ceļos ļoti agri, jo vajag uz tualeti. Ko jūs man ieteiktu?”

Atbild sertificētas uroloģes: Vita Melne, Inese Celmiņa un Juna Volotovska

Bieža urinēšana, kas apgrūtina ierasto dzīves ritmu, ir patiešām nepatīkama un traucējoša. Iedziļinoties sievietes stāstītajā, dr. Vita Melne iesaka atkārtot urīna analīzes un veikt arī urīna uzsējumu ar jutību uz antibakteriālajiem medikamentiem. Ja apstiprinās urīnceļu infekcija, tad, pamatojoties uz šiem rezultātiem, pēc ārsta nozīmējuma jāatkārto atbilstošs antibakteriālās terapijas kurss, jo, ļoti iespējams, ka pirmajā reizē izrakstītais medikaments nebija jutīgs uz klātesošajām baktērijām.

Tā var būt arī specifiska urīnceļu infekcija, tāpēc dr. Inese Celmiņa papildus iesaka veikt uzsējumu uz ureaplazmām un mikoplazmām.

Vita Melne turpina: “Svarīgi zināt – vai čurāšana ir arī sāpīga? Vai ir dedzinoša sajūta urīnizvadkanālā? Ja jā, tad antibakteriālā terapija, visticamāk, būs nepieciešama. Taču, ja čurāšana vienkārši ir bieža, bez pavadošiem simptomiem, tad ne vienmēr “vainīgas” būs baktērijas, jo bieži vien tās tur vienkārši ir, neizraisot sūdzības, un biežās čurāšanas iemesls jāmeklē kur citur, izmantojot papildus izmeklēšanas metodes”. Arī uroloģe J. Volotovska piekrīt, ka urīna analīzēs atrodamās baktērijas ne vienmēr ir jāārstē, it sevišķi, ja nav citu traucējošu simptomu. Gados vecākām sievietēm bieži vien baktērijas urīnā ir normāla mikroflora, un to mēdz saukt par asimptomātisku bakteriūriju.

Ja urīnceļu infekcija neapstiprinās, gan dr. Celmiņa, gan dr. Melne sievietei iesaka veikt ultrasonogrāfiju nierēm un urīnceļiem – gan pilnam urīnpūslim, gan arī pēc čurāšanas, kas palīdzētu noskaidrot, vai sajūtas par urīnpūšļa neiztukšošanos atbilst izmeklējuma rezultātiem – atlieku urīns ir vai nav. Tāpat būtu vēlams veikt urodinamiku, pēc kuras precīzāk var saprast urīnpūšļa funkcionālo stāvokli – vai urīnpūslis ir hiperaktīvs/pāraktīvs (reaģējot uz pavisam nelielu urīna daudzumu), vai arī pūslis patiešām ir pilns un iztukšojas mazām porcijām, radot sajūtu, ka līdz galam neiztukšojas. Šis izmeklējums nepieciešams diagnozes precizēšanai, lai tālāk varētu izvēlēties piemērotāko terapijas taktiku. Dr. Juna Volotovska precizē, ko nozīmē pāraktīvs urīnpūslis: “Tas nozīmē, ka urīnpūslis ir uzbudināts un uz nelielu urīna daudzumu reaģē ar stipru vēlmi urinēt. Bieži pievienojas sūdzības, ka jāceļas naktīs, jo vajag uz tualeti, var rasties sajūta, ka ne līdz galam iztukšojas urīnpūslis, kā arī rodas neatliekama vēlme urinēt – tā parādās pēkšņi, un, ja nepaspēj līdz tualetei, tad mēdz notikt arī nekontrolējama urīna noplūde. Šī problēma lielākoties sastopama sievietēm, kurām ir liekais svars, kuras smēķē, pēc dzemdībām, arī sievietēm menopauzē, kad notiek gļotādas atrofija”.

Atbildes noslēgumā dr. Melne ieminās arī par nepieciešamību veikt datortomogrāfiju, lai izslēgtu patoloģiskus veidojumus ārpus urīnpūšļa, kas varētu to nospiest un mehāniski samazināt urīnpūšļa tilpumu, kā arī cistoskopiju, lai redzes kontrolē varētu novērtēt urīnpūsli no iekšpuses. Viss jāveic soli pa solītim – apmeklējot urologu – un vienojoties par atbilstošāko izmeklējumu taktiku, lai nonāktu līdz pareizajai diagnozei.

Ginekoloģes Sigitas Bukolovskas piebilde:

“Pacientei nepieciešams veikt ne tikai ginekoloģisku apskati, bet arī ginekoloģisko ultrasonogrāfiju, lai novērtētu dzemdes un olnīcu stāvokli, tādējādi izslēgtu ginekoloģisko orgānu veidojumus (miomas mezglus, olnīcu cistas u. c.), kuri, palielinoties izmēros, var radīt spiedienu uz urīnpūsli un traucēt tā pilnīgu iztukšošanos”.

Pievienot komentāru