Ārstēšana, Citas slimības

“Viņu nosita zirgs. Mājās, guļot gultā.” Stāsts ar pašironiju

Foto - pixabay.com

Viņa nodarbojas ar jāšanas sportu. Taču, lai cik ironiski tas nebūtu, tajā viņa zirga dēļ nav guvusi nopietnas traumas, toties viņu traumēja…  zirga figūriņa. 

“Viņu nosita zirgs.”

“Kā? – viņa nokrita no zirga?”

“Nē, zirgs uzkrita uz galvas.”

Tā iedomājos, ka par mani teiktu, kad atkal kārtējo reizi man kaut kas gadās – dabūju smadzeņu satricinājumu. Pie tam ļoti ļoti stulbā veidā – būtu vismaz tiešām – jājot, braucot ar velosipēdu, nu kaut ko aktīvu darot, bet nē, mājās guļot gultā. Bērni bija pārvietojuši dekoratīvu, bet smagu zirgu uz skapja, tā mala atrodas pie gultas. Es ielīdusi pēcpusdienā pagulēt – kopš strādāju tā, ka agri jāceļas un naktī tieku maz gulēt – faktiski guļu arī 1-2 stundas dienā.

Jau grasījos celties uz darbu. Tā kā māja veca un kad garām brauc vilciens, tad viss tricinās – tad, iespējams, tas zirgs bija vēl pabraucis tuvāk malai un šī reize bija tā liktenīgā, kad tam bija jākrīt.

Pirmā brīdī apjukums un šoks – tu pusmiegā, bet tevi sit!… Tad sapratu, ka kaut kas uzgāzies virsū un sapratu arī kas, jo nekas cits uz plaukta nestāvēja. Bet pats zirgs smags – savulaik tādus daudzus, kādus septiņus dažādus, nopirku izsolē. Likvidēja vienu restorānu, visu mantu izpārdeva, es intereses pēc aizbraucu, jo dažas lietas gribēju, tā tiku pie liela izmēra zirga, kas arvien stāv dārzā un uz kura bērni visus pēdējos astoņus gadus rāpušies un gāzušies. Un mazāki – pa visu māju. Kaut ko no visiem uzdāvināju draudzenei. Šis – resnākais – , stāvēja uz plaukta pie gultas. Metra augstumā, varbūt mazliet vairāk. Un tā dabūt ar pāris kilogramiem smagu zirgu pa pauri varu tikai es un tikai mājās, neaizbraucot jāt. Jo ar citiem tā vienkārši nenotiek.

Un tad ieslēdzās racionālā domāšana – saukt ātros? Nu bezsamaņā nebiju, bet vēmiens nāca. Tātad smadzeņu satricinājums, visticamāk, radās. Lauzts nekas nebija, asins tecēja, bet ne traki. Sazvanīju ārsti, jo teorētiski man pēc stundas bija jābrauc uz darbu. Gala galā tas viss beidzas tā – gultas režīms ar iespēju aiztenterēt līdz tualetei. Dators – minimāli, jo man reibst galva, mēģinot lasīt vai kaut ko skatīties. Nu nav sliktuma bez labuma – atpūtīšos un izgulēšos pāris dienas. Tad varēs tālāk risināt savas sadzīviskās problēmiņas.

Morāle – nu jūs jau sapratāt, ko likt un nelikt virs gultas.

3 Komentāri

  1. kas ar šo gribēts pateikt? kāda padalījusies ar savas dienasgrāmatas ierakstu? vai tiešām tāda veida pastāsti jāpublicē it kā normālā lapā?

Pievienot komentāru