Ārstēšana, Citas slimības

RSU zinātnieki saņem Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu par atklājumiem herpes vīrusa infekcijas izpētē

Publicitātes foto

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātnieki ir saņēmušiLatvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) balvu kā 2017. gada nozīmīgākā zinātnes sasnieguma autori. Balva pasniegta par pētījumu “Persistentu vīrusu infekciju iesaiste nervu sistēmas slimību attīstībā”. Tā mērķis ir izstrādāt metodes, kā atklāt cilvēka 6. un 7. herpes vīrusa (HHV-6 un HHV-7) klātbūtni cilvēka organismā un novērst iespējamo aktivāciju, kuras rezultātā pacientam var rasties dažādi nervu sistēmas darbības traucējumi, ieskaitot hroniskā noguruma sindromu, muskuļu un locītavu, un citas slimības. Pētījuma rezultātā atklāts, ka HHV-7 tāpat kā HHV-6 var integrēties šūnās un infekciju var pārmantot no paaudzes paaudzē.

“Līdz šim sabiedrībai herpes vīruss vairāk asociējas ar aukstumpumpu, ko izsauc pirmais cilvēka herpes vīruss, taču pašlaik ir zināmi astoņi atšķirīgi herpes vīrusi un pēdējo atklāto herpes vīrusu ietekme uz organismu ir daudz postošāka. Tādēļ, piemēram, hroniskā noguruma gadījumā būtiski ir noskaidrot, vai iemesls ir šo herpes vīrusu infekcijas reaktivācija vai kas cits, un tas ļautu izvēlēties atbilstošu ārstēšanas veidu. Šobrīd noguruma, bezmiega vai ilgstoša satraukuma gadījumā pacients bieži apmeklē ģimenes ārstu, tiek nosūtīts pie viena vai vairākiem speciālistiem, bet nepieciešamo ārstēšanu nesaņem, jo nav zināms saslimšanas iemesls,” stāsta viena no pētījuma autorēm, RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta direktore, akadēmiķe Modra Murovska.

Ar beta-herpes vīrusu (HHV-6 un HHV-7) infekciju ir saskārušies gandrīz 95% cilvēku un lielākai daļai no tiem saskare ar vīrusu notikusi jau bērnībā līdz sešu gadu vecumam. Pēc tam visbiežāk šis vīruss saglabājas snaudošā formā un dzīvē neizraisa saslimšanu. Tomēr kāda ārēja iemesla dēļ, piemēram, gripas vai stresa rezultātā, vīrusa infekcija var atkal aktivēties, un šo atkārtotās aktivācijas iemeslu noskaidrošana un nozīmes izpēte ir viens no pētījuma uzdevumiem.

Projektā tiek pētīti trīs saslimšanu veidi. Encefalopātija, kuras rezultātā tiek kropļoti smadzeņu dotie signāli par kādām konkrētām organisma vajadzībām. Seko fibromialģija, kad pacientam ir hroniskas locītavu un muskuļu sāpes visā organismā. Savukārt ar mialģisko encefalomielītu jeb hroniska noguruma sindromu slimojošs cilvēks bieži nespēj koncentrēties un pavadīt kādā konkrētā vietā ilgāk par 10 minūtēm. Šie pacienti mēdz būt darba nespējīgi mūža garumā, tādēļ novērst viņu saslimšanu, atklājot iemeslus, ir ne tikai pašu slimnieku, bet arī tautsaimniecības interesēs.

Pirmais pilota projekts šajā virusoloģijas jomā tika veikts jau pirms desmit gadiem, bet pētījums, par kuru RSU zinātnieki saņēma balvu, tika uzsākts pirms pieciem gadiem. Tā īstenošana bija iespējama, pateicoties RSU, Latvijas Zinātnes padomes finansētajiem projektiem un Eiropas Komisijas atbalstītā projekta “Baltinfect” finansējumam. Pētījuma autori ir RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta direktore, akadēmiķe Modra Murovska un RSU zinātnieki Svetlana Čapenko, Santa Rasa, Sandra Skuja un Valērija Groma.

“Jāturpina pētīt šo persistento vīrusa infekciju ietekmi uz cilvēku veselību un darba spējām, tā aktivācijas laikā izraisīto slimību ārstēšanas iespējas, kā tas notiek daudzās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Dānijā, Itālijā, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā un citur. Gadu gaitā ir uzkrājies materiāls un pieredze. Latvija ir līdere šajos virusoloģijas pētījumos Eiropā, un līdz šim paveiktais apliecina iespēju uzlabot daudzu cilvēku dzīves kvalitāti,” uzskata akadēmiķe Murovska.

Zinātnes attīstība ir viena no RSU rektora Aigara Pētersona darbības prioritātēm. Rektors uzskata, ka ir nepieciešams koncentrēt resursus pētnieku atbalstam, tādējādi nodrošinot Latvijas un pasaules pētniecības un tautsaimniecības telpai nepieciešamos rezultātus un RSU studiju procesa intelektuālā kapitāla pieaugumu.

“Rīgas Stradiņa universitāti mēs redzam kā atvērta tipa Eiropas universitāti, kur studiju programmas ir balstītas uz pētniecību, un prioritātes ir izcilas kvalitātes studijas modernā, sakārtotā vidē,” uzver Aigars Pētersons.

2017. gada nozīmīgākā zinātnes sasnieguma balvas laureātus, kuri šoreiz bija 12, izvēlējās Latvijas Zinātņu akadēmijas žūrijas komisija, kas zinātnes sasniegumu konkursu uzsāka 2002. gadā. Piecpadsmit gadu laikā tas ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas zinātnē.

Pievienot komentāru