Ēšana, Uzturs

Es katru dienu ēdu ziepes, bet es trīs līdz četrus kilogramus krīta mēnesī

Foto - pexels.com

Neparastu ēšanas traucējumu pieredzes stāsti.

Katru dienu ēdu ziepes

Oksana, 19 gadi: Kopš desmit gadu vecuma es ēdu ziepes. Bērnībā man patika ziedu u.tml. formā izgatavoto tualetes ziepju smarža. Nolēmu pagaršot, man patika. Taču ļoti drīz es pārgāju parastajām roku vai saimniecības ziepēm. Tās ir visgaršīgākās.

Es centos kontrolēt savas tieksmes, pat pārtraucu vecumano 15 līdz 17 gadiem. Biju iestājusies koledžā un centīgi mācījos, tas novērsa uzmācīgām domām par ziepēm. Bet pirms gada es atkal sāku ēst. Katru dienu. Ēdu mazliet, rudenī un ziemā biežāk, tuvāk pavasarim un vasarai – retāk. Pārtraukuma laikā nebija lielas tieksmes, jo biju aizņemta ar citām lietām. Tagad, kad neesmu īpaši nodarbināta, uzmācīga doma iet un apēst gabaliņu ziepju riņķo galvā.

Ar kuņģi nekādu problēmu nebija. Ar veselību kopumā viss ir kārtībā. Iespējams, ka no ziepju ēšanas man ir ādas problēmas: ilgstoši nevaru atbrīvoties no pūtītēm un taukainas ādas. Vēl viena problēma ir zobi – pastāvīgi parādās dzeltens aplikums, bet citādi viss ir kārtībā. Domāju, ka es gribu ziepes, jo organismā trūkst tauku. Es neēdu taukainus ēdienus un vispār daudz neēdu. Ķermeņa masas indekss ir mazāks nekā vajadzētu, taču nedaudz, tas atbilst anoreksijas sākuma stadijai.

Ārstu neapmeklēju: baidos, ka slimības kartē ierakstīs kādu diagnozi un tad būs problēmas. Mana ģimene nezina par manu ieradumu, par to vispār neviens nezina. Kauns runāt par to. Man tā ir tāda pati kā smēķēšana, bet varbūt es varētu no tā atbrīvoties.

“Es ēdu trīs līdz četrus kilogramus krīta mēnesī “

Marija, 28 gadi:

Kad man bija 15 gadi, mūsu ģimene pārcēlās uz jaunu māju. Sienas tajā bija balsinātas. Es to nokasīju un ēdu, man patika garša. Sākumā māte bārās, tad pierada. Drīzumā es pārgāju uz skolas krītu, pēc tam uz kalcija glikonāta tabletēm. Es nodevu analīzes: man bija zems hemoglobīna līmenis. Runā, ka tās ir saistītas lietas.

18 gadu vecumā es paliku stāvoklī, mēnesī ēdu trīs līdz četrus kilogramus krīta. Man nozīmēja dzelzs preparātu kursu, bet pēc tā man atkal kārojās krītu. Mana atkarība ietekmēja veselību: bija briesmīgi aizcietējumi, izkrita mati. Mēģināju atteikties no krīta, divus mēnešu noturējos, bet atsāku ēst.

Es neuzskatu par vajadzīgu prasīt padomu ārstam. Es saprotu, ka esmu atkarīga no krīta, domāju par to dienām, bet šī atkarība man netraucē. Citi smēķē, bet es nesmēķēju, tāpēc vismaz mazliet krītu pagrauzīšu.

 

Avots: snob.ru

2 Komentāri

  1. Ja es izdomāšu un uzrakstīšu, ka ēdu tikai tapetes un pie ārsta neeju.. tad jūs la.lv arī to publicēsit? Jūs vispār filtrējat, ko jūs tur tulkojat no tiem krievu kaktu portāliem?

Pievienot komentāru