Ārstēšana, Citas slimības

Ko dara mamologs: kādus izmeklējumus veic un kā ārstē

Publicitātes foto

Konsultē ARVĪDS IRMEJS, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, “Veselības centra 4” mamologs, ķirurgs; Eiropas
Ķirurģijas padomes kvalifikācija krūts ķirurģijā un onkoķirurģijā; medicīnas zinātņu doktors.

Ko dara mamologs

Konsultācijas laikā tiek veikta precīza krūšu apskate (krūts formas, kontūru, konsistences, ādas un krūtsgala izmaiņu novērtēšana, veidojumu sataustīšana), noskaidrotas pacientes sūdzības, kas saistītas ar krūtīm, ģimenes vēža vēsture. Ārsts iepazīstas ar iepriekš veiktajiem krūšu izmeklējumiem un, apkopojot iegūto informāciju, nosaka diagnozi. Dodoties pie mamologa, līdzi jāņem visi iepriekš veiktie krūšu izmeklējumi kopā ar attēliem (!), ja tie veikti citā medicīnas iestādē. Konsultācija ilgst aptuveni 10–20 minūtes. Ja nepieciešams un ir atbilstošs tehniskais aprīkojums, mamologs tās pašas vizītes laikā veic diagnostiskas un ārstnieciskas manipulācijas: ultrasonoskopiju, punkciju, biopsiju, drenāžu u. c. Tas var aizņemt papildu 10–20  minūtes.

Manipulācijas gandrīz vienmēr tiek veiktas ultrasonoskopijas kontrolē.

Jāņem vērā, ka krūts ķirurgs neveic profilaktiskus krūts ultrasonoskopijas izmeklējumus jeb ikgadējās ultrasonoskopijas pārbaudes. To dara sertificēts radiologs. Ja radiologs izmeklējumos konstatē neskaidras vai aizdomīgas izmaiņas, tad nosūta pie mamologa.

UZZIŅAI

* Mamologs – diagnosticē un ārstē labdabīgas un ļaundabīgas krūts slimības. Mamologs veic arī krūts un paduses operācijas labdabīgu un ļaundabīgu slimību gadījumā.

* Tievās adatas punkcija – caur ļoti tievu (0,8 mm diametrā) adatu ar šļirci tiek veikta šķidruma vai atsevišķu šūnu atsūkšana no veidojuma krūtī. Materiāls tiek nosūtīts uz laboratoriju mikroskopiskai izmeklēšanai.

* Core biopsija – ar īpašu, 2 mm diametra adatu vietējā anestēzijā iegūst nelielu audu fragmentu no veidojuma krūtī. Materiāls tiek nosūtīts izmeklēšanai ar mikroskopu.

* Abscesa drenāža – krūts sastrutojumā ievada īpašu, 4 mm diametra caurulīti, lai evakuētu un iztīrītu strutas. Caurulīte tiek izņemta pēc dažām dienām.

* Piena dziedzera veidojuma ekscīzija – krūts veidojuma izgriešana operācijas zālē vietējā vai vispārējā anestēzijā. Ar kosmētisku griezienu tiek izņemts tikai veidojums, saudzējot veselos krūts audus. Ja nepieciešams operēt labdabīgu veidojumu, lielākoties to var izdarīt vietējā anestēzijā, un tūlīt pēc operācijas pacients var doties mājās.

 

Ultrasonoskopija ar sonoelastogrāfijas iespējām – jaunākā nekaitīga un neinvazīva izmeklēšanas metode. Šī metode papildina ultraskaņas izmeklējumu ar speciālu programmu, kas spēj noteikt atšķirīgus elasticitātes modeļus konkrētai audu grupai (saslimstot ar vēzi, bojāti audi paliek neelastīgāki). Šādā veidā iespējams labāk atšķirt ļaundabīgus veidojumus un reizēm izvairīties no nevajadzīgu biopsiju veikšanas. Taču šī metode neaizvieto mamogrāfiju.

* Mamogrāfija (mastogrāfija) – krūšu rentgenoloģiska izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgenstariem, ko lieto kā galveno vēža skrīninga metodi, lai atklātu audzēju agrīnā stadijā. Šī metode nepārtraukti tehnoloģiski attīstās, un jaunākā, kas pieejama arī Latvijā, ir
digitālā mamogrāfija ar 3D tomosintēzes iespējām. Šis izmeklējums ir ievērojami precīzāks, var agrīnāk atklāt izmaiņas un iespējamo patoloģiju, jo speciālisti var aplūkot attēlu no trim pusēm, slāni pa slānim. Tomosintēzes tehnoloģija tiek uzskatīta par lielāko sasniegumu mamogrāfijas attīstībā pēdējo 35 gadu laikā. Tā nodrošina īpašas agrīnas diagnostikas priekšrocības pacientēm ar blīvu
krūšu struktūru, kas biežāk sastopama gados jaunām sievietēm. Līdzšinējās mamogrāfijas iespējas šādā gadījumā bija diezgan ierobežotas.

KAS JĀZINA PAR IZMEKLĒJUMU GAITU

1. Standarta izmeklēšana, iztaustot un apskatot krūtis, vispirms tiek veikta, pacientei stāvot. Pēc tam izmeklēšanu veic, pacientei atrodoties guļus.

2. Izmeklējot krūtis ar rokām vai ultrasonoskopiju, pacientei būs jānovelk apģērbs no ķermeņa augšdaļas. To var ņemt vērā, izvēloties apģērbu.

3. Sievietēm, kas jaunākas par 35 gadiem, izmeklēšanu sāk ar ultrasonoskopiju, bet mamogrāfija veicama tikai īpašos gadījumos, ja to iesaka krūts ķirurgs vai krūts radiologs. Citos gadījumos mamogrāfija šai vecuma grupai netiek veikta! Ultrasonoskopiju vislabāk veikt 5.–10. cikla dienā.

4. Sievietēm no 40 gadu vecuma galvenais krūšu izmeklējums ir mamogrāfija, ko veic vispirms. Tomēr precīzai diagnozei bieži papildus ir nepieciešama arī ultrasonoskopija. Tad ar mamogrāfijas slēdzienu (kopā ar attēliem) jādodas uz ultrasonoskopijas izmeklējumu pie radiologa, kas specializējas krūts slimībās. Izanalizējot abus izmeklējumus, speciālists sniegs galīgo slēdzienu. Reizēm neskaidros
gadījumos radiologs liks veikt magnētisko rezonansi krūtīm (MR).

5. MR izmeklējums būs produktīvs, ja lieto augsta magnētiskā lauka attēlu sistēmas, kas pārsniedz 1,5 teslas. Zemāka lieluma sistēmas nespēj pilnīgi iegūt taukaudu saturāciju, kas vēlams kvalitatīviem attēliem.

Kā ārstē mamologs. Arvīda Irmeja atziņas

Mūsdienās ievērojami samazinājies krūts operāciju skaits, ja ir labdabīga krūts slimība, jo ir uzlabojušās diagnostikas metodes, kas bez operācijas izdarīšanas palīdz atšķirt labdabīgas izmaiņas krūtīs, kuru gadījumā ķirurģiska ārstēšana nav nepieciešama. Arī ļaundabīgu krūts slimību gadījumā lielākoties krūti izdodas saglabāt. Tāpēc nevajadzētu baidīties nākt uz vizīti pie krūts ķirurga un domāt, ka paciente tūlīt tiks likta uz operāciju galda un krūts  – griezta nost. Krūts ķirurgam ir ne tikai jāprot griezt, bet arī jāizvērtē, vai operācija
tiešām vajadzīga.

Lielākā daļa krūts veidojumu, kas radušies par 40  gadiem jaunākām sievietēm, ir labdabīgi. Biežākais veidojums, ar ko sieviete vēršas
pie ārsta, ir tipiska cista, kuras veidošanos krūtīs var uzskatīt par fizioloģisku normas variantu. Tā nav saistīta ar paaugstinātu krūts vēža
risku, un, ja cista nav taustāma, tad nekādas manipulācijas nav jāveic. Ja cista ir taustāma, iekaisusi, tad nepieciešama krūts ķirurga konsultācija un jāapsver tās atsūkšana. Tikai tad, ja cista pēc atsūkšanas vairākas reizes uzpildās no jauna, rodas aizdomas par paaugstinātu krūts vēža risku un jāizvērtē, vai cistu vajadzētu operēt.

Otrs biežākais veidojums sievietēm, jaunākām par 40 gadiem, ir fibroadenoma. 50% fibroadenomu pēc to konstatēšanas nepalielinās. Fibroadenomas, kas ir mazākas par vienu centimetru, uzskatāmas par normu. Šī diagnoze jāapstiprina speciālistam, veicot ultrasonoskopiju vai biopsiju. Ja izveidojusies fibroadenoma, operācija nepieciešama tikai divos gadījumos: ja veidojums strauji
kļūst lielāks (vismaz par vienu centimetru) un ja sieviete vēlas veidojumu operēt, jo tas traucē. Pie krūts ķirurga sievietes bieži
vēršas, ja sajutušas sāpes krūtīs. Tomēr, ja pacientei ir tikai sāpes krūtīs, bet nav neviena no iepriekš minētajiem trauksmes signāliem, tad konsultācija nav steidzama. Krūts vēža iespēja šajā gadījumā ir ārkārtīgi niecīga. Ārstam, kas konsultē pacienti ar sāpēm krūtīs, kurai nav palpējami vai izmeklējumos konstatēti aizdomīgi veidojumi, jāizskaidro, ka pašreiz nav datu par krūts vēzi – nav pamata uztraukties.

TRAUKSMES SIGNĀLI, KAD JĀDODAS PIE MAMOLOGA

1. Veidojums krūtī vai padusē.

2. Krūts ādas ievilkumi vai iedobumi.

3. Krūtsgala izmaiņas – ievilkums, nedzīstoša brūce, izsitumi, asiņaini izdalījumi.

4. Krūts izmeklējumos (mamogrāfija, ultrasonoskopija u. c.) atklāts neskaidrs vai aizdomīgs veidojums.

5. Strutains krūšu iekaisums.

 

Raksts no grāmatas “Sveiks, daktere! Kas jāzina, ejot pie ārsta” (sastādītāja Ilze Apine)

Pievienot komentāru