Ārstēšana, Veselības politika

Reti skaisti zobi: kāpēc latviešu zobu stāvoklis tālu no vēlamā

Foto - Shutterstock

Lai gan kopš padomju laika zobārstniecības metodes ir krietni attīstījušās un vizīte pie zobārsta vairs neatgādina viduslaiku inkvizīcijas ainas, tomēr Latvijas iedzīvotāju zobu stāvoklis joprojām ir tālu no vēlamā. Naudas trūkums ir tikai viens no iemesliem, kādēļ vairumā gadījumu nevaram lepoties ar žilbinošu smaidu.

Kādēļ latvieši tik reti smaida? To var skaidrot ar mūsu tautas mentalitāti vai sadzīves grūtībām, taču patiesais iemesls nereti ir bēdīgais zobu stāvoklis, kas liek apzināties: paverot muti smaidam, būs redzama ne pārāk patīkama aina. Ar izretinātu zobu rindu nākas sadzīvot ne tikai bezpajumtniekiem, bokseriem un hokejistiem, bet arī vidusmēra Latvijas iedzīvotājiem, kas dažādu iemeslu dēļ nav spējuši savest kārtībā zobus. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pētījums rāda, ka pilnīgi visi zobi ir tikai 23% iedzīvotāju. Protams, tas lielā mērā ir atkarīgs arī no vecuma: grupā no 15 līdz 24 gadiem visi savi zobi ir 71% vīriešu un 65% sieviešu, bet vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem ar pilnu zobu komplektu var lepoties vairs tikai 5% vīriešu un 8% sieviešu.

Armijai nederīgi

Lai gan bērni un jaunieši kopumā apzinīgāk rūpējas par zobu tīrību un biežāk apmeklē zobārstu, tomēr arī jaunās paaudzes vidū zobu veselības problēmas ir plaši izplatītas. Piemēram, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Nacionālie bruņotie spēki (NBS) saskārušies ar nopietnām grūtībām armijas sastāva nokomplektēšanā, jo lielu daļu kandidātu nākas izbrāķēt sliktā veselības stāvokļa, tajā skaitā bojāto zobu dēļ. “Mēs esam atklājuši, ka sabiedrībai, Latvijas pilsoņiem, ir diezgan slikts stāvoklis ar zobu higiēnu, ar zobiem. Dažreiz cilvēkiem ir līdz pat 40% bojātu zobu. Atbilstoši prasībām tādu nevarējām iesaukt bruņotajos spēkos. Tāpēc mēs viņiem par savām finansēm palīdzam uzlabot zobu stāvokli,” NBS komandieris Leonīds Kalniņš nesen stāstīja televīzijas kanālam LNT.

Rīgas Stradiņa universitātes Zobu terapijas un mutes veselības katedras vadītāja Anda Brinkmane uzsver, ka katram iedzīvotājam vismaz reizi gadā vajadzētu apmeklēt zobārstu un zobu higiēnistu. SPKC pētījums gan liecina, ka reālā aina ievērojami atšķiras no vēlamās: pēdējā gada laikā gandrīz puse iedzīvotāju (47%) vispār nav bijuši pie zobārsta. Visvairāk tas raksturīgs vecāka gadagājuma cilvēkiem; pensionāru vidū attiecīgais rādītājs pārsniedz 60%. Nav noslēpums, ka galvenais šķērslis zobārsta apmeklējumam senioriem ir naudas trūkums, jo mūsdienu zobārstniecības pakalpojumu izmaksas ne vienmēr ir samērojamas ar Latvijas pensionāru ienākumiem.

Pārāk daudz saldumu

Cita situācija ir ar bērniem, jo teorētiski zobu ārstēšana mūsu valstī līdz 18 gadu vecumam ir bez maksas. Taču realitātē bērniem uz bezmaksas vizīti pie zobārsta nereti nākas gaidīt mēnešiem ilgi, dažkārt pat ilgāk par gadu, kad ārstēšana mēdz būt krietni novēlota. Latvijas Zobārstu asociācijas vadītājs Andis Paeglītis gan stāsta, ka rindu problēma pamazām tiek risināta, jo Veselības ministrija šogad piešķīrusi vairāk līdzekļu attiecīgo pakalpojumu apmaksai. “Desmit gadu garumā finansējums bērnu zobu ārstēšanai nereti bija tikai puse no pašizmaksas, tādēļ veidojās lielas rindas un daļa vecāku savus bērnus tāpat veda pie maksas zobārsta.”

Anda Brinkmane piebilst, ka tieši sliktais bērnu zobu stāvoklis ir viens no iemesliem, kādēļ veidojas garas rindas pie zobārsta, jo stomatologiem nākas krietni noņemties ar gandrīz katru pacientu. “Mūsu praksē ir gadījumi, kad pie zobārsta tiek atvests trīs gadus vecs bērns, kuram jau ir vairāk nekā desmit caurumu. Diemžēl daudzi vecāki nerūpējas par bērnu zobu veselību, kas būtu jādara jau no pirmajiem dzīves gadiem. Mazs bērniņš nevar pats sev nopirkt zobu pastu, pierakstīties pie zobārsta, tas ir jādara vecākiem.”

Brinkmane norāda, ka viens no sliktā zobu stāvokļa iemesliem ir zobu netīrīšana, bet zobu veselību negatīvi ietekmē arī augstais cukura un saldumu patēriņš. “Vecākiem būtu jāierobežo saldumu lietošana bērnu uzturā, saldumi nav tikai bulciņas un konfektes, jo tā sauktie slēptie cukuri ir sastopami ļoti daudzos produktos, piemēram, jogurtā.” Protams, vecākiem ar savu piemēru būtu jāmudina bērnus regulāri tīrīt zobus un rūpēties par to veselību. Saskaņā ar SPKC pētījuma datiem, 87% iedzīvotāju apgalvo, ka tīra zobus vismaz reizi dienā, bet 4% to nedara nekad.

15 Komentāri

  1. Un kādas ir šodien Latvijā zobārstniecībā cenas? Pat par viena zoba izraušanu!!! Situāciju var labot tikai un vienīgi neatkarīgu slimokasu atjaunošana,kas pastāv un sekmīgi darbojas visās ES valstīs,Lietuvu un Igauniju ieskaitot! Lai to ieviešana Latvijā tiktu iespējami ilgāk novilcināta,veselības ministre Čakša mums piedāvāja pašu dārgāko-Nīderlandes slimokasu modeli,nevis pašu lētāko ES,turpat blakus Nīderlandei-Beļģijā!!

    1. Nevaig aizlaist zobus, tad nebūs jārauj. Cenas ir ļoti normālas. Bet labāk jau cigarešu bloku nopirkt nekā divreiz gadā elementāru higiēnu uztaisīt.

      1. nevajag tik pirst!
        par vienu plombi samaksāju 70 eiro. nākošā reizē 60 eiro. paldies. visa alga pazūd vienā štrunta plombītē. ko viņa tur liek iekšā? zeltu vai platīnu? vairs pie tās ārstes nebraukšu, jo arī kvalitāte pēc kāda laika parādīsies slikta, pēc manām domām.

  2. Jā, slikti zobi. Nav naudas, par ko labot. Ja jāizvēlas – maksāt komunālos vai iet pie zobārsta, paēst vai iet pie zobārsta, nopirkt zābakus saplīsušo vietā…zobārsts paliek pēdējā vietā.

  3. ;)))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.”

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  4. Jā,zobi ir patiešām reti,bet ne skaisti.Tas ir pateicoties nenormālajām cenām pie zobārsta.Salīdzinājumam : alga,kaut vai vidējā un cik maksā viena zoba plombe,vai tikai higiēna- atšķirība ir loti jūtama.

  5. pīpmaņiem tiešām novēroti slikti zobi, bet cigaretes nopirkt gan var atļauties – parēķiniet cik mēnesī naudas nopīpējiet, ja to atliktu zobārstam, nebūtu jāvaimanā. Un šnabi pērkot arī neviens neraud, ka par dārgu.

  6. Zobārstam nevienmēr var uzticēties! Rakstnieku poliklīnikā izrāva zobu, bet otru salaboja tik nekvalitatīvi, ka pēc gada bij jārauj ārā 🙁 Izskatās,ka uz protezēšanu var labāk nopelnīt…

  7. Darba redz,ka daudziem jauniem viriesiem uz zobiem ir edienu atliekas,kuras nav notiritas ar zobu birstiti,dzelteni zobi.Kad vini sak smaidit,ka zirdzini,muti ataisa val…..tas ir PRETIGI….Vai vispar tira?Esmu noverojusi,tie kas rupejas par saviem zobiem,visiem gandriz ir sliktaki zobi.Bet tie kas netira zobus ir stipraki zobi.Ka to saprast? Es vinam pajautaju,vins teica,ka pie zobarsta neesot sava muza gajis….

Pievienot komentāru