Dzīves māksla, Psiholoģija

Ko mēs nožēlosim vecumdienās? Bezjēdzīgu televizora skatīšanos, sapņu norakšanu…

Foto - Shutterstock.com

Katru dienu mēs pieņemam desmitiem dažādu lēmumu – svarīgus un ne pārāk būtiskus, sīkus un lielus, tādus, ko nākamajā dienā neatceramies un tos, kuru sekas nākotnē pat nevaram paredzēt.

Parasti pieņemot lēmumu mēs esam pārliecināti, ka tas ir pareizs: tas pamatojas uz mūsu domām, pieredzi, uzskatiem par dzīvi, intuīciju vai kāda cita padomu. Daži no lēmumiem paver jaunas iespējas un attīstības ceļus, padara mūsu dzīvi vieglāku, palīdz atrisināt sarežģītas situācijas.

Bet, protams, laika gaitā gadās lēmumi, kuru sekas liek mums ne reizi vien nožēlot nepareizo izvēli. Šīs atmiņas un nožēla par izdarīto (vai neizdarīto) gadiem raisa aizvainojumu, apjukumu, pārmetumus ģimenei, draugiem, kolēģiem vai sev. Gadās, ka nepareizā lēmuma sekas vai tikai atmiņas par to saindē cilvēkam visus nākamos dzīves gadus. Pēc desmitiem gadu, vecumdienās cilvēks joprojām var nožēlot pagātnes kļūdas, sakot sev, ka viņš varēja rīkoties citādi vai arī mēģināt labot radušos situāciju.

Līdzīgas nožēlas rašanās iemeslu ir daudz. Tie ir pieredzes trūkums un neizlēmība lēmuma pieņemšanas brīdī, pārliecība, ka gadi paši visu saliks īstajās vietās. Un tā ir viena no mūsu lielākajām kļūdām: nav jāgaida, kamēr dzīvē visu izlabos un saliks pa vietām. Nebaidies atzīt savas izvēles kļūdainumu un nežēlo spēkus situācijas izlabošanai.

Protams, ir neiespējami vispār izvairīties no kļūdām dzīvē. Bet var pacensties mācīties no citu pieredzes un vismaz neatkārtot tipiskās cilvēciskās kļūdas, kuras cilvēki vecumdienās mēdz nožēlot. Kā apgalvo psihologi, tās ir 99% no kļūdām, kuras ne tikai izraisa nožēlu dzīves ceļa beigās, bet visu dzīvi bojā mūsu fizisko un garīgo veselību.

Tātad – ko jūs vecumdienās noteikti nožēlosiet?

1. Jūs noteikti nožēlosiet to laiku, kuru bezjēdzīgi pavadījāt pie televizora. Nebeidzamas tukšas ziepju operas, sarunu šovi, politiskās diskusijas neko nedod jūsu dzīvei un atņem ļoti daudz: laiku, kuru jūs varējāt pavadīt lietderīgi, gūstot nenovērtējamu pieredzi un spilgtus iespaidus.

2. Jūs nožēlosiet, ka tērējāt savas reālās dzīves laiku virtuālām attiecībām ar cilvēkiem “otrā ekrāna pusē”: nebeidzama pseido komunikācija sociālajos tīklos, forumos un blogos. Lai kā mums gribētos domāt par virtuālo dzīvi kā reālo, tā tāda nav un visi tie cilvēki, kuri komunicē ar mums internetā, sniedz nepatiesu priekšstatu par sevi, tāpat kā mēs viņiem.

3. Jūs nožēlosiet savu neveselīgo dzīvesveidu. Ikdienas grēciņi, ko atļaujamies pret savu ķermeni un sevi, salīdzinot ar atvēlēto dzīves laiku, šķiet niecīgi. Bet tā ir maldinoša sajūta. Nav nekā kaitīgāka, kā ikdienas padošanās sīkajiem grēciņiem: tie neizskatās nozīmīgi, bet nepārtraukti apdraud mūsu veselību. Katru dienu – lieka maltīte, katru dienu – liekas divas stundas uz dīvāna, katru dienu – kārtējā cigarete… un dzīve tuvojas noslēgumam daudz agrāk, nekā tad, ja jaunībā dzīvesveids būtu veselīgs.

4. Jūs noteikti nožēlosiet to drudžaino tempu, kādā dzīvojāt. Apkārtējā pasaule – labākā dāvana, un pavadīt savas dienas bezjēdzīgajā ikdienas rutīnā, neapbrīnojot dabu – sliktākais no veidiem, kā izmantot šo dārgo dāvanu. Vecumdienās ar lielu nožēlu atcerēsies bezgalīgu neauglīgu drudžainas dzīves tempu, kurā dzīvoji dienu no dienas. Un būs ļoti skumji, ja nevarēsi atcerēties miera un pabūšanas dabā mirkļus.

5. Tevi pārņems nožēla, ka dzīvē pārāk maz mācījies, neapguvi un neiepazini ko jaunu. Cilvēks, kurš apmierinās tikai ar esošajām zināšanām, agrāk vai vēlāk sapratīs, ka pats sev atņēmis dzīves pamatu – kustību pa zināšanu apguves ceļu.

6. Nekādas rūpes, darbi un problēmas nav tā vērtas, lai liegtu sev prieku sagaidīt saullēktus un pavadīt saulrietus. Diemžēl dzīve tikai ikdienas rūpju un sarežģījumu kūniņā – vēl viena izplatīta cilvēku kļūda.

7. Vecumdienās cilvēki sākt saprast, ka “panākumi”, “prestižs” un “atbilstība pieņemtajām normām” – jēdzieni, kas izpostījuši daudzu cilvēku likteņus. Jūs nožēlosiet tos izdomātos ierobežojumus, kas liedza jums būt pašiem, baidoties neiederēties sabiedrībā, būt “baltajai vārnai”.

8. Pārāk ātra pieaugšana, vēlme pēc iespējas ātrāk izbaudīt pieaugušo dzīvi – vēl viens nepareizs lēmums, ko nožēlosiet. Neaizliedz sev būt kā bērnam pat 40, pat 50 gados – tas atsvaidzina pasaules uztveres asumu un atbrīvo, atklājot slēptos talantus un spējas.

9. Jūs nožēlosiet to laiku, kuru varējāt pavadīt ar saviem draugiem, bet to nedarījāt. Novērtējiet draudzību un katru tuvības mirkli ar tiem, kas jums dārgi.

10. Ir grūti nosaukt vēl neauglīgas un iznīcinošākas jūtas kā aizvainojums, aizdomīgums un dusmas. Neļaujiet šīm emocijām dominēt savā dzīvē, vai arī jums būs rūgti jānožēlo garām palaistās iespējas.

11. Mīliet šodien un tagad savu ģimeni un citus mīļos. Kad viņu vairs nebūs, nepaliks nekas, tikai nožēla par pagātni, par to, ka pārāk reti teicām viņiem par savu mīlestību, ka maz pavadījām laiku kopā ar viņiem.

12. Mūsu dzīve ir laba, ja tajā ir prieks. Pasteidzieties aizpildīt dienas ar priecīgiem notikumiem un pieredzi, nebaidieties smieties!

13. Vecumdienās jūs noteikti nožēlosiet, ka citu cilvēku rīcību un vārdus uztvērāt pārāk nopietni. Tava dzīve ir tikai tava un nevajadzētu tērēt pārāk daudz laika, lai to pielāgotu apkārtējo priekšstatiem par to, kā tev jādzīvo un jārīkojas.

14. Jūs nožēlosiet, ka atstājāt novārtā savus bērnības sapņus, ka neattīstījāt savus talantus.

15. Šī pasaule ir milzīga un daudzveidīga. Dariet tā, lai vēlāk nebūtu jānožēlo, ka par maz ceļojāt un neiepazināt to.

16. Nekas vecumdienās neizraisa tādu nožēlu, kā dzīve pārmērīgās bailēs. Nebaidieties dzīvot!

17. Nožēla par neizmantotajām iespējām – nākamā mūsu sarakstā. Jūs nožēlosiet savas šaubas, neizlēmību un neizmantotās iespējas.

18. Jūs noteikti nožēlosiet, ka reiz neatļāvāties kādu neprātīgu rīcību, nemetāt izaicinājumu pasaulei.

19. Nav tādas lietas, kuru mēs varētu paņemt līdzi uz to pasauli. Jūs nožēlosiet to, cik daudz laika un pūļu veltījāt dažādu preču iegādei.

20. Jūs noteikti nožēlosiet nepateikto. Pasteidzieties pasacīt galveno – sev, tuviniekiem, pasaulei.

 

Avots: vitamarg.com

3 Komentāri

  1. Nu ja, tēma daudziem sāpīga mūža nogalē. Man arī ir daudz, ko nožēlot. It sevišķi nožēloju, ka biju pārāk pareizs, pārāk tikumīgs. 😀 Nebija jau man sekss gluži pēc baznīcas priekšrakstiem, taču tas vienmēr bija tikai ar vienu draudzeni, attiecībā uz kuru man bija “visnopietnākie nolūki” (kuri gan ne vienmēr realizējās). Un bija gari, gari tukšuma periodi, kad jaunas attiecības kaut kādu iemeslu dēļ veidot negribēju, taču gadījuma sakarus un sakarus “bez nopietniem nolūkiem 😀 ” nepieļāvu pārspīlētas tikumības dēļ. Tagad saprotu, kāds muļķis biju! Un biju taču jauns un itin glīts, iespēju netrūka! Nu naivs muļķis biju, ko tur lai citu saka! 🙁

  2. Nožēloju,ka pakļāvos otram cilvēkam,kurš nebija tā vērts,un mani nenovērtēja. Tagad daru ko gribu,jo vairs nav kur atkāpties un ko gaidīt. Esiet paši un citiem neko neziedojat,tas nav to vērts.

Pievienot komentāru