Ārstēšana, Sirds un asinsvadi

Saudzē vēnas – kusties, ej kontrastdušā, pacel kājas

Foto no VC4 arhīva

Vēnu slimības var piemeklēt ikvienu, izraisot veselības problēmas. Ko vajadzētu ievērot, lai tas nenotiktu, jautāju “Veselības centra 4” Baltijas vēnu klīnikas ķirurģijas nodaļas vadītājam, asinsvadu ķirurgam un flebologam Pēterim Gerkem.

 

Kas rosina vēnu slimību rašanos?

Pēteris Gerke: Pirmkārt, iedzimtība. Var pārmantot vēnu vārstuļu mazspēju, ko nodod no paaudzes uz paaudzi. Otrkārt, ilgstoša sēdēšana, jo tiek traucēta asinscirkulācija un asinis sastrēgst mazā iegurņa vēnās. Paplašinās vēnu sānu zari un var rasties vēnu varikoze. Savukārt palēninātas asins plūsmas, pastiprinātas asiņu recēšanas un arī vēnu sieniņu traumu dēļ var veidoties asins sabiezējumi jeb trombi.

Arī grūtniecība provocē vēnu slimības. Tās laikā dzemde strauji palielinās un nospiež mazā iegurņa vēnas. Tajās palielinās asinsspiediens, tiek traucēta asins attece un var veidoties vēnu varikoze – paplašināts mezglains asinsvads.

Progesterons, kas ir hormonālo kontraceptīvo līdzekļu pamatsastāvdaļa, atslābina ne vien dzemdes gludo muskulatūru, bet arī gludo muskulatūru asinsvadu sieniņās, tajā skaitā vēnās. Tās kļūst vājākas un izstaipās. Kad hormonu terapija beigusies un hormonu līmenis normalizējies, vēnu sieniņas vairs nespēj sakļauties, veidojas varikozie mezgli.

Arī traumu, piemēram, kāju lūzumu, mazā iegurņa lūzumu, un onkoloģisko slimību dēļ, kas lokalizējušās vēdera dobumā un mazajā iegurnī, var tikt nospiesti asinsvadi, tajā skaitā vēnas, izraisot varikozi vai flebotrombozi.

 

Kādus profilakses pasākumus vajadzētu ievērot?

Sēdoša darba darītājiem vajadzētu ik pēc stundas piecelties no krēsla un divas trīs minūtes intensīvi pastaigāt: ap galdu, pa gaiteni vai uz uzkāpt pa kāpnēm un nokāpt. Ejot muskuļi sāk aktīvi darboties un izdzenāt sastrēgušās venozās asinis kājās. Līdz ar to uzlabojas asinscirkulācija, liekās asinis tiek aizpumpētas pa lielo asinsvadu loku augšā uz plaušām.

Ja nav laika staigāt pa biroju, kājas var uzlikt uz neliela soliņa, lai tās būtu mazliet paceltas (būs gana, ja soliņa augstums ir kaut vai 15 centimetri). Stāvoša darba darītājiem vajadzētu rīkoties pretēji – ik pēc stundas apsēsties uz dažām minūtēm un kājas pacelt uz augšu vertikāli, piemēram, atbalstīt pret sienu.

Profilaksei der visas fiziskās aktivitātes, taču nevajadzētu apmeklēt trenažieru zāli un cilāt lielus smagumus. Vēnām nav vēlami pietupieni ar lielu smagumu plecos vai ilgstošas statiskas pozas, kur kājas tiek slogotas ar lielu svaru.

Pirms gulētiešanas ieteicama kontrastduša. Divas trīs minūtes uz katru kāju pamīšus virzienā no pēdām uz augšu raida karsta un auksta ūdens strūklu, procedūru beidzot ar aukstu ūdeni. Uzlabojas asinsvadu sieniņu tonuss – tās kļūst izturīgākas (arī pret iekšējo spiedienu), spēj labāk aizplūdināt prom liekās asinis.

Ieteicams valkāt kompresijas zeķes, kuras pasargā no hroniskās vēnu mazspējas progresēšanas, no trombu veidošanās un citiem sarežģījumiem. To, kādas kompresijas pakāpes zeķes nepieciešamas, nosaka flebologs.

Svarīgs vēnu slimību profilakses pasākums ir arī šķidruma uzņemšana – papildus uzturam jāizdzer vidēji 1,5 litri ūdens dienā.

 

Kas liecina, ka vēnas ir bojātas?

Slimības sākuma stadijā dienas beigās parasti jūtams smagums kājās, diskomforts arī pēc sporta nodarbībām, var rasties nieze, pietūkums potīšu rajonā, naktīs – krampji. Par hipertensiju jeb palielinātu venozo asinsspiedienu signalizē sīko asinsvadu tīklojums, kas lielākoties parādās uz kāju augšstilbiem.

 

Kādi izmeklējumi nepieciešami, lai noteiktu diagnozi?

Ātrākais, precīzākais un lētākais izmeklēšanas veids ir asinsvadu duplekssonogrāfija. Ja ir bijuši vēnu iekaisumi, trombi, ļoti labs izmeklējums ir digitālā flebogrāfija. Kompjūtertomogrāfijas laikā vēnā tiek ievadīta speciāla kontrastviela, kas iezīmē venozās asinsrites loku. Var ļoti precīzi redzēt, kurā vēnas daļā izveidojies sašaurinājums, vai ir pārtraukumi asins plūsmā, kādi vēnu mazspējas kompensācijas zari izveidojušies.

 

Vai ar zālēm vien vēnu slimības nevar izārstēt?

Ar medikamentiem var uzlabot vēnu funkciju, pastiprināt vēnu sieniņu muskuļu tonusu, lai būtu labāka asins plūsma. Ar zālēm var izšķīdināt trombus, kas izveidojušies kā hroniskās vēnu mazspējas sekas, var uzlabot asins mikrocirkulāciju audu zonās, kur ir traucēta venozā attece, bet pašu venozo mazspēju ar zālēm nav iespējams izārstēt, nepieciešama operācija. Bet ne jau visos gadījumos iespējams operēt.

Kājās ir divas vēnu sistēmas: dziļo vēnu sistēma, par kurām plūst aptuveni 85% asiņu, un virspusējo vēnu sistēma. Ja virspusējās vēnās ir kāda problēma, piemēram, vārstuļu mazspēja, trombi, varikoze, to novērš operējot. Problēmas dziļajās vēnās novērš, lietojot asiņu šķīdinātājus un kompresijas terapiju. Ar tām jāsadzīvo, jo šo vēnu rekonstrukciju veic ļoti reti.

Pievienot komentāru