Ārstēšana, Sāpes

Sāpes papēdī. Varbūt iekaisums?

Foto - Shutterstock

Traumatologu ortopēdu ieskatā svarīguma ziņā pēdas cilvēka organismā var ierindot uzreiz aiz galvas, jo tām ir vairākas būtiskas funkcijas – tām jānotur augums vertikāli, jālīdzsvaro ķermenis attiecībā pret pamatni, kā arī jāamortizē katrs spertais solis. Tāpēc arī sāpes papēdī, kas sevi liek manīt burtiski ik uz soļa, ir īpaši apgrūtinošas. Meklējam, kāpēc sāp!

Cilvēka pēda atrodas zem potītes locītavas, kas to savieno ar apakšstilbu. Tai ir vairākas daļas, un viena no būtiskākajām ir papēdis. Stāvoša darba veicējiem, sportistiem, īpaši, ja viņu izvēlētais sporta veids saistīts ar intensīvu skriešanu, kā arī daudziem citiem nācies saskarties ar nepatīkamām, pat smeldzošām un durošām sāpēm papēdī. Iespējams, vainojams plantārais fascīts – viena no biežāk sastopamajām pēdas saslimšanām.

 

Pēdas saites (plantārās fascijas) iekaisums. Shutterstock ilustrācija
Pēdas saites (plantārās fascijas) iekaisums. Shutterstock ilustrācija

Plantārās fascijas iekaisums

Pēda ir ļoti būtiska cilvēka ķermeņa daļa, jo tai jāuztur mūsu svars, uzsver Orto klīnikas traumatologs ortopēds Vitolds Jurkevičs. Tālab svarīgi, lai ar to viss būtu kārtībā.

Pēdu mēdzam traumēt, tai var būt arī iedzimtas vai dzīves laikā iegūtas deformācijas, kā arī to skar dažādas saslimšanas, ko bieži vien pavada sāpes. Daudzos gadījumos sāpes varbūt pat neliecina par nopietnu vainu, tomēr spēj diezgan ievērojami iespaidot dzīves kvalitāti un ne uz labo pusi.

Visbiežāk sāpes papēdī izraisa pēdas apakšpusē izvietotās pēdas saites (plantārās fascijas) iekaisums. Tas rodas pārmērīga plantārās fascijas iestiepuma dēļ. Brīdī, kad fascija iekaist savienošanās vietā ar papēža kaulu, jūtamas sāpes. Tā ir ļoti plata saite, kas veido pēdas velvi, savienojas ar papēža kaula apakšējo un iekšējo virsmu un pēc tam virzās uz pirkstu pusi. Tātad plantārā fascija savieno papēža kaulu ar kāju pirkstiem. Tā veido daļu no pēdas pamatnes un darbojas kā triecienus absorbējoša stiegra, nodrošinot pēdas velves stabilitāti un pēdas struktūru noturību.

 

Var kļūt hronisks

Pēc daktera Vitolda Jurkeviča vārdiem, plantārais fascīts var skart cilvēku jebkurā vecumā. Gan tos, kuriem ir aktīvs dzīvesveids, kuri nodarbojas ar sportu vai kuriem vienkārši tīk skriet garas distances, lēkāt, gan tos, kuru profesija saistīta ar stāvēšanu kājās (skolotājus, frizierus) vai intensīvu staigāšanu (piemēram, pastniekus). Plantārais fascīts var izveidoties arī dažādu pēdas attīstības nepilnību dēļ, teiksim, ja ir plakanā pēda vai – tieši otrādi – ļoti izteikta pēdas velve. Tas var rasties kādas deformācijas iespaidā, kad cilvēks pieradis nepareizi likt pēdu. Dažreiz tas izskaidrojams ar nepiemērotu apavu valkāšanu, bet lielu ietekmi parasti atstāj izteikts liekais svars. Vēl viens no cēloņiem, kāpēc plantārā fascija iekaist, ir mikroskopiski plīsumi, kas nereti sastopami tieši skrējējiem. Mikroplīsumu dēļ veidojas iekaisums. Taču reizēm iemesls nav izdibināms – pēda ir pilnīgi normāla, tomēr sāp, jo sācies plantārais fascīts.

Visizteiktākās sāpes ir fascīta sākumstadijā un vairāk traucē no rītiem. Kad cilvēks guļ, plantārā fascija ir atbrīvotā stāvoklī (guļot pēdas ir mazliet saliektas, tālab fascijai ir brīva pozīcija). Izkāpjot no gultas un sperot pirmos soļus, sāpes sāk par sevi atgādināt. Savukārt iestaigājoties tās samazinās. Bet tad, ja visu dienu jāstaigā, uz dienas beigām atkal sāp stiprāk. Sāp arī pēc slodzes.

Ja iekaisums ir hronisks, ar laiku tas noved pie fascijas novājināšanās: tā kļūst strukturāli vājāka un pat var pārplīst. Ja fascija iekaisusi no skriešanas, bet cilvēks tam īpašu uzmanību nav pievērsis (varbūt ir pievērsis, taču nesekmīgi mēģinājis kaut ko darīt lietas labā), atkal skrienot vai lecot, plantārā fascija var pārplīst.

Uz jautājumu, ko tādā brīdī parasti pasāk, dakteris Vitolds Jurkevičs atbild: “Vai nu cieš no sāpēm, dzerot pretsāpju medikamentus, vai arī iet pie mediķa un ārstējas. Ja ir aizdomas par plantāro fascītu, vislabāk uzreiz iet pie traumatologa ortopēda.”

 

Kā diagnosticē un ārstē 

Ir savs algoritms, kā plantāro fascītu pareizi ārstēt,” uzsver Vitolds Jurkevičs. “Visupirms jābūt pareizi noteiktai diagnozei. To apstiprina, veicot tādu izmeklējumu kā ultrasonogrāfija vai magnētiskā rezonanse, lai pierādītu, ka cēlonis ir tieši plantārais fascīts, nevis cits, teiksim, papēža kaula lūzums.” Ir vairāki ārstēšanās paņēmieni.

* Pirmais ir viegli stiepšanās vingrinājumi, bez kuriem plantārās fascijas iekaisuma gadījumā neiztikt. Var teikt, ka plantārā fascija un Ahilleja cīpsla ir kā vienota ķēde. Ja ir ļoti rigida (nekustīga) plantārā fascija vai rigida Ahilleja cīpsla, nekustīguma ietekme uz konkrētajām vietām būs lielāka. Līdz ar to svarīgi, lai šīs struktūras būtu elastīgas, tālab vajadzīgi stiepšanas un stiprināšanas vingrinājumi.

* Pašmasāža. Var paņemt vienkāršu koka rulli vai pudeli un vismaz reizi dienā apsēsties, lai izripinātu ar pēdu, tādā veidā savas 20 minūtes masējot pēdas apakšu un sāpīgo vietu.

* Nākamais ir ļoti svarīgi izvēlēties atbilstīgus apavus. Gan mājas apstākļos velkamās čības, gan ielas apavi jāizvēlas ar pietiekami labu supinatoru, kas nodrošinās atbalstu pēdas velves vidējai daļai, un papēdis tiks atslogots. Apavi nomaināmi regulāri un meklējami tādos veikalos, kur iespējama pēdai pielāgojamu apavu iegāde. Tāpat veikalos pieejami dažādi apavu ieliktņi (spilventiņi), bez ārsta receptes nopērkamas nestandarta starpzoles, pēdas velves atbalsta zoles – arī tas viss var palīdzēt.

* Nakts ortozes. Tās atgādina pielāgojamu zeķīti vai zābaku, ko uzvilkt pirms naktsmiera. Nakts ortozes speciāli jāiegādājas, turklāt jāzina, kuras ir piemērotākās. Varbūt kāds nonāks līdz atziņai, ka tādas ērti nēsāt arī pa dienu, ja turklāt nepieciešams ilgstoši sēdēt. Ortoze notur pēdu vajadzīgajā leņķī un tādējādi uzlabo asinscirkulāciju, kas sekmē dzīšanas procesus.

* Var izmantot arī tādu mūsdienīgu fizioterapijas metodi kā teipošana – tā efektīvi palīdzēs pārvarēt dažādas izcelsmes sāpes un ķermeņa diskomfortu. Ir vairāki medicīniskās teipošanas veidi, no kuriem patlaban plašāk izmanto kinezioloģisko un dinamisko. To kopējā iezīme ir elastīga, pašlīpoša saite, līdzīga plāksterim, ko uzlīmē uz ķermeņa.

Foto - Shutterstock
Foto – Shutterstock

* Pie plantārā fascīta var izmantot arī fizikālas terapijas, piemēram, ultraskaņas, procedūras. Labākais variants ir triecienviļņu terapijas kurss. Šī metode mērķtiecīgi iedarbojas uz konkrētu problēmpunktu ar augstas intensitātes infraskaņas viļņiem.

* Var lietot arī dažādas injekcijas. Piemēram, ievadīt hormonālos pretiekaisuma līdzekļus (ultrasonogrāfijas kontrolē veikt tā saukto blokādi). Vienīgi jāņem vērā, ka vairāk nekā vienu reizi to veikt nedrīkst: lokāli injicējot mīkstajos audos hormonus, tie var izraisīt tauku deģenerāciju, kas savukārt var novest pie simptomu noturīguma. Tāpat pie plantārā fascīta mēdz ievadīt trombocitāro plazmu, kas bagātināta ar trombocītiem.

 

Tikai tad, ja visas konservatīvās ārstēšanas metodes un paņēmieni nedod rezultātu, atliek ķirurģiska operācija.

Pēc daktera Vitolda Jurkeviča teiktā, ja problēmas sakne netiek novērsta, plantārais fascīts var atkārtoties. Jāņem vērā, ka šī ir kaite, kas var turpināties ar saasinājumiem un remisiju. Kā liela daļa slimību, arī plantārais fascīts pats par sevi var pāriet bez kādas ārstēšanas, bet pēc tam atkal parādīties no jauna.

Cik ilgi cilvēks var izturēt, cerēt un gaidīt, ka pāries, bet kurā brīdī noteikti jāskrien pie ārsta? “Šī slimība nav dzīvībai bīstama, to var paciest vai visu mūžu,” atbild dakteris. “Līdz ar to, kad pacientam apnīk un viņš pats netiek galā, tad arī iet pie ārsta. Protams, jāņem vērā – jo vaina hroniskāka, jo grūtāk palīdzēt.”

 

Mūsu eksperts Vitolds Jurkevičs, Orto klīnikas traumatologs ortopēds

logo-36

Pievienot komentāru