Ārstēšana, Citas slimības

Zobu griešana – zobārste novērojusi, ka arvien izplatītāka

Foto - Shutterstock

Neatgriezenisks zobu nodilums – tās ir sekas, ar ko jārēķinās zobu griezējiem. Kā norāda zobārste Zane Bērziņa, šī problēma kļūst aizvien izplatītāka, un viņa to saista ar mūsdienu steidzīgo ritmu un psihoemocionālām problēmām.

 

Pie vainas cērmes?

“Pastāv uzskats, ka zobu griešana jeb bruksisms ir saistīts ar cilvēka psihoemocionālo stāvokli: stresu, nemieru, apspiestām dusmām, vilšanos, agresivitāti, kā arī hiperaktivitāti. Zobu griešana ir kā dienas stresa izlāde naktī, kad izlaužas visas negācijas, un cilvēks to nespēj kontrolēt,” stāsta zobārste.

“Senāk uzskatīja, ka zobu griešana saistīta ar to, ka gremošanas traktā mitinās cērmes. Par šo mītu šodien neviens vairs nerunā, un arī zobārsti par to nedomā.” Arī nepareizs sakodiens vai zobu trūkums nav īstais zobu griešanas cēlonis. Šī problēma ir tikpat izplatīta ļaudīm ar pilnu zobu rindu, teic speciāliste.

Bruksismu biežāk novēro ļoti aktīviem ļaudīm. Tomēr arī introvertie izjūt stresu un meklē veidu, kā to izlādēt.

Pastāv uzskats, ka alkohola, kafijas, enerģijas dzērienu un medikamentu (antidepresantu vai citu psihotropo zāļu) lietošana var veicināt stresu, tātad arī zobu griešanu.

Vai tā mēdz būt arī zobu šķilšanās laikā zīdaiņiem un bērniem? Ārste teic, ka biežāk zobu griešanu novēro bērnudārza vecuma bērniem vai sākot skolas gaitas. Tas var būt saistīts ar pieaugošo stresu.

 

Var arī nedzirdēt

Bruksismu visbiežāk novēro nakts laikā. Ir gadījumi, kad cilvēki ir saspringuši, uzvilkti, hiperaktīvi, – tad zobus griež arī dienas laikā. Nereti to dara sportisti un lielas slodzes veicēji, jo par ieradumu kļūst žokļu stingra sakošana. Ja zobārsts novēro šādu situāciju, viņš iesaka dienas laikā sevi kontrolēt.

Ne vienmēr zobu griešana ir dzirdama. “Ja redzu, ka zobi ir nodiluši, norādu pacientam, ka viņš, visticamāk, griež zobus. Pacients ir neizpratnē: neviens neko nav teicis, un arī pats nejūtot. Tātad neviens neko nav dzirdējis!” norāda Zane Bērziņa. “Pēc maniem novērojumiem, zobu griešana nenoris visas dzīves garumā. Ir aktīvāki periodi, kad ir augstāks stresa līmenis un tas izpaužas biežāk.”

 

Nekošļāt gumijas un priekšmetus!

Ja cilvēks griež zobus, tad ikdienā neiesaka košļāt gumiju vai grauzt priekšmetus. Tas, ka intensīvi un bieži košļā gumijas, liecina, ka cilvēks ir uzvilktāks. To varētu uzskatīt par riska grupu, teic zobārste. “Uzmanību pievēršu sportiskā tipa vīriešiem – viņi bieži grēko sporta zālēs, ceļot lielus svarus un stingri sakožot zobus. To, kas notiek dienas laikā, jācenšas kontrolēt. Kabinetā pacientam iedodu spoguli un rādu, kā viņš ir sakodis zobus un kur izveidojies nodilums. Pacients liedzas, kaut gan pats bieži nemaz to nepiefiksē un neaptver. Aicinu pacientus sevi pavērot, aizdomāties un pievērst tam lielāku uzmanību. Tad tiekamies nākamajā reizē, un pacients atzīstas, ka pieķēris sevi to darām.”

Saspringtajiem košļātājiem var palīdzēt sejas muskuļu pašmasāža. Pirms miega var izkustināt mīmikas muskuļus, iedzert nomierinošu tēju. Guļot uz sāniem, žokļi saskaras, un tad ir lielāka iespēja griezt zobus. Ja cilvēkam nav problēmu ar krākšanu, ieteicams gulēt uz muguras.

Tomēr tas šo problēmu nespēs pilnībā atrisināt. Ja iespējams, jācenšas sakārtot savu iekšējo pasauli un mazināt stresu.

 

Jādodas pie zobārsta

Ja cilvēkam ir aizdomas, ka viņš griež zobus, ir jādodas pie zobārsta. Pieredzējis speciālists uzreiz to pamanīs, jo zobi vietām būs nodiluši. Gados veciem cilvēkiem zobu nodilums ir dabisks process, jo zobi nolietojas. Ja jaunietim zobi nodiluši neloģiskās vietās vai nodiluši vairāk, nekā vajadzētu, tad nav grūti noteikt problēmu. “Tās novēršanai nav izdomāts nekas efektīvāks par silikona kapēm. Situācijas un cilvēki ir dažādi. Kādam šķiet, ka tā nav problēma, kas būtu jāārstē, tādēļ atsakās lietot kapes. Citi apzinīgi tās izmanto.” Tad nāk tās nomainīt, jo pēc pāris gadiem kape jau sagrauzta. Tas uzskatāmi parāda, ka zobi bez uzlikas patiesi tiek bojāti. Bieži kapes pagatavo pēc tam, kad veikta zobu protezēšana, lai nesabojātu ieguldīto darbu un līdzekļus, nesalauztu zobu plāksnītes vai kronīšus.

 

Neatgriezeniskas sekas

Ja neārstē zobu griešanu, pastāv risks, ka neatgriezeniski nodilst viens vai vairāki zobi. Tie paliek jutīgi, sāk drupt, plaisāt, emalja kļūst plāna, sānu zobi ir izteikti jutīgi pret aukstumu, karstumu. “Var būt tā, ka krīt ārā plombas. Ja zobi ir pārslogoti, tad cieš kaulaudi ap zobiem un sāk atkāpties smaganas.”

Pacienti piefiksē, ka no rītiem pamostas ar stīvu žokli, novēro sāpes žokļa locītavā vai pat galvassāpes. Ne vienmēr to var uzreiz atšifrēt, skaidro Zane Bērziņa.

Kad zobi jau nodiluši, nav vienkārši tos atjaunot – tas ir sarežģīts un dārgs process. Profilakse ir daudz lētāka un efektīvāka nekā bojājumu labošana.

logo-36

3 Komentāri

  1. Tos zobus vienmēr rāda sniegbaltus. Var domāt, ka katrs var izbalināt zobus līdz pilnīgam baltumam, nemaz tos nesabojājot. Dabīga zobu krāsa ir dzeltenīga!

Pievienot komentāru