Atkarības, Psiholoģija

Plāno bezmaksas smēķēšanas atmešanas grupu nodarbības

Foto - Shutterstock.com

Tuvākajā laikā Veselības ministrija uzsāks īstenot pilotprojektu smēķēšanas atmešanas veicināšanai. Turpmākā gada laikā (līdz 2019. gada marta beigām) Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja piedalīties bezmaksas smēķēšanas atmešanas grupu nodarbībās, kuras vadīs speciāli apmācīti psihologi un psihoterapeiti.

Pilotprojektam ir divi galvenie uzdevumi:

1) apmācīt un sniegt atbalstu ārstiem pacientu motivēšanā smēķēšanas atmešanai;
2) izstrādāt smēķēšanas atmešanas atbalsta grupas programmu un nodrošināt tās īstenošanu, piedāvājot tajā iesaistīties ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam.

Lai veicinātu smēķēšanas atmešanu, būtiska ir smēķētāju motivēšana un atbalsta sniegšana. Pilotprojekta aktivitātes būs vērstas uz to, lai iespējami daudz ģimenes ārsti un grūtnieču un zīdaiņu aprūpē iesaistītie speciālisti – ginekologi, vecmātes, neonatologi – saņemtu gan metodisku atbalstu, gan iespēju nosūtīt savus pacientus uz smēķēšanas atmešanas atbalsta pasākumiem. Tieši ģimenes ārstam ir unikāla iespēja individuāli uzrunāt lielu daļu no smēķējošiem iedzīvotājiem un sniegt nepieciešamo atbalstu smēķēšanas atmešanā. Ja visi primārās aprūpes speciālisti iesaistītos pacienta smēķēšanas statusa identificēšanā un padoma sniegšanā pacienta smēķēšanas atmešanai, ik gadu potenciāli izdotos sasniegt vairāk nekā 80% no visiem tabakas lietotājiem. Primārās aprūpes speciālistu mērķtiecīga rīcība mudinātu 40% smēķējošo pacientu atmest smēķēšanu.

Projekta ietvaros ir izstrādāti trīs metodiskie materiāli:

1) Rokasgrāmata “Kā palīdzēt pacientiem atmest smēķēšanu” – ir materiāls ģimenes ārstiem un grūtnieču un zīdaiņu aprūpē iesaistītajiem speciālistiem. Grāmata piedāvā praktiskas metodes darbam ar smēķējošiem pacientiem tajā skaitā grūtniecēm un jaunajām māmiņām, lai sekmētu pacientu motivāciju atmest smēķēšanu.

2) Rokasgrāmata smēķēšanas atbalsta grupu vadītājiem ir metodisks materiāls, kurā aprakstīta programma atbalsta grupu vadīšanai, kā arī tās teorētiskais pamatojums un norises priekšnosacījumi.

3) Rokasgrāmata “Es atmetu smēķēšanu” ir informatīvi praktisks materiāls smēķēšanas atbalsta grupu dalībniekiem. Grāmatu veido divas daļas. Pirmā daļa ir informatīva – tajā ietverta informācija par smēķēšanas ietekmi uz smēķētāju un vidi, skaidrojot dažādus sabiedrībā eksistējošus, ar smēķēšanu saistītus mītus, kā arī sniegti praktiski ieteikumi par to, kā labāk atmest smēķēšanu un kā pārvarēt fiziskās un psiholoģiskās grūtības, kura rodas pēc smēķēšanas atmešanas.

Uz nodarbībām aicināts ikviens smēķējošs pilngadīgs iedzīvotājs, kurš vēlas atmest smēķēšanu, vai ir saņēmis veselības aprūpes speciālista rekomendācijas atmest smēķēšanu un ir motivēts to darīt. Atsevišķas grupas tiks rīkotas grūtniecēm, un jaunajām māmiņām jebkurā vecumā. Kopumā dažādās vietās visā Latvijā notiks 50 smēķēšanas atmešanas atbalsta grupas. Iedzīvotājiem tiks piedāvāts četru vai septiņu smēķēšanas atmešanas atbalsta nodarbību kurss.

Pilotprojektam noslēdzoties, tiks izvērtēta tā īstenošanas laikā veikto aktivitāšu tajā skaitā īstenotās smēķēšanas atmešanas atbalsta programmas, efektivitāte, un izstrādāti priekšlikumi turpmākai pakalpojuma sniegšanai.

Vairāk informācijas: esparveselibu.lv

Pilotprojekts smēķēšanas atmešanai norisinās LR Veselības ministrijas ESF projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros. Pilotprojektu realizē personu apvienība “Atkarības speciālistu apvienība”.

5 Komentāri

  1. Dīvaini, ka dzēsti komentāri! Par to var ziņot atsevišķi (es nofotogrāfēšu šo lappu, lai ir pierādījums, ja atkārtoti tiks izdzēsts komentārs).

    Komentāra atkārtojums:

    Biju pieteikusies vienā no pirmajam grupām.
    Diemžēl, man savas domas un enerģija, kurās mobilizējos konkrētam uzdevumam – smēķēšanas atmešanai, Inga Dreimane brutāli izjauca, atņemot man iespēju turpināt darbu Rīgas grupā, kurā biju uz pirmo nodarbību.
    Pirmā nodarbība bija info un iepazīšanās nodarbība, kuras vadītāja vadītaja bija Solvita. Viss likās daudzsološi. Likās, BEIDZOT varēšu saņemt to, kas man trūkst, proti, grupas dalībnieku atbalstu, ieguldot arī savu artavu.
    Cerību pilna un ar prieku pēc nedēļas devos uz otro nodarbību, bet, bija notikušas izmaiņas, par kuram iepriekš (pirmajā nodarbībā info daļā) netiku brīdināta, ka netikšu atpakaļ grupā kurā biju un, ka arī vadītāja būs cita – ar grupu darbu un šim nopietnajam jautājumam pilnīgi nesagatavotu un bez iepriekšējas pieredzes cilvēku – Ingu Dreimani, kura neņēma vērā daudzus būtiskus faktus, tādus, kā katra cilvēka individuālā pieredze un ar to saistītās grūtības, kura atļāvās uzsvērt, ka grupu dalībnieki par to neko nemaksā u.c. No Ingas Dreimanes puses tika pieļautas daudzas citas, ļoti būtiskas kļūdas, attiecībā gan uz organizatoriskās dabas jautājumiem, gan morāli ētiskās dabas jautājumiem attiecībā pret gupas dalībniekiem. Inga Dreimane bija ieņēmusu pozīciju, ka grupas dalībnieki par šo projektu nemaksā un, izejot no tā, bija jūtama izcili pavirša attieksme attiecībā pret grupu dalībniekiem.
    Piltoprojekts, kā sapratu, paredz nežēlīgu eksperimentu ar grupu dalībniekiem, kurā grupu dalībnieki var tikt pakļauti ar viņiem nesaskaņotiem jautājumiem.
    Inga Dreimane tur vnk atstrādā, lai gūtu sev peļņu. Viņai nerūp, cik negatīvi tas var atsaukties uz grupu dalībniekiem.
    Nezinu, ko darīt. Jūtu nepiecieamību rakstīt sūdzību veselības ministrijai par gūto negatīvo pieredzi, kuru guvu otrajā nodarbībā no Ingas Dreimanes puses, kura man liedza iespēju turpināt piedalīties tajā grupas nodarbībā, kurā biju ieradusies pašā sākumā, kurā biju ieradusies ar konkrētu uzdevumu – uzdevumu mobilizēt savu enerģiju smēķēšanas atmešanai un saņemt to, kas pietrūkst personīgi – grupas atbalstu.
    Visas domas un enerģija, “pateicoties” neprofesionālai pieejai Ingas Dreimanes personā, man tika novirzīta ne tajā gultnē, ar kādu biju vērsusies attiecīgajā programmā.
    Nevienam neieteiktu pakļaut sevi visādiem pilotprojektiem (lasīt, experimentiem).
    Tām nodarbībām organizatoriem un vadītājiem pašiem vispirms ir kārtīgi jāsagatavojas, nevis jāapietas ar pa fikso izlasītām gramatiņam.
    Neviena cigarete nevar izraisīt to ļaunumu, kuru nodara negatīva pieredze un negatīvas emocijas, kurās ieveda un pasniedza Inga Dreimane.

    ceturtdiena, 10. 05. 18., pl 15:15

  2. Jautājums, kurš man tagad, pēc šī gūtās psiholoģiskās traumas, bezatbildīgās organizatores Ingas Dreimanes izpildījumā, kura man liedza iespēju turpināt darbu grupā, kurā biju (un kuru pieņēmu 26. aprīlī), kurš man pēc šoka par liegumu turpināt darbu otrajā nodarbībā, kas bija 03. maijā, kurš man tagad maksās kompensāciju par šo negatīvo pieredzi un gūtajām negatīvajām emocijām, kuras nekādi nevarēja veicināt to darbu, kam biju sevi sagatavojusi.

    Jautājumjs, patreiz, paliek gaisa karājoties…

    p.s. aizvien fiksēju savus komentārus ar fotto, jo bija izdzēsts mans pirmais komentārs.

    Es nebiju gājusi uz šo pilotprojektu, lai ar mani veiktu man nezināmu ļaunu eksperimentu, kurā guvu virkni negatīvas emocijas. Es biju gājusi pēc palīdzības!!!!!!!

    10.05.18., pl 17:10

  3. Es biju vienīgais cilvēks, kura SKAĻI (pirmajā nodarbībā, 26. aprīlī) bija pateikusi lielu un no sirds paldiesu tiem cilvēkiem, kas bija parūpējušies par šo nodarbību finansējumu.
    Otrs un ne mazāks paldies sekoja visiem grupas dalībniekiem, kuri bija atnākuši!!!!

    Lūgums nedzēst manus komentārus!!!

    10.05.18. pl 17:37

  4. Šodien ir ceturtdiena.
    Man būtu bijis jābūt trešajā nodarbībā pie pirmās grupas, kurā iepazīšanās notika 26. aprīlī.

    Inga Dreimane, man sabojāja visu iekšējo uzstādījumu ar liegumu pievienoties grupai, kuru pieņēmu un kura bija sanākusi 26. aprīlī.
    Nodarbībā, kas bija 03. maijā (par šodienas nodarbību vispār nerunājot), kurās mani brutāli apvārdojot vēlējās ievilkat Inga Dreimane, nevarēju koncentrēties pamatuzdevumam, jo domās biju citur – tādās, kā, kas tagad notiek, vai tā ir atkārtota pirmā nodarbība, kāpēc nedēļas laikā man neviens nepaziņoja par gadāmajām izmaiņam…, proti, domas bija mēģinājums saprast, kas īsti notiek ar oragnizatorisko pusi utaml.
    Otrajā nodarbībā nebija tie paši cilvēki, ne arī tā pati vadītāja. Man nekas netika pateikts iepriekš, ka neļaus man būt starp pirmās grupas ļaudīm, kas man bija svarīgi.
    Inga Dreimane brutāli centās uzspiest otrās grupas ļaudis un sevi.
    Nožēlojami un cūciski.
    Ja tādi, kā Inga Dreimane, skaitās sagatavoti speciālisti darbam ar grupu, atļaušos viņas profesinonālo atbilstību.
    Pliks papīrs NEKO negarantē. Teorija ir jāspēj integrēt praksē, kādas Ingai Dreimanei nemaz nav.
    Skumji, ka Latvijā par speciālistiem sevi iedomājas dēvēt ļaudis bez kārtīgas sagatavotības un sagatavošanās attiecīgajam darbam.

    Šodien, 10.05.18. būtu bijis jābūt trešajai nodarbībai, bet… “pateicoties” Ingai Dreimanei – te, šajpusmonitoram ir mans “darbs”, nevis grupā, kuru pieņēmu 26. aprīlī.

    Vai man būtu jāklusē un jānorij sevī vienatnē šī piedzīvotā vilšanās ar tai sekojošām negatīvam emocijām, no kurām tagad ik dienu pamazām jāattkopjās?

    Izvēlos paust piedzīvoto milzīgo vilšanos un sašutumu atklāti.
    Vietā, kura bija jābūt savstarpējai atbalstošai sadarbībai, ne manas gribas un vainas notika Ingas Dreimanes nožēlojamā pašdarbība.

    Attālinātā, distancētā 3. nodarbība

    10.05.18., pl 18:07

  5. Ja tādi, kā Inga Dreimane, skaitās sagatavoti speciālisti darbam ar grupu, atļaušos APŠAUBĪT viņas profesinonālo atbilstību un/vai sagatavotību.

    Vietā, kurā būtu bijis jābūt savstarpējai atbalstošai sadarbībai, ne manas gribas un vainas DĒĻ notika Ingas Dreimanes nožēlojamā pašdarbība.

    p.s. atvainojos par dažādām drukas kļūdām, klaviatūra man te… sākusi bojāties…

Atbilde uz Piemānītā (papildinājums 2) komentāru

Atcelt atbildi