Ārstēšana, Veselības politika

Lai nejuktu infekcijas ar iekaisušu žultspūsli. Sigitas nāve likusi ārstiem sarosīties

Foto - Shutterstock

“Latvijas Avīzē” publicētie raksti (“Nomira dienas laikā. Infektoloģijas centrā nebija ārstu, kas nosaka precīzu diagnozi” februārī un  “Danilāns: “58 gados nesaskāros ar šādu gadījumu”. Ārsti analizē, kāpēc sieviete slimnīcā nomira” martā) par pacientes Sigitas pēkšņo nāvi pēc divpadsmit stundu atrašanās Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) ir pievērsuši Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes uzmanību. Slimnīcas vadība ir uzdevusi RAKUS Ārstniecības padomei, kuru veido vienpadsmit slimnīcas galvenie speciālisti, izstrādāt priekšlikumus, kā organizēt akūto pacientu uzņemšanu stacionāros “Biķernieki” un “Latvijas Infektoloģijas centrs”, kur tāpat kā stacionārā “Gaiļezers” ir akūto pacientu uzņemšanas nodaļas. Kā pastāstīja RAKUS preses sekretāre Aija Lietiņa, tas tiekot darīts ar mērķi, lai ikvienam pacientam nodrošinātu augstākajiem standartiem atbilstošu, daudzpusīgu izmeklēšanu un visu nepieciešamo speciālistu palīdzību.

RAKUS galvenais speciālists ķirurģijā asociētais profesors Haralds Plaudis pastāstīja, ka pēc Sigitas nāves slimnīcas valde izdeva rīkojumu izveidot komisiju, lai noskaidrotu pacientes nāves medicīniskos apstākļus, izvērtētu kritiskos punktus, lai līdzīgas situācijas nepieļautu nākotnē. Galvenais secinājums esot, ka pacientus ar sarežģītām veselības problēmām nedrīkst stacionēt monoprofila ārstniecības iestādē, kamēr viņi nav pilnībā izmeklēti daudzprofila slimnīcā.

 

Viens ārsts neko nevar izmainīt

“Visvienkāršāk ir sist atsevišķu ārstu, neredzot sistēmiskas lietas, kas var novest pie medicīniskām kļūdām. Ārsts viens pats nevar novērst globālas analīzes iztrūkumu. Mēs esam saņēmuši mantojumā no iekārtas, ko negribam atcerēties, bet kas turpina dzīvot, ja ir problēma, tā no galvgaļa tiek virzīta lejā pa trepītēm, un galu galā vainīgs ir ārsts. Bet, ja galvgalis nav radījis tādus apstākļus, lai ārsts varētu normāli strādāt un pacientam būtu droša vide, tad taču te viens ārsts neko nespēj izmainīt.

Esmu nepatīkami pārsteigts, ka informāciju tehnoloģiju laikmetā kolēģi neizmanto šo tehnoloģiju sniegtās saziņas iespējas, savstarpēji nekonsultējas sarežģītos gadījumos. Pastāv simt veidu, kā ārstiem savstarpēji komunicēt, lai palīdzētu slimniekam. Diemžēl tas notiek reti,” secina Plaudis.

RAKUS galvenā speciāliste infektoloģijā profesore Ludmila Vīksna norādīja, ka pacientiem ar iespējamām infekcijas slimībām ir tiesības tikt izmeklētiem tikpat labi kā visiem pārējiem slimniekiem un ka LIC uzņemšanas nodaļā nav pilnībā dotas iespējas uz šīm tiesībām. Īpaši, ja tiek runāts par radioloģisko aparatūru, ar kuru slimnīca nav nodrošināta tā, lai pacientu varētu pilnvērtīgi izmeklēt. Turklāt, kā informēja daktere Vīksna un arī ķirurgs Kristaps Atstupens, kurš ne tik sen operēja pacientu, kuram LIC tika ārstēta infekcija, bet netika pamanīts akūts žultspūšļa iekaisums, LIC uzņemšanas nodaļā radioloģiskie izmeklējumi tiek veikti līdz pēcpusdienai. Ja pacientu ieved vakarā vai naktī, tad jāgaidot nākamās dienas rīts, un pa to laiku slimībai iespējams progresēt. Pacientus konsultējot viens ķirurgs un viņam fiziski neesot iespējams apskatīt visus slimniekus, kuriem tas nepieciešams. Profesore uzsvēra, ka nepieciešamība pēc LIC uzņemšanas nodaļas reorganizācijas ir izskanējusi arī agrāk, bet tālāk par runāšanu neesot tikts. LIC galvenās ārstes Baibas Rozentāles (viņa ir arī Rīgas domes deputāte no “Saskaņas” frakcijas) skaidrojumu neizdevās saņemt, jo viņa uz telefona zvaniem neatbildēja.

 

Jo ilgāk mēs izliksimies…

RAKUS Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Guntars Pupelis ar nožēlu secina, ka pēdējos divdesmit gados mūsu valstī nav sakārtota datu uzskaite, ar kuru ir iespējams kvalitatīvi un kvantitatīvi analizēt un izvērtēt ārstēšanas rezultātus, salīdzinot tos ar atbilstoša Eiropas un pasaules līmeņa ārstēšanas rezultātiem. Slimnīcās esošā tā saucamā statistika galvenokārt atspoguļojot slimnieku plūsmas un dodot iespēju analizēt rupjus vispārīga rakstura kritērijus, tādus kā – cik pacientu ir ārstēts, cik izoperēts, cik liela mirstība bijusi utt. Klīnikas vadītājs secina, ka ar šādas statistikas palīdzību nevar analizēt darba efektivitāti, ārstēšanas izmaksas, nevar secināt, kuri medicīnas virzieni jāattīsta, kuros virzienos jāiegulda personāla attīstības resursi, medicīnas aparatūra un citi materiālie resursi.

Lai nodrošinātu iepriekš minētos uzdevumus, ir nepieciešamas valsts vienotas elektroniskas medicīnas datu bāzes, kas ir ar nelielām atšķirībām, bet pamatā būtu identiskas visiem stacionāriem, secina Pupelis. “Pašlaik pasaulē jau ir liela pieredze šādu medicīnas datu bāzu radīšanā un pastāv iespēja vai nu tās iegādāties, vai arī veidot pašiem. Pēdējos desmit gados RAKUS ķirurģijas nodaļās, bet patlaban Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikā tika izveidotas vairākas elektroniskas datu platformas, ar kuru palīdzību varēja uzkrāt un analizēt ķirurģiskās ārstēšanas rezultātus un attīstīt vairākus svarīgus virzienus, kā arī ievērojami samazināt mirstību. Bet tas ir ārstu entuziasma rezultāts.

Ir pienācis laiks arī valstī vadošajām administratīvajām medicīnas struktūrām beidzot iesaistīties šajā ārstniecības rezultātu analīzes procesā pēc būtības, nevis formāli un radīt elektroniskas datu bāzes kā pamatu šādai iespējai. Latvija nav izņēmums un kopējā starptautiskā veselības aprūpes pieredze viennozīmīgi pierāda medicīnas aprūpes organizācijas un veselības aprūpes darba analīzes nozīmi. Jo ilgāk mēs izliksimies, ka viss ir ļoti labi, jo dziļāk grimsim maldos, ka nevajag analizēt darba rezultātus, jo galvenais taču ir apgūt naudu,” atzīst klīnikas vadītājs.

1 komentārs

  1. Cilvēkam bija jānomirst, lai dižie slimnīcu vadoņi saprastu, ka radioloģijas nodaļai jābūt pieejamai visu diennakti? Bravo veči un vecenes! Cik korekti ir 27 gadus pēc neatkarības atgūšanas aizvien vēl vainot veco, krievu laika sistēmu? Beigu beigās, dārgie-vārda vistiešākajā nozīmē, par ko jūs saņemat algu?

Pievienot komentāru