Pāris, Psiholoģija

“Visu nakti sēdējām parkā uz soliņa un bučojāmies”. Ozolu pāris jau 23 gadus kopā

Foto - Valdis Semjonovs

Privātās vidusskolas “Patnis” valdes priekšsēdētāja un Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola (47) un jurists, Jaunās konservatīvās partijas biedrs Jānis Ozols (47) kopā ir jau 23 gadus. Lai gan pāris neslēpj, ka viņu attiecībās mēdz iezagties pa strīdam, pāri visam ir mīlestība, kas viņus tur kopā.

 

Abi iepazinās 1994. gada martā. Pie jaunā jurista Jāņa Ozola uz konsultāciju ieradās tikpat jaunā Zane ar draudzeni un izstāstīja, ka vēlas dibināt skolu. Jānis apņēmības pilnajām jaunietēm lika aiz auss, ka viņu iecere ir ļoti nopietna, tāpēc vajag visu rūpīgi apdomāt un uzrakstīt biznesa plānu. Abi vienojās par tikšanos nākamajā dienā. Zane ieradās un paziņoja, ka joprojām ir apņēmības pilna dibināt skolu. Tiesa, viņas biznesa plānā bija paredzēts, ka katru mēnesi būs 700 latu lieli zaudējumi. Jāni pārsteidza Zanes drosme, jo tajā laikā tā bija ļoti liela nauda. Jānis turpināja Zani konsultēt, līdz pamazām starp viņiem uzplaiksnīja abpusējas simpātijas. Tā paša gada jūlijā Jānis un Zane kopā ar draugiem devās laivu braucienā pa Salacu, un pēc šā pasākuma bija viņu pirmais īstais randiņš. “Visu nakti sēdējām parkā uz soliņa un bučojāmies,” atceras Jānis un Zane. Vēl pēc nedēļas, tas ir, astoņas nedēļas pēc iepazīšanās, abi sāka dzīvot kopā.

Zane un Jānis savā kāzu dienā 1996. gada 25. martā. Foto no Ozolu ģimenes personīgā arhīva
Zane un Jānis savā kāzu dienā 1996. gada 25. martā. Foto no Ozolu ģimenes personīgā arhīva

Lai gan abi uzsver, ka ir tradicionālu vērtību piekritēji un laulība viņiem ir svarīga, gan Zane, gan Jānis bija tik ļoti aizņemti darbā, ka par kāzām nebija laika domāt. Ne velti Zane skolu “Patnis” dēvē par savu pirmo bērnu. Bet tad notika visnegaidītākais. Lai gan ārsti Zanei bija noteikuši diagnozi – neauglība –, viņa palika stāvoklī. Pāris vienojās, ka bērnam noteikti jādzimst laulībā, taču laika trūkuma dēļ kāzas atlika un atlika… Laulība tika noslēgta 1996. gada 25. martā dzimtsarakstu birojā Slokas ielā, kad līdz mazuļa pasaulē nākšanai bija atlicis vien mēnesis. Nekādu kāzu svinību nebija. Vien jaunlaulātie kopā ar vedējiem Zaķusalā brīvā dabā iemalkoja šampanieti.

Šobrīd Ozolu ģimenē ir trīs bērni. Elza (21) studē Mūzikas akadēmijā, spēlē fagotu. Ernests (19) mācās Rīgas Tehniskajā universitātē un apgūst mašīnbūvi. Diemžēl jaunākais dēls Jānis (12) ir ar īpašām vajadzībām. Viņš mācās speciālajā skolā pēc īpašas programmas. Vecākiem, protams, bija ļoti grūti samierināties ar to, ka Jānītis nekad nebūs vesels. “Svarīgākais bija spēt to pieņemt,” teic Jānis seniors. Zanei samierināties ar jaunākā bērna veselības stāvokli palīdzēja psihoterapeits, kuru viņa apmeklēja sešus gadus. Šobrīd Jānis juniors pusi nedēļas dzīvo kopā ar ģimeni, otru pusi – laukos pie auklītes. Tur ir viņa otra ģimene, kuru viņš ļoti mīl. Zane un Jānis līdz ar to var atvilkt elpu, jo bērns invalīds – vakaros pēc pamatdarba tā ir kā otra darbdiena, teic Zane.

Bilstu – nereti, ģimenē piedzimstot bērnam ar īpašām vajadzībām, tā izirst, visbiežāk vīrietim pametot ģimeni. Ozolu ģimenes galva ar mani nav vienisprātis: “Manuprāt, tas ir stereotips. Mūsu valstī tiek kultivēts un visādi atbalstīts bezatbildīga vīrieša tēls, un sabiedrība tam ir piemērojusies, jo tā visiem ir ērti. Mātēm ir ērti, ka tiek kultivēts atbildīgas mātes tēls, bet vīriešiem ir ērts stereotips, ka viņi ir bezatbildīgi. Par ko tad cīnīties! Manā praksē šobrīd ir diezgan daudz gadījumu, kad tēvi ir daudz atbildīgāki par mātēm un viņiem ir jāpiedzīvo ārkārtīgi smagas peripetijas, lai pierādītu, ka viņi nav nelieši.”

Kādas jūtas šobrīd saista Jāni un Zani? “Tā noteikti vairs nav iemīlēšanās, jo tā, manuprāt, fizioloģiski tik ilgi nevar pastāvēt. Bet tā sajūta, ka tu bez otra cilvēka nevari, laikam patiešām ir mīlestība. Kad esam sastrīdējušies un viens ar otru nerunājam, man jau pēc stundas sāk Zanes pietrūkt,” teic Jānis. “Mēs vienkārši mīlam viens otru,” piebilst Zane.

Vai starp Zani un Jāni bieži mēdz uzplaiksnīt pa strīdam? “Jaunībā strīdējāmies diezgan bieži, arī tagad reizēm izmetam pūku, tikai katrs šajos brīžos reaģējam atšķirīgi,” teic Jānis. “Es nesaskaņu brīžos esmu gatava aizlidināt pa gaisu visu, kas man pa rokai, savukārt Jānis apvainojas, pagriež muguru un nerunā. Un tad mēs gaidām – kurš pirmais panāks soli pretī uz salabšanu,” stāsta Zane.

Kur slēpjas Ozolu ģimenes ilgstošās laulības noslēpums? “Uzskatu, ja divi cilvēki mīl viens otru, noteikti ir jāprecas. Ja mīlestība ir īsta, tad ir vieglāk saglabāt attiecības. Mēs ar vīru esam pārdzīvojuši dažādas attiecību krīzes, bet ne reizi neesam nonākuši līdz brīdim, kad gribas šķirties,” stāsta Zane. “Manuprāt, svarīgākais ir vēlēties nepazaudēt savu laulību un ģimeni un tad tā arī notiks,” sievas teikto papildina Jānis.

Pievienot komentāru