Dzīves māksla, Psiholoģija

Stipro sieviešu skrējiens mūža garumā. Trenera Helmuta Rodkes pārdomas par sievietēm

Foto - Matīss Markovskis

Ikviena sieviete var būt stipra. Gan vidusskolniece, gan omīte pensijas vecumā. Taču, nekad netrenējoties, daiļā dzimuma pārstāves savā dzīvē vislabākajā fiziskajā un kustīguma formā ir ap gadiem trīspadsmit. Punkts.

 

Esmu redzējis, kā divas meitenes, sēžot ratiņkrēslā, Austrālijā spēlē tenisu. Uz naudu, 40 grādu karstumā. Īstā kortā ar īstiem tiesnešiem, ar pilniem noteikumiem. Vienīgā atšķirība no parastiem sportistiem bija tā, ka bumbiņa drīkstēja atsisties vienu vai divas reizes pirms atbildes sitiena. Skatījos kādu stundu, jo cīņa tiešām bija aizraujoša.

Nav svarīgi, vai pie mums Latvijā ir šādas iespējas vai nav, runa ir par varēšanu, nepadošanos un spēku. Pat ja ar ratiņkrēslu nav iespējams patstāvīgi izkļūt no Ķengaraga piecstāvenes. Gribat zināt, cik gadu bija vecākajai sievietei, kura uzkāpa Āfrikas augstākajā virsotnē Kilimandžāro (5895 m)? Anželai Vorobjovai tad bija 86 gadi. Vēl jāņem vērā, ka gājiens uz virsotni ar visu aklimatizāciju aizņem no 7 līdz 20 dienām atkarībā no maršruta un grupas sagatavotības. Turklāt arī jānokāpj. Ne dušas, ne tualešu, toties ir retināts gaiss. Lielisks papildinājums Dantes elles lokiem – sevišķi, ja jums ir caureja.

 

“Ja sieviete nepadodas, viņa uzvar. Ja zaudē – diktē noteikumus uzvarētājam.” (K. Čapeks) Ja vien viņš, nespējot turēt spriedzi, savu trofeju nepamet…

 

Stipro skrējiens reizi gadā maija sākumā ir sīkums. Cepuri nost to sieviešu priekšā, kurām tas ir visu dzīvi! Lieliskas skolotājas un mātes, mākslinieces un mūziķes, un tās, kuras, izvelkot steku, var jebkuram britu tūristam, kurš iedomājas pačurāt pie Brīvības pieminekļa, parādīt, kurš šeit ir boss. Vai tā, kura, raujoties divos darbos, izaudzina bērnus vai strādā par ārsti bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži.

Domāju, šīm sievietēm nav laika gariem un apcerīgiem vakariem, skumšanai ar kūciņu un kafiju vai depresijai. Jo viņas intensīvi kaut ko dara. Un dara ne tikai veselās. Piemēri? Pavērojiet paralimpiskās spēles, iedvesmojieties kaut vai no Diānas Dadzītes! Tur cilvēki skrien ar protēzēm, peld tie, kuriem nav roku, lec tāllēkšanu ar metāla stieņiem apakšstilbu vietā. Bijusī volejboliste no Indijas Arunima Sinha autoavārijā zaudēja kāju, taču tas netraucēja viņai 2013. gadā, izmantojot speciāli pielāgotas protēzes, uzkāpt Everestā. Everestā! Mūsu pašu sporta veterānes 50+ un pat 70+ gados regulāri skrien kāpinājumus Rīgas Sporta manēžā Maskavas ielā. Šīs sievietes, par spīti visam, tomēr iekrāso savu esību, un līdzīgu piemēru ir daudz.

 

“Būt sievietei ir ļoti grūti jau tāpēc vien, ka pārsvarā ir darīšana ar vīriešiem.” (Dž. Konrads)

 

Bet ko darīt veselajām, kurām nav iespēju aizbraukt uz Himalajiem, kuras dzīvo ikdienišķu dzīvi un skumji gaida savu Lielo Laimi? Diemžēl pasaule nevar katrai piešķirt pa Džordžam Klūnijam. Kādai veicas, pārējām atliek būt stiprām. Pirms spēka receptes nedaudz par to, kas reizēm mums traucē dzīvot, – par depresiju.

 

“Man vienmēr ir patikusi to sieviešu smarža, kuras mīlēju.” (Dž. Kazanova)

 

Tāpat kā jūtu ķīmija, arī visi pārējie emocionālie stāvokļi vistiešākajā mērā atkarīgi no hormonu kokteiļa iedarbības uz nervu sistēmu. Šajā ziņā mēs esam gluži kā dzīvnieki. Taču atšķirībā no tiem cilvēkam, par nelaimi, ir arī prāts. Tas spēj iedzīt ikvienā slimībā, ja uz satraucošiem notikumiem reaģē instinktīvi un domā par daudz, nevis apzināti vēro situāciju no malas un vienkārši atslābst.

 

“Pēc statistikas, sievietes dzīvo ilgāk nekā vīrieši. Tas nepārsteidz, ja ņem vērā, cik daudz laika viņām vajag, lai sasniegtu trīsdesmit gadus.” (B. Krosbijs)

Bieži vien mēs nemaz nedzīvojam tagadnē, bet gan pagātnes pārdzīvojumos vai iztēlotās drūmās nākotnes ainās. Muļķīgi baidāmies no vēl neeksistējošām lietām, paši sabojājam savu turpmāko dzīvi. Lieki piebilst, ka tas ietekmē bioķīmiju, psiholoģiju un veselības stāvokli. Turklāt depresija un ilgstošs stress specifiski vājina augšstilbu pievilcējus muskuļus, rezultātā mainās iegurņa leņķis un sāk sāpēt mugura.

Ja savam prātam drīkstam neuzticēties, ja muskuļu tonusu un iekšējo ķīmiju ir iespējams pārvaldīt, risinājums ir pavisam vienkāršs – rīkoties. Pēc manām domām, hormonālo fonu ārstē trīs lietas: pareizas vibrācijas, palīdzība citiem un fiziska slodze.

 

“Laba sieva visu uzlūko vīra acīm, izņemot sievietes.” (Ļ. Tolstojs)

 

Pozitīvās vibrācijās viegli var ieiet ar mūzikas, gaismas, kompānijas, vides maiņas vai ēdiena starpniecību.

Mūzika. Protams, gaumes lieta, taču es pateikšu, kurš lieliskais skaņdarbs var mūs atgriezt pozitīvismā ar rāvienu: Es esmu ģēnijs (Niks Matvejevs, Aisha). Pārbaudīts!

Ceļojumi – nu vismaz no Blaumaņielas līdz Juglai. Pārbaudīts.

Ēdiens? Reizēm tas ir riskants hobijs, jo var iegūt skaistu formu. Apaļu. Gandrīz pārbaudīts.

Palīdzība citiem. Tad, kad mums ir slikti, vēl sliktāks sliktums ir gaidīt milzīgu žēlošanu no malas. Savai veselībai vislabāk nostrādā tieši atbalstīt kādu. Arī pārbaudīts.

 

“Ideāla sieva: kura ir jums uzticīga,

bet tik laipna, it kā būtu neuzticīga.”

(S. Gitri)

 

Neapšaubāmi līdzeklis nr. 1 ir fiziskas darbības un slodze. Jo lielāku slodzi ķermenis var turēt, jo pamatīgāks efekts. No slodzes viedokļa vislabāk darbojas mēreni izturības treniņi un spēka vingrinājumi fitnesa zālē.

 

“Vieglāk ir dzīvot ar kaislīgu sievieti nekā ar garlaicīgu. Tiesa, kaislīgās reizēm žņaudz, bet reti pamet.” (B. Šovs)

 

Savukārt laimes hormona endorfīna izdalīšanos veicina skriešana svaigā gaisā. Nevaram ilgi paskriet? Kombinējam ar soļošanu. Protams, skriešana ir superlīdzeklis, pie kā derētu pierast jau skolas gados, taču zinu: ja sieviete ieņems prātā, ka negrib skriet Rīgas maratonā, nekas viņu nespēs apturēt.

 

“Daudzi vīrieši, iemīloties bedrītē uz vaiga, kļūdas pēc apprec visu meiteni kopumā.” (S. Līkoks)

 

Spēka treniņš sporta zālē ir gan stilīgs, gan ārkārtīgi noderīgs locītavām un kaulu blīvumam. Tās daudzās sievietes, kurām ir lūzis gūžas kakliņš un kuras tagad staigā ar protēzi, varētu mums daudz pastāstīt par dzīves komfortu un to, “ko es būtu darījusi jaunībā, ja zinātu…”.

Darbojoties lielā slodzē, muskuļi izdala īpašas ķīmiskas vielas, kas ievērojami ceļ pašpārliecinātību, kā arī nomierina. Labākie vingrinājumi? Spiešana ar kājām, pietupieni, vilkme, iesēšanās uz vienu kāju, izklupieni un jebkas cits sēžas daļas spēkam. Un tikai korektā tehnikā.

Cilvēka misija ir evolucionēt (arī pēc 40), dzīvot vertikāli un ar staltu stāju. Tādēļ, lai arī cik komfortabla šķistu vingrošana horizontāli uz paklājiņa, kas, protams, ir laba lieta, obligāti vajadzētu savu ķermeni stiprināt arī ar kārtīgiem un neērtiem spēka vingrinājumiem svaru zālē trenera uzraudzībā. Masu vingrošana lielās grupās, kas der visiem, ir domāta iesācējām, bet stipro sieviešu ceļš ir individuāls.

 

“Ja par sievieti grib pateikt ko labu, izmanto vienskaitli, ja ko sliktu – daudzskaitli.” (S. Gitri)… Izņemot:

“Tev ir skaista acs vai slaids pirksts.”

 

Lai arī trenažieru zāle daudzām meitenēm ir īsts paradīzes pleķītis zemes virsū, protams, pastāv arī citas aktivitātes, kas pie mums grūti realizējamas. Es it kā esmu nedaudz trenēts un fits čalis, taču, kāpjot Zakopanē pa kalnu taku uz 2159 metru augsto virsotni Zavratu, mani lēnām apsteidza trīs vietējās mūķenes. Un viņas kāpa, ģērbušās svārkos! Vēl labāk – pēc mirkļa mūs visus apdzina divas vāciski runājošas sirmgalves. Tad es sapratu, cik daudz sievietes VAR!

 

“Sieviešu politiskā ietekme pa dienu ir diezgan vāja.” (M. Žvaņeckis)

 

Lai arī mums nav kalnu, ir vēl viena visiem pāriem pieejama un labi zināma fiziska aktivitāte, kas tiešām uzlabo dzīves kvalitāti. Ja kādu vakaru Facebook jūs ieliekat izmisuma pilnu lūgumu draugiem: “Steidzami… Man nevajag ne debesis, ne zemi, bet… Vai kādam nav liekas bērnu gultiņas?! Mēs ar vīru salauzām bērna gultiņu…” Nu tad tā ir bijusi ļoti laba Sieviešu diena.

 

logo-36

1 komentārs

Pievienot komentāru