Ārstēšana, Veselības politika

Nelieto zāles, jo neredz no tām jēgu. Neizpērk ceturto daļu recepšu

Foto - Ieva Lūka/LETA

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija, vērtējot, kuri posmi Latvijas kardioloģijas jomā ir atstāti novārtā, konstatēja, ka daudzi pacienti nelieto ārstu izrakstītās kompensējamās zāles. Agrāk to bijis grūti konstatēt, bet, kopš ieviesta e-recepte, situācija izgaismojas pilnībā. Saeimas deputāte un Balvu ģimenes ārste Līga Kozlovska informēja, ka ceturtā daļa izrakstīto e-recepšu medikamentu neesot izpirkti. Daudzi pacienti neizņemot aptiekās, piemēram, lētās zāles pret paaugstinātu asinsspiedienu, bet, ja to neārstē, pastāv liels risks sasirgt ar insultu vai infarktu. L. Kozlovska uzsvēra, ka viņa strādā trūcīgā reģionā, kur daudzi cilvēki nespēj samaksāt pat 25% līdzmaksājumu valsts kompensējamām zālēm.

Slimnieki naudas trūkuma dēļ neizpērk arīaritmiju ārstējošos medikamentus.

Pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa Saeimas apakškomisijas sēdē norādīja, ka šogad ar papildus piešķirtajiem trīs miljoniem eiro kompensējamiem medikamentiem sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai tiekot atrisināta tikai neliela daļa no problēmām. Cilvēki stāstot, ka viņi netiek pie ārsta, jo esot garas rindas un bieži maksājot par vizīti no savas kabatas, ja vien to varot atļauties. Daudziem trūkst naudas zāļu iegādei, tāpēc pārtraucot tās lietot.

“Tiklīdz parādījās ziņa, ka ir piešķirts vairāk naudas medikamentiem, man zvanīja viens pacients pēc otra, kuriem ir ievietots kardiostimulators vai veikta radiofrekvences katetra ablācijas, bet viņi neietilpst to pacientu grupā, kuriem pienākas valsts apmaksātās zāles. Tas nozīmē vai nu gaidīt insultu, vai pirkt zāles par savu naudu. Šo cilvēku loks kļūst arvien lielāks, un mēs rakstīsim vēstuli gan Veselības ministrijai, gan Saeimai,” pastāstīja biedrības vadītāja.

Savukārt Latvijas Kardiologu biedrības prezidents profesors Andrejs Ērglis uzskata, ka jāsāk diskusija par farmakoekonomiski izdevīgām zālēm. A. Ērglis: “Daudzi cilvēki nelieto izrakstītās zāles, jo redz, ka no tām nav nekādas jēgas. Ja dzer zāles pret augstu asinsspiedienu, bet tās nepalīdz, tad tās labāk nelietot un naudu lieki netērēt. Un nestāstīt cilvēkiem, ka viņiem ir izpletnis, kad viņi lec no lidmašīnas, ja izpletņa nav. Mēs labi zinām, kuras zāles palīdz un kuras – nepalīdz. Mums drīzāk jādiskutē, ka valsts apmaksāto zāļu sarakstā jāatstāj maksimāli efektīvas zāles, bet vajadzētu izmest no kompensējamo zāļu saraksta visu to, kas, es atvainojos, ir pilnīgs mēsls. Jo tās cilvēkam nepalīdz.”

Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens aizrādīja, ka ārstiem ir pienākums ziņot aģentūrai par neefektīvām zālēm un ka Latvija Baltijas valstu vidū izceļoties ar zemāko ziņojumu skaitu. ZVA ir saslēgta vienotā datu tīklā ar pārējām Eiropas Savienības valstu zāļu aģentūrām, un šī informācija nonāktu starptautiskajā apritē.

Bet Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere skaidroja – ja zāles ir reģistrētas, tad nav pamata apšaubīt zāļu terapeitisko efektivitāti. Ja ārsti ziņotu par neefektīviem medikamentiem, tad rastos pamats izņemt šīs zāles no reģistra un līdz ar to arī no kompensējamo zāļu saraksta.

“Ik pa laikam jautājam Valsts zāļu aģentūrai, cik ziņojumu no ārstiem esat saņēmuši par to, ka valsts apmaksāto zāļu sarakstā iekļautajām zālēm nav pietiekams efekts. Ziņojumu nav. Aicinu ārstus informēt par zālēm, kurām nav efekta, un nemocīt cilvēkus ar šādām zālēm,” sacīja departamenta direktore Kaupere.

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks mudināja Kardiologu asociāciju “izraisīt sprādzienu” un iesniegt neefektīvo zāļu sarakstu. “Diskusija būs asiņaina, bet, iespējams, ka būs arī rezultāts,” teica Ražuks.

Jāatgādina Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) prezidenta, Teksasas universitātes asociētā profesora endokrinologa Uģa Gruntmaņa pērn teiktais, ka Latvija ir sasniegusi augstu vietu pasaulē pēc asinsvadu paplašināšanas ar stentu, taču mirstība no sirds un asinsvadu slimībām nesamazinās, jo daudziem pacientiem nav pieejami holesterīnu pazeminošie medikamenti. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati rāda, ka Latvija mirstības ziņā mēnesi pēc pārslimota infarkta ir 2. vietā pasaulē aiz Meksikas.

15 Komentāri

  1. ” ka Latvija mirstības ziņā mēnesi pēc pārslimota infarkta ir 2. vietā pasaulē aiz Meksikas” Nu to nu gan es neticu-pasaulē ir tik daudz nabadzīgu valstu kaut vai Āfrikā,bet te -Latvija pasaulē 2.vietā!

  2. Ja tu esi griezies pie ārsta, ārsts NAV TIESĪGS tevi palaist bez RECEPTES, vai nosūtījuma pie augstāka līmeņa SPECIĀLISTA !
    Arī bezcerīgos gadījumos !

  3. anna
    Zāļu bizness sit augstu vilni-visiem labi-arī ārstiem atlec sava tiesa no šo nelietderīgo zāļu rakstīšanas.NEVIENS NE PA KO NEATBILD!!!!No Valdības jau sākot,a ko mēs te mirstīgie gribam no nesakārtotas valsts!!!!

  4. Nu ja,problēma jau ir cenās! Tik dārgas zāles,katru gadu paliek dārgākas. Jā un daudzas vispār nav lietojamas,jo nevis izārstē ,bet iedzīvojas slimībās. Bizness tā laikam tas saucās…

  5. E-receptes izdomāja priekš špioniem. Nenopirki izrakstītās zāles, slimības lapu nedabūsi. tātad vesels Malači, , valstij vajag naudiņu. Tā tik turpiniet! Paldies, ka rūpējaties par tautu!

  6. Palasiet zāļu blaknes, arī bērnu pošu anotācijas ir interesanta lasāmviela, Zāļu valsts āgentūras mājaslapā visu to var izlasīt. Un, kā pareizi raksta, šobrīd cilvēku izmeklē, bet neārstē, jo zāles novērš simptomus, nevis ārstē pamatslimību. Padomju laikā neviens negaidīja rindā gadiem.

  7. neizperk zāles ??? nu ja tada politika ,ka uzreiz jaizpērk ,tad protams receptes paliks ,,galu galā kaut kas jāed ar ir ne tikai zales ,,ši recepsu dzive ir pilnigi man neizprotama ,kapēc man uzreiz visas jāsapērk ,ja es velos pirkt pa daļam pakapeniski ,bet spiez tak uz to manu naudas maku

  8. Man nav kompensējamo zāļu (sarkano recepšu), bet parasti es dakterim saku, lai raksta vai nu lētākās zāles vai uz receptes tikai aktīvo vielu, lai aptiekā lūgtru lētāko. Kad bija recepte uz rokas, tad internetā zāļu valsts aģentūras mājas lapā vienmēr skatījos cenu. Ja medikaments dārgs, es arī nepērku. Rudenī tomēr nācās pirkt arī dārgos, 4 mēnešus dzēru, man nepalīdzēja vispār. Tā arī dzīvoju tālāk ar to kaiti, ar ko vērsos pie ārsta. Dzer vai nedzer zāles, ej vai neej pie ārsta – viss viens.

  9. Ja jau paši farmaceiti atzīst , ka nav izdevīgi tirgot tās zāles, kas palīdz un pēc mēneša tās tiek izņemtas no tirdzniecības , tad par ko mēs šeit vispār runājam???Mums medikamentus izraksta , lai mēs tos pirktu , bet ne tāpēc , lai izveseļotos. Vesels cilvēks jau pie ārsta neies un zāles nepirks , bet vēl apkārtējiem pateiks nosaukumu , kuras patiešām palīdzēja.

  10. Vakar aptiekā atkal kārtējo reizi redzēju situāciju, kurā nevar vairs izsniegt nenopirktās atlikušās zāles, jo, lūk, jāpērk viss izrakstītais uzreiz! Jaukā e-recepte nepieļauj nopirkt 1 iepakojumu, ja tev izraksta uzreiz 3, bet tu nevari to atļauties!

Pievienot komentāru