Dzīvesveids, Nodarbes

Vai pēdas testu pirms pirkuma veici? Celiņš līdz piemērotiem skriešanas apaviem

Foto - Matīss Markovskis

Pēdējos gados par vienu no iecienītākajiem sportošanas veidiem noteikti ir kļuvusi skriešana. Maratoni teju katru nedēļas nogali, vēlme sportot vienatnē vai ar draugiem… Skriet var brīvajā laikā, par to nav jāmaksā, un nav nepieciešams īpašs aprīkojums, ja nu vienīgi labi apavi. Bet ko īsti tas nozīmē? Kā šodien, kad sporta preču veikalu plaukti ir pilni ar neskaitāmiem krāsainiem apaviem, iespējams izvēlēties īstos un piemērotākos?

 

Lai to noskaidrotu, dodos uz vienu no sporta veikaliem, kur iespējams izmēģināt īpašu skrejceļu, uz kura ikviens pavisam vienkāršā veidā var pārbaudīt, kāds ir viņa pēdas novietojums skrienot, un atkarībā no tā atrast tieši sev piemērotākos skriešanas apavus. My sport veikala vadītājs Jānis Pelēkais skaidro, ka šī ierīce atsevišķos sporta veikalos pieejama jau apmēram septiņus gadus un vislielāko uzmanību izpelnījusies jau pirms pieciem gadiem, kad skriešanas sports ieguva plašāku popularitāti.

“Atļaušos teikt, ka ikvienam, kurš vēlas skriet, negūstot traumas, šis pēdas tests pirms pirmo skriešanas apavu iegādes būtu obligāts,” teic Jānis Pelēkais un turpina detalizēti izskaidrot, kā notiek pēdas tests.

Kad klients ierodas veikalā, pirmais, ko veikala darbinieki noskaidro, – vai cilvēks plāno skriet pa asfaltu vai cietu segumu, vai mežu, jo no tā izriet, kādi apavi būs nepieciešami. Pēdas tests domāts tieši cieta seguma skriešanas apavu izvēlei.

Otrais fakts, ko pirms testa noskaidro, cik kilometru vidēji cilvēks nedēļā noskrien. Pēc tā speciālisti izsecina, cik liels ir traumu risks, soļu skaits un slodze. Klientam arī jāpastāsta, kādas traumas jau bijušas, lai pirms testa veikšanas tas būtu zināms.

“Jāzina, vai, iepriekš skrienot, iespējams, ar nepiemērotiem apaviem, cilvēks jau ir guvis kādas traumas vai sabojājis pēdas izliekumu. Vēlāk to varam redzēt arī testā,” skaidro Jānis. Pēc konsultācijas un visas nepieciešamās informācijas iegūšanas veikala apmeklētājs var veikt pēdas testu.

Pēdas tests notiek, cilvēkam basām kājām apmēram minūti skrienot pa skrejceļu. Pa šo laiku pēdas filmē un vēlāk speciālā programmā palēninātā ātrumā analizē pēdas pronācijas tipu. Pronācija ir uz iekšu vērsta pēdas sānsveres kustība, novirzot ķermeņa svaru no pēdas ārmalas uz centru brīdī, kad pēda skārusi zemi ejot vai skrienot. Ir trīs pronācijas tipi: neitrāls, supinācija un pārlieku liela pronācija. Tieši pronācija ir galvenais faktors, izvēloties piemērotākos skriešanas apavus.

 

Trīs pēdu velves tipi

Neitrālas pronācijas pēdas velves tips parasti ir tiem, kuriem kurpju zolēs redzams nodilums, kas atgādina burta “S” nospiedumu. Tas redzams no ārējās papēža malas līdz lielajam pirkstam. Ja cilvēkam ir normāls pronācijas tips, tad var skriet dažādos apavos, tomēr specializētie skriešanas apavi ar amortizāciju, kas radīti tieši šim sporta veidam, ir piemērotāki, bet ne obligāti.

Supinācija ir pronācijas tips, kad pēda pietiekami nevēršas uz iekšpusi. Papēža ārējā mala nepareizā leņķī saskaras ar zemi, rezultātā skrienot notiek spēcīgs satricinājums caur kājas apakšējo daļu. Šāds pēdas velves novietojums viegli pamanāms parastos ikdienas apavos, kuriem ātrāk nodilst ārējās pēdas malas. Supinācijai ir arī sava negatīva ietekme uz skriešanas efektivitāti. Šādā gadījumā jāizvēlas neitrāli skriešanas apavi ar izteiktu amortizāciju, kas skriešanas laikā samazinās piezemēšanās triecienu. Noteikti būtu jāizvairās no apaviem ar dubulta blīvuma zoles vidusdaļu, jo tas pastiprinās nepareizo pēdas novietojuma problēmu.

“80–90% cilvēku ir pārlieku liela pronācija jeb pēdas vēršanās uz iekšpusi,” saka Jānis Pelēkais. Tad lielākā daļa svara skrienot tiek pārnesta uz pēdas iekšējo malu, nevis priekšdaļu, kā tam būtu jābūt. Ar šādu pēdas izliekumu, neskrienot piemērotos apavos, kas izlabo nepareizo pēdas velves atbalsta laukumu, tiek bojāti ceļgali un gurni. Skrējējiem ar lielu pronāciju ieteicams izvēlēties apavus ar maksimāli lielu atbalstu un strukturētu amortizāciju. Šādi apavi palīdzēs efektīvi sadalīt skriešanas radīto triecienu pa visu pēdu, nekoncentrējot to uz vienu tās daļu.

 

Kā notiek tests

Pēc pirmā testa veikšanas, apmēram minūti skrienot uz skrejceļa bez apaviem, cilvēks var novērtēt un palēninātajā video redzēt, kurš pēdas veids viņam ir. Ierastajā kustībā pēdas stāvokli tik precīzi nav iespējams novērtēt, tādēļ videomateriālā pārdevējs, ievelkot līnijas, parāda, kādam būtu jābūt ideālam pēdas stāvoklim un kāds ir konkrētajai personai.

Mana pēda, kā jau speciālists paredzēja, ir ar pārlieku lielu pronāciju, skrienot potīte ieliecas uz iekšpusi.

Pēc stāvokļa novērtēšanas veikala pārstāvis izvēlas konkrētajam cilvēkam piemērotus apavus, šajā gadījumā tādus, kas pēdu skrienot iztaisnotu pareizi un neliektu to vairāk uz iekšpusi. Kad speciālie skriešanas apavi uzvilkti, seko otrais skrējiens uz celiņa, lai varētu pārbaudīt, vai izvēle bijusi pareiza. Pēc otrā skrējiena video redzams, ka mana potīte vairs nav ieliekta uz iekšpusi un pēda līdz pat ceļgalam veido taisnu līniju, kā tam jābūt.

 

Kā skriešanas apavi atšķiras no pārējiem

Pašlaik teju vai katram sporta veidam ir speciāli pielāgoti apavi: vieni domāti futbolam, citi skriešanai, vēl citi – ikdienas lietošanai un jaunākajām modes tendencēm atbilstīgi. Specializētā sporta veikala vadītājs min pāris galveno iezīmju, kas skriešanas apavus atšķir no pārējiem, kuri atrodami katrā sporta veikalā. “Skriešanas apaviem zoles plakne ir nedaudz platāka, lai apavs būtu stabils. Tas radīts kustībai tikai uz priekšu, ne sāna manevriem. Forma no purngala līdz zolei ir nedaudz piramīdas veidā, lai palielinātu stabilitāti. Zoles gumija ir nodilumizturīga, jo, skrienot pa asfaltu, zole noteikti dilst ātrāk, nekā sportojot mežā vai stadionā. Zoles iekšpusē iepildītas putas un citi materiāli – vietās, kur nepieciešama papildu amortizācija,” uzskaita Jānis Pelēkais.

Apava aizmugurējā daļa, kur atrodas papēdis, ir stingra, lai skrienot pēda neveiktu liekas kustības, bet virsējo daļu klāj plāns, elpojošs tekstila materiāls, lai nodrošinātu ventilāciju. Ziemas apaviem tīkliņa vietā ir ūdensizturīga membrāna. “Visas apava detaļas var būt dažādas kvalitātes. Tas nosaka apavu cenu,” skaidro veikala vadītājs un piebilst, ka nav nepieciešams vienmēr izvēlēties dārgākos, jo dažādām slodzēm piemēroti dažādu veidu apavi. “Tieši šā iemesla dēļ pirms testa mēs vispirms konsultējamies ar klientu, lai uzzinātu, kāda ir vidējā nedēļā noskrietā distance. Ja tie ir, piemēram, desmit kilometri, tad noteikti paši labākie apavi nav nepieciešami un sportot var ar vidējas cenas un kvalitātes apaviem,” skaidro speciālists.

 

1000 kilometru robeža

Katram apavam ir savs garantijas laiks, bet ne tāds, kā to izprotam, iegādājoties citas preces. “Profesionālo apavu ražotāji garantē, ka pirmos tūkstoš kilometrus visi materiāli pilda savu funkciju. Pēc šā attāluma noskriešanas putumateriāli, kas atrodas starpzolē un pilda amortizācijas funkciju, sablīvējas un nespēj pilnībā stabilizēt pēdu. Protams, ka pēc tūkstoš kilometriem, ja apavi ir pienācīgi kopti, tie nav jāmet ārā, tikai skriešanas funkcijai vairs nav izcili piemēroti,” atzīst Jānis.

 

Skriešanai mežā – citi

Specializētais pēdas tests ir domāts skriešanas apavu pareizai izvēlei tad, ja sportot plānots stadionā vai skrienot pa asfaltu. Bet ko iesākt, ja iecienītā distance vijas meža biezokņos, kur reljefs ne tuvu nav vienmērīgs un ciets. Šajā gadījumā nepieciešams izvēlēties pavisam citus apavus.

Skriešanai mežā piemēroti tādi, kas domāti mīkstam, dabīgam un mainīgam segumam, piemēram, sūnām, smiltīm vai virsmai, kur ir čiekuri, saknes un citi izcēlumi. “Meža skriešanas apavi ir pilnīgi pretēji parastajiem cieta seguma skriešanas apaviem – tie veidoti tā, lai pēdas kustību vispār neierobežotu. Pēda adaptējas videi, pa kādu cilvēks skrien. Pati virsma jau ir amortizators, tāpēc nepieciešama mīksta zole, lai tai būtu saķere,” atšķirības raksturo veikala pārstāvis. “Svarīgi, lai visa pēda kustētos līdzi zolei, piemēram, uzkāpjot kādam čiekuram vai saknei, pēda pielāgotos seguma izmaiņām.”

Ja cilvēks skrien pa meža takām, kas ir salīdzinoši līdzenas un jau iestaigātas, droši var iztikt ar asfalta skriešanas apaviem. Tādi paši noteikumi ir spēkā, ja maršrutā paredzēts grantsceļš, kas pielīdzināms drīzāk asfalta segumam, ne meža reljefam.

 

Kaitē ceļgaliem, locītavām un mugurai!

Skrienot ar nepiemērotiem apaviem, veselības problēmas nesākas uzreiz. Jautāju vieglatlētikas trenerim Zigurdam Kincim, ko nepareiza skriešana un izvēlēti apavi nodara ķermenim.

“Galvenās ķermeņa daļas, kas cieš no skriešanas ar nepareiziem apaviem, noteikti ir ceļgali, locītavas un mugura. Var rasties arī kaulu plēves vai Ahilleja cīpslas iekaisums un citas problēmas,” uzsver treneris.

“Skriešana šķiet demokrātisks sporta veids, pieejams visiem, taču, ja neaizdomājas par apaviem, tā ir tīša veselības bojāšana. Svarīgi izvēlēties arī pareizo izmēru: tagad, kad piedāvājums ir tik plašs, ar vienkāršu pusizmēru lielāku apavu iegādi vairs nepietiek. Tieši tādēļ bezmaksas tests ir pareizākais veids, kā noskaidrot, kas nepieciešams,” iesaka Zigurds Kincis. Treneris uzsver, ka arī profesionāli sportisti nereti izvēlas nepiemērotus apavus, bet, tā kā katram pēda gan garumā, gan platumā ir citāda, šie faktori stingri jāņem vērā. Ir iespējams iegādāties it kā par pusi izmēra lielākus apavus, tomēr, ja tie būs pārāk šauri, tie spiedīs pēdu, izraisot diskomfortu. Garumā apavam jābūt pietiekami vaļīgam, lai starp kāju pirkstiem un apavu būtu vismaz centimetru brīva vieta, tādējādi izvairoties no pēdas saspiešanas, nagu un pirkstu galu deformēšanas.

Jautāts par skriešanu ar vieniem apaviem visa gada garumā, treneris iesaka izvēlēties pielāgotas specializētās zeķes – tad tā varot darīt. Jānis Pelēkais piebilst – lai arī radīti speciāli apavi aukstam laikam, vēl vienu pāri nav vajadzības iegādāties. Lielākoties skriešanas apavi ir vissezonas, un, ja pats skrējējs jūtas ērti, ar tiem sportojot arī ziemā, nav nepieciešams lieki tērēt naudu.

Iegādājoties apavus, svarīgi arī ievērot citus nosacījumus, piemēram, atbilstīgu slodzes palielināšanu (ne vairāk par 10% katru nedēļu). Piemēram, ja līdz šim vakaros noskrieti 10 kilometri, par spīti tam, ka ar jauniem apaviem sportošana šķiet daudz vieglāka un ērtāka, nākamajā nedēļā slodzi ieteicams palielināt tikai par kilometru un tā turpināt arī pēc tam.

Pēc konsultācijas un testa veikšanas arī man jāatzīst, ka daudz labāk izprotu, kādi skriešanas apavi nepieciešami tieši manam pēdas tipam. Tā kā aktīvā skriešanas sezona tomēr ir vasaras mēnešos, pašlaik jaunu skriešanas apavu iegāde nav tik aktuāla, turklāt noskaidroju, ka esošie apavi ir piemēroti. Tomēr, tuvojoties siltajam laikam un apzinoties distances garumu, apavu nolietošanās laiku un pareizas amortizācijas svarīgumu, iegādāties piemērotus apavus šķiet labi apsverams jautājums, lai sportošana radītu prieku un nebojātu veselību. Bezmaksas pēdas tests, kas aizņem vien pāris minūšu, var būt glābējs un padomdevējs lieliskam un pareizam sportošanas sākumam!

 

 

Mūsu eksperti:

Zigurds Kincis, vieglatlētikas treneris

Jānis Pelēkais, veikala My Sport vadītājs

logo-36

1 komentārs

Pievienot komentāru