Ārstēšana, Citas slimības

Infektoloģe Angelika Krūmiņa: Vismaz 50 procentos gadījumu antibiotikas lieto nepamatoti

Foto - Shutterstock

Pret antibiotikām daudzi izturas vieglprātīgi, lietojot tās nepareizi. Ārsti tās reizēm izraksta nevajadzīgi, tādēļ visā pasaulē par nopietnu problēmu kļuvusi baktēriju rezistence jeb nejutība pret antibiotikām. Daudzās situācijās antibiotikas ir neaizvietojamas, taču vismaz 50 procentos gadījumu antibakteriālos preparātus lieto nepamatoti. Lai izvairītos no akūtas infekcijas izraisītiem sarežģījumiem, gados vecākiem slimniekiem ar daudzām blakusslimībām ir drošāk izrakstīt antibiotikas. Viņiem imunitāte vairs nav tik stipra kā jaunībā, tāpēc pat viegla infekcija var beigties ar smagu saslimšanu. Arī bērniem piesardzības nolūkos antibiotikas nereti izraksta lieki. Tomēr ir aplam lietot šīs zāles, neizvērtējot laboratorisko analīžu rādītājus un rūpīgi nepārbaudot veselības stāvokli.

Konsultē ārste infektoloģe Angelika Krūmiņa

 

Iedarbojas tikai uz baktērijām

Akūtu saaukstēšanās infekciju ar klepu, kakla sāpēm un paaugstinātu ķermeņa temperatūru vismaz 80 procentos gadījumu izraisa vīrusi, un šajos gadījumos antibiotikas nepalīdz. Taču, neveicot laboratoriskas analīzes, ārsts ne vienmēr var noteikt, vai slimību izraisījuši vīrusi vai baktērijas, tāpēc nereti, taupot laiku un līdzekļus, turklāt, ja pacients lūdz, antibiotikas tiek izrakstītas nepamatoti. Lietojot šīs zāles nepareizi, tās baciļus nevis nogalē, bet padara neuzvaramus.

Lielāko daļu bakteriālu infekciju (plaušu karsoni, urīnceļu infekcijas un citas) var veiksmīgi izārstēt ar šaura spektra antibiotikām, piemēram, penicilīnu, kas iedarbojas tikai uz dažiem mikroorganismiem. Pirms zāļu izvēles svarīgi noskaidrot slimības izraisītāju un mikrobu jutīgumu pret tām. Vajadzības gadījumā labāk lietot divas šaura spektra nekā vienu plaša spektra iedarbības preparātu. Pie plaša spektra antibiotikām būtu pamats ķerties tikai tad, ja šauras iedarbības zāles nepalīdz.

 

Nejutīgas pret zālēm

Pirmo antibiotiku penicilīnu, ko radīja pagājušā gadsimta 20. gados, plaši un ne vienmēr pamatoti sāka izmantot 40. gados, tādēļ baktērijas kļuva pret to nejutīgas. Kādreiz bija populāri daudzas slimības ārstēt ar eritromicīnu: sāpošu kaklu, plaušu vai urīnceļu iekaisumu. Savulaik pret caureju nepamatoti mēdza lietot levomicetīnu.

Pēdējā laikā ārsti atkal cenšas iespēju robežās izvēlēties penicilīnu, un rezistence pret šo preparātu Latvijā, salīdzinot ar daudzām citām valstīm, ir salīdzinoši maza. Tiesa, Skandināvijas valstīs situācija ir daudz labāka.

Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, problēmas sagādā infekcijas, kuras iegūst slimnīcās, jo baktērijas ir kļuvušas nejutīgas pret antibiotikām. Īpašam riskam pakļauti tie, kam jāveic invazīvas procedūras, nieru dialīze, orgānu transplantācija un ilgstoši nepieciešamas medicīniskas procedūras.

Baktēriju rezistences dēļ zinātnieki katru gadu izstrādā arvien jaunas antibiotikas. Vecie medikamenti bieži vien vairs nelīdz, jaunie ir izrādījušies mazefektīvi, taču rodas arvien jauni mikroorganismi. Dažas baktērijas ir nejutīgas pret daudzām antibiotikām, un šo parādību dēvē par multirezistenci.

Mikroorganismu nejutīgumu pret antibiotikām pastiprina arī šo zāļu došana dzīvniekiem, lai tie ātrāk augtu un neslimotu. Ēdot gaļu, tās uzņem arī cilvēki, un mikrobi pret tām izstrādā antivielas. Ārsti pat mēdz jokot: ja pacients daudz ēd vistas gaļu un dzer vistas buljonu, antibiotikas vairs nevajag izrakstīt.

 

Kā pareizi lietot

Vēl nesenā pagātnē bija pieņemts sākotnēji nozīmēto antibiotiku kursu vienmēr pabeigt līdz galam. Tagad šīs zāles iesaka lietot iespējami īsāku laiku – pārtraucot, līdzko veselības stāvoklis un analīžu rādītāji uzlabojušies. Taču bez ārsta ziņas gan to nedrīkst darīt – lai izveseļotos un izvairītos no antibiotiku rezistences, svarīgi nevēlamās baktērijas, kas ierosinājušas slimību, iznīcināt pilnībā.

Tas, cik ilgi jālieto antibiotikas, atkarīgs no slimības, veselības stāvokļa un lietojamā medikamenta. Pats īsākais ir triju dienu kurss, taču smagas slimības gadījumā antibiotikas izraksta uz 7 vai 10 dienām, bet dažkārt tās jālieto mēnesi vai pat ilgāk.

Pārtraucot medikamentus lietot priekšlaikus, slimība var atgriezties un mikroorganisms kļūt nejutīgs pret lietotajām antibiotikām, tāpēc terapiju nedrīkst pārtraukt bez saskaņošanas ar ārstu.

Agrāk plaušu karsoni ārstēja ne mazāk kā divas nedēļas, taču mūsdienās, ja vien organisms nav novārdzis un mikrobi ir jutīgi pret zālēm, nereti izdodas atveseļoties jau nedēļas laikā.

Ļoti svarīgi ir ievērot antibiotiku lietošanas intervālu, lai starp to ieņemšanas reizēm būtu noteikts laiks un zāļvielas organismā pastāvīgi sasniegtu noteiktu koncentrāciju. Dažādu antibiotiku grupu preparātus lieto atšķirīgi: dažus ēšanas laikā, citus pirms, bet daļu – pēc maltītes.

 

Skābi produkti un dzērieni var mazināt antibiotiku iedarbību. Vislabāk tām uzdzert pilnu glāzi (150–200 ml) negāzēta ūdens. Kopā ar antibiotikām nevajadzētu lietot sulu, kafiju vai tēju.

 

Uzsākot antibiotiku lietošanas kursu, vienlaikus ieteicamas arī probiotikas – zarnu mikrofloru uzlabojoši preparāti. Pieredze liecina, ka tās mazina šo medikamentu izraisītās nepatīkamās blaknes. Ar laiku tā normalizējas pati no sevis. Problēmas reizēm mēdz rasties, ja ir novājināta imunitāte, smagiem slimniekiem un gados vecākiem cilvēkiem.

Jārēķinās, ka antibiotikas nesader kopā ar daudzu citu grupu zālēm un arī ne ar visiem vitamīniem. Tās var mazināt iekšķīgi lietojamās kontracepcijas iedarbību.

Aplami ir lietot no iepriekšējām slimošanas reizēm saglabātās antibiotikas, kā arī aizņemties tās no citiem, kuriem zāles labi palīdzējušas.

 

Shutterstock ilustrācija
Shutterstock ilustrācija

SVARĪGI

• Antibiotikas diezgan bieži izraisa alerģiju un citas nepatīkamas blakusparādības.

• Vieglas caurejas dēļ, kas pāriet dienas vai divu laikā, zāļu lietošana parasti nav jāpārtrauc. Taču, ja tā ir intensīva, turklāt rodas arī citas blaknes, piemēram, nātrene, jāizvēlas citas zāles.

• Nereti, lietojot antibiotikas, rodas sēnīšu infekcija – balts aplikums uz gļotādām un mēles, kas pēc terapijas kursa agrāk vai vēlāk pāriet. No tā var izvairīties, vienlaikus lietojot pretsēnīšu līdzekļus.

 

 

3 Komentāri

  1. Tieši tā, ārsts raksta daudz antibiotikas neskatoties cik pacients sver. Sīkais nevar panest to porciju, ko izraksta visiem pēc kārtas. Labi, ka organisms atsaka ņemt pārmērības pretī, atgrūž, izvemj, nelaba dūša ausīs acīs metas melns, šņāc utt., bet dakteris pavēl izdzert visu pilnu porciju, citādi nekas nelīdzēšot.

  2. 50% ārstiem jāatņem licence! Ja atņemtu kaut vienam, tad arī tas būtu labs sākums veselības uzlabošanai! Reizēm liekas, ka ārsti uzskata, ka viņu pienākums ir izrakstīt kaudzi zāļu. Gan jau kādas derēs!

Pievienot komentāru