Dzīvesveids, Nodarbes

8 jautājumi par skriešanu trenerim Salvim Gruševam

Foto - pexels.com

Skriešana ir iecienīts sporta veids. Uz jautājumiem par to atbild sertificēts skriešanas treneris, skrējējs ar daudzu gadu stāžu Salvis Gruševs.

Ārā vai telpās?

“Latvijā gandrīz vai nav tādu laika apstākļu, lai neskrietu ārā,” spriež Salvis Gruševs. “Es pat ieteiktu skriet laukā, nevis telpās, jo tad nostiprinās veselība, notiek norūdīšanās.” Piemēram, skriešana lietū šķiet nepatīkama tikai nezinātājam. Lietus patīkami atvēsina. Skriet uz rotējošā celiņa ir pavisam kas cits: pirmkārt, telpās gaiss nav tik kvalitatīvs, otrkārt, katrs solis it kā jāsper pilnīgi no jauna, jo nav tās inerces, kas iedarbojas parastajā skriešanā. Tas nozīmē, ka arī ātrums ir mazāks. Taču celiņš var būt laba alternatīva, ja ārā ir ļoti auksts vai slidens.

Iesildīties tiešām ir tik svarīgi?

Iesildīšanās var būt arī lēns skrējiens, ātra iešana vai tipināšana, teic Salvis Gruševs. Iesildoties staipīt muskuļus gan nav ieteicams, jo tie nav iesiluši. Tikpat būtiska ir atsildīšanās pēc skrējiena – ar lēnāku skrējienu un kārtīgu izstaipīšanos neatkarīgi no slodzes.

Vai pietiek ar skriešanu vien?

Reti kurš skrējējs iztiek ar to vien, jo jāattīsta arī muskulatūra: jābūt stingrai vēderpresei, kāju un muguras muskuļiem. Svarīgi trenēt arī dziļos muskuļus. To var darīt vingrojot.

Kādi ir vecuma ierobežojumi?

Atbildot uz jautājumu, vai var skriet 50, 60 vai 70 gadu vecumā, Salvis Gruševs saka: ir vēlams to darīt. Iespējams, sākumā nevarēs paskriet ātri, bet palēnām spējas var attīstīt. Jākustas jebkurā vecumā – kustības un aktivitāte ir dzīvības atslēga. Tiklīdz cilvēks apsēžas, sākas prolēmas. Jāatrod tas, kas vislabāk patīk, vai tā būtu nūjošana, staigāšana, skriešana, riteņbraukšana vai kas cits.

Pārbaudīt veselību vai ne?

Pirms skriešanas uzsākšanas vai paralēli tai vēlams aiziet pie ģimenes ārsta un veikt standarta kardiogrammu un ehokardiogrammu – profilaktiskos nolūkos. Jau skrienot regulāri, reizi gadā ieteicams veikt komplekso slodzes testu uz skriešanas celiņa un saņemt sporta ārsta ieteikumus par to, kāda ir vēlamā pulsa amplitūda treniņa laikā. Tas ir labs veids, kā pārbaudīt savu veselības stāvokli un fiziskās spējas, rekomendē Salvis Gruševs.

Skriet ar mūziku vai bez?

Tas ir gaumes jautājums, spriež Salvis Gruševs. Vieniem tā ātrāk paiet laiks, bet citiem patīk putniņus sadzirdēt, ieklausīties dabā vai risināt dialogu pašam ar sevi. Skrienot pilsētā, austiņās skanošā mūzika samazina drošību – grūtāk dzirdēt tuvojošos automašīnu. Ātrs mūzikas ritms var arī pamudināt skriet ātrāk, tāpēc svarīgi kontrolēt pulsu, lai nepārtrenētos. Garos skrējienos savukārt var nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu, klausoties nevis mūziku, bet audiogrāmatas.

Ar lietotni vai bez?

Endomondo, Runtastic, Wahoo un desmitiem citu… Vai skriešanas lietotnes ir ieteicamas? Salvis Gruševs tās vērtē kā virspusējas, pats nekad neesot izmantojis. Tiem, kuri skriešanā ir iesācēji, noteikti nevajadzētu censties sevi pārspēt. Lietotnes nereti tieši uz to mudina – apsveic, ja noskrieta garāka distance nekā parasti vai ja tas paveikts ātrāk. Svarīgāk sistemātiski ar sevi strādāt, attīstīt to, kas vājāks, nevis izdzīt sevi. Pozitīvs aspekts – ja vajadzīgs ārpasaules stimuls nepadoties un neslinkot, ir labi šad tad dalīties ar skriešanas rezultātiem sociālajos tīklos (lietotnes piedāvā šādu iespēju). Tad draugu uzslavas un atbalsts iedarbojas kā dzinējspēks sportot regulāri.

Ar treniņu plānu vai bez?

Protams, var skriet, kā un kad gribas, tomēr treneris uzskata – ja ir vēlēšanās attīstīt savas spējas, plāns ir vajadzīgs. Lai nav tā, ka uztrenē kādu vienu jomu, piemēram, aerobās spējas, bet izturība atpaliek. Salvim Gruševam šķiet būtiski trenēties līdz kādam izmērāmam rezultātam, piemēram, nomestiem svara kilogramiem vai augstākam enerģijas līmenim ikdienā. Tāpat vien paskriet var, kad jāuztur sportiskais līmenis.

 

logo-36

Pievienot komentāru