Ārstēšana, Sirds un asinsvadi

Asinsspiediena mērījumi

Publicitātes foto

Liela daļa cilvēku, kuri ir vecāki par 45 gadiem, saskaras ar arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās problēmām. Asinsspiediena mērījumi mājas apstākļos sniedz iespēju iegūt būtisku informāciju, kam ir nozīme kā primārajos izmeklējumos, tā arī turpmākajā terapijas efektivitātes kontrolē. Asinsspiediena mērījumi mājas apstākļos palīdz novērtēt asinsspiedienu “reāla laika” apstākļos un praktiski pilnībā novērst pacienta asinsspiediena paaugstināšanos ārsta apmeklējuma laikā.

Arteriālais asinsspiediens (AAS) ir nozīmīgs cilvēka veselības stāvokļa raksturotājs. Katras kontrakcijas laikā sirds artērijās izsviež kārtējo asins porciju un nodrošina visu cilvēka organisma audu apgādi ar barības vielām un skābekli, kas atrodas asinīs. Sirds izsviestās asinis rada spiedienu uz artēriju sieniņām, un šo spiedienu sauc par arteriālo asinsspiedienu.

Arteriālo asinsspiedienu raksturo divi parametri, kurus mēra dzīvsudraba staba augstumu milimetros (mmHg) un pieraksta kā divus skaitļus, ko atdala daļsvītra, piemēram, 120/80 mmHg.
Normāla asinsspiediena lielums ir atkarīgs no cilvēka vecuma un individuālām īpatnībām, kā arī dzīvesveida un nodarbošanās. Pat veselam cilvēkam asinsspiediens dienas laikā var būtiski mainīties. Miega laikā tas parasti ir zemāks, bet uzbudinājuma vai uztraukuma, kā arī fiziska darba laikā paaugstinās. Asinsspiediena paaugstināšanos var izraisīt arī stress, izsmēķēta cigarete vai izdzerta kafijas tasīte.

Pašlaik pieaugušiem asinsspiedienu par normālu uzskata, ja tas nepārsniedz 135/85 mmHg. Arteriālais asinsspiediens, kas pārsniedz 140/90 mmHg, jau ir arteriālas hipertensijas pazīme.
Slimību, ko sadzīves valodā dēvē par paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensīvo slimību, hipertensiju), speciālisti klasificē kā arteriālu hipertensiju.

Hipertensija nav tas pats, kas emocionāla spriedze. Tas nenozīmē, ka asinsvados ir pārāk liels spiediens vai spriedze. Daudziem cilvēkiem, kuriem ir hipertensija, nenovēro redzamus simptomus, kas liecinātu, ka asinsspiediens ir kļuvis pārāk augsts. Hipertensija ir visizplatītākā sirds un asinsvadu sistēmas slimība.

Galvenā diagnostikas metode ir arteriālā asinsspiediena mērījumi. Ieteicams asinsspiediena mērījumus veikt katru dienu un iegūtos rezultātus atzīmēt dienasgrāmatā. Tas nodrošinās iespēju asinsspiediena novirzes no normas konstatēt agrīnā slimības stadijā un laikus apmeklēt ārstu.

Cilvēka arteriālais spiediens nav pastāvīgs lielums un dažādu faktoru iedarbībā nepārtraukti svārstās. Viens no galvenajiem asinsspiedienu ietekmējošajiem faktoriem ir cilvēka organisma stāvoklis. Tad, kad nodarbojaties ar parastām lietām, spiediena svārstības par 30 mmHg dažu minūšu laikā ir pilnīgi normālas. Cilvēki, kuri asinsspiedienu kontrolē ar mājas tonometra palīdzību un bieži izdara mērījumus, uztraucas par mērījumu rezultātu atšķirībām. Izdarot vienu mērījumu, ārsts iegūst jūsu asinsspiediena vērtību konkrētajā brīdī, bet jūsu mēraparāts parāda tā dabiskās svārstības.

Lai iegūtu pareizus rezultātus un samazinātu mērījumu rezultātu atšķirības, izmeklējamajai personai jānodrošina ērti apstākļi un jāizpilda šādas prasības:

  • Arteriālā asinsspiediena mērījumi jāizdara klusā, mierīgā un ērtā vidē, istabas temperatūrā;
  • 30 minūtes pirms AAS mērījuma atturieties no ēšanas, alkoholisku dzērienu lietošanas, smēķēšanas, fiziskas slodzes un zāļu lietošanas, jo visi šie faktori ietekmē arteriālā asinsspiediena lielumu;
  • Pirms AAS mērījuma ir nepieciešama vismaz 5 minūšu ilga atpūta;
  • Mērījuma laikā nav atļauts sarunāties vai izdarīt asas kustības.
  • Ja vien nav saņemti īpaši ārstējošā ārsta norādījumi, AAS ieteicams mērīt 2 reizes dienā, vienā un tajā pašā dienas laikā (no rīta pirms brokastīm un vakarā);
  • AAS vienmēr jāmēra kreisajai rokai vai rokai, kurā tas ir augstāks;
  • Atkārtoti AAS mērījumi jāveic tai pašai rokai, 3–5 minūtes pēc tam, kad no manšetes ir pilnīgi izlaists gaiss. Laikā starp mērījumiem ieteicams nemainīt manšetes novietojumu un ķermeņa pozu.

Lai iegūtu precīzus rezultātus, jālieto rokas apkārtmēram atbilstoša manšete. Pārāk šauras vai pārāk platas manšetes lietošana var būt kļūdainu mērījumu rezultātu iemesls.
Jāatceras, ka AAS mainās ar katru sirdspukstu. Divu vai vairāku vienai rokai izdarītu mērījumu rezultātu vidējais lielums AAS līmeni raksturo precīzāk nekā viena mērījuma rezultāts.

Jāatceras, ka arteriālā asinsspiediena lielumi pirmajā jaunā spiediena mērīšanas ierīces lietošanas dienā vienmēr ir augstāki nekā nākamajās dienās un tos nav iespējams uzlūkot kā diagnostiski vērtīgus un ticamus. Katram, kurš mēra asinsspiedienu, jāzina, ka 2–3 dienas notiek cilvēka un mēraparāta savstarpēja “pierašana”.

Asinsspiediena mērījumi uz augšdelma:

Uz augšdelma uzliktās manšetes vidusdaļai jāatrodas sirds augstumā. Pastāvot novirzei no šī stāvokļa, iespējami maldinoši rezultāti.
Manšetes apakšējai malai jābūt 2 cm virs elkoņa locītavas. Manšete jāuzliek tik cieši, lai starp manšeti un rokas virsmu būtu iespējams ielikt rādītājpirkstu.
Guļus stāvoklī rokai jāatrodas paralēli ķermenim un tai jābūt nedaudz paceltai augstumā, kas atbilst krūšu kurvja vidum (zem pleca un elkoņa var palikt mazu spilventiņu).

Asinsspiediena mērīšana uz apakšdelma:

Nostipriniet manšeti tā, lai tā ērti piegultu plaukstas pamatnei.
Atslābiniet plaukstas pamatni un delnu. Plaukstas pamatni nevirziet ne uz priekšu, ne atpakaļ, nesaspiediet plaukstu dūrē. Turiet roku tā, lai ierīce atrastos tieši sirds augstumā. Pastāvot novirzei no šī stāvokļa, iespējami maldinoši rezultāti (ja manšete atradīsies zemāk par sirds augstumu, arteriālā asinsspiediena mērījuma rezultāts būs paaugstināts, ja augstāk – samazināts).
Neturiet manšeti ar otru roku. Tā var iegūt neprecīzus mērījuma rezultātus.