Ārstēšana, Veselības politika

Digitalizēti pacienti, ģimenes ārsti nav cieņā, apdrošināšanas iemaksas… Taivānas pieredze

Foto - Dainis Bušmanis un no personiskā arhīva

Ja Latvijas politiķi 1994. gadā būtu vienojušies ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, droši vien šodien mums būtu zināmi sasniegumi tāpat kā Taivānas iedzīvotājiem. Taču toreiz pietrūka politiskās gribas un kopā ar to vēlēšanās iedziļināties, pie kādām sekām šāda rīcība novedīs.

Taivāna 1995. gadā raudzījās nākotnē ar daudz gaišredzīgāku skatu, nešauboties par nacionālas veselības apdrošināšanas sistēmas radīšanu un bija pirmā Āzijā, kas to izveidoja. Kaut gan Taivāna nav starptautiski atzīta valsts un Ķīna to dēvē par savu provinci, tomēr tā tiek uzskatīta par suverēnu valsti, kas teritorijas ziņā ir puse no Latvijas, taču iedzīvotāju skaits tajā ir desmitreiz lielāks. Tāpēc pats par sevi saprotams, ka nebija viegli tik plašai sabiedrībai izveidot visaptverošu sistēmu, lai tajā iekļautu 99,9% iedzīvotāju. Tiesa, par problēmām gan mediķi, gan politiķi runā diezgan izvairīgi, tomēr tāpat kā citur arī tur bez tām neiztiek.

Pateicoties Taivānas Ārlietu ministrijai, man bija dota iespēja iepazīties ar stiprajām un ne tik stiprajām veselības apdrošināšanas pusēm laikā, kad Latvija gatavojas uzsākt valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Jāteic, ka visās vietās – gan slimnīcās, gan arī Nacionālajā veselības apdrošināšanas administrācijā – tika uzsvērts, ka medicīna ir dārga, tāpēc nepietiek tikai ar valdības un darba devēja maksājumiem apdrošināšanas fondā, arī pašiem cilvēkiem ir jāmaksā no personīgā naudas maka atkarībā no tā biezuma. Veselības un labklājības ministrijā noskaidroju, ka veselības apdrošināšanas administratīvās izmaksas esot zemākās pasaulē – tikai 0,9% no kopējā apdrošināšanas budžeta.

Mēraukla – 620 eiro

Taivānā ir ieviestas trīs apdrošināšanas prēmiju kategorijas, kuras tiek pielāgotas atkarībā no tā, cik liela ir apdrošinātās personas alga. Ja cilvēks nav iekļāvies darba tirgū, bet viņam tomēr ir ienākumi, kaut vai izīrējot nekustamos īpašumus, tad, sākot no 2013. gada, ir jāmaksā vēl tā sauktā papildu apdrošināšanas prēmija. Taivānas veselības apdrošināšanas budžets no šīm papildu prēmijām vien 2016. gadā saņēma 1,2 miljardus eiro.

Pirmā apdrošināšanas prēmiju kategorija skar, piemēram, ierēdņus, privāto skolu pedagogus, pašnodarbinātos, darba devējus sabiedriskajos un privātajos uzņēmumos un organizācijās… Ja ierēdnis maksā 30% apdrošināšanas prēmiju, bet viņa darba devējs – 70%, tad salīdzinājumam minēšu, ka privātās mācību iestādes skolotājam šī proporcija sadalās sekojoši: 30% jāiemaksā pašam, 35% samaksā darba devējs un tikpat tiek samaksāts no valsts budžeta. Savukārt lauksaimnieki un zvejnieki paši maksā 30%, bet 70% tiek piemaksāts no valsts budžeta. Bet maznodrošināto cilvēku, bezpajumtnieku,invalīdu, vecu ļaužu, bezdarbnieku,cietumnieku veselības apdrošināšanas izdevumus pilnībā sedz valsts.

Apdrošināšanas prēmijas taivāniešiem jāsāk maksāt no 22 000 NT$ (620 eiro) lielas algas un tie ir 900 NT$ (25 eiro) mēnesī. Bet tiem, kas mēnesī nopelna, piemēram, vairāk nekā 3200 eiro, prēmiju iemaksa ir 152 eiro ik mēnesi. Nav tā, ka ieviestā progresīvā iemaksu metode ir kā akmenī iekalta – ik pa laikam tā tiek pārskatīta, palielinot vai samazinot apdrošināšanas iemaksu procentu maksājumus. Bet, ja cilvēkam rodas kādas negaidītas pārmaiņas dzīvē un viņš vairs nespēj samaksāt veselības apdrošināšanas iemaksas, tad ir iespējams paņemt bezprocenta aizdevumu, veikt maksājumu pa daļām vai arī Nacionālā veselības apdrošināšanas administrācija iesaka grūtībās nonākušajam doties pēc palīdzības uz labdarības organizācijām.

Taivāna savu iedzīvotāju veselības aprūpei ir atvēlējusi 6,3% no iekšzemes kopprodukta , kas nav pats augstākais procents Āzijas valstu vidū, taču pietiekami augsts, lai varētu nodrošināt saviem iedzīvotājiem ambulatoro aprūpi, ārstēšanos slimnīcās, zobārstniecību, pat tradicionālo Ķīnas medicīnu, veco ļaužu un invalīdu aprūpi, paliatīvo aprūpi, rehabilitāciju, kā arī nodrošināt savus iedzīvotājus ar ārstu izrakstītajām zālēm. Uz vienu iedzīvotāju tiek tērēti 1195 eiro (Latvijā- 526 eiro).
Pacientiem rindu tikpat kā nav, ja nu vienīgi jāpagaida pāris nedēļas, lai saņemtu kādu lielāku operāciju.

Ģimenes ārsti nav cieņā

Taivānā 85% ārstniecības iestādes ir privātas un tikai 15% pieder valstij. Valstī kopumā ir izveidotas 479 ārstniecības iestādes, no kurām 19 ir lieli medicīnas centri, 83 – reģionālās slimnīcas, bet pārējās – nelieli medicīnas centri vai slimnīcas. Katram pacientam ir tiesības izvēlēties, kurā no tām sevi uzticēt, jo nav stingri noteikts, ka ģimenes ārsts ir galvenie vārti, lai pacients varētu saņemt norīkojumu izmeklēties un ārstēties. Gan Ķīnas medicīnas universitātes slimnīcas, gan Juanlinas kristīgās slimnīcas un citu ārstniecības iestāžu mediķi neslēpa, ka iedzīvotāji neuzticoties ģimenes ārstiem. Lai nodrošinātu sev ienākumus, viņiem jāpieņem ap 50 pacientiem dienā, tāpēc nav laika iedziļināties slimnieku problēmās, jo viena slimnieka konsultēšanai atliekot ne vairāk par piecām minūtēm. Tas, ka ģimenes ārstu loma ir vāja, palielina pacientu pieplūdumu lielajās klīnikās, pastāstīja Taipejas Veterānu galvenās slimnīcas profesors Šī Anče. Nacionālās veselības apdrošināšanas administrācija cenšas šo jautājumu risināt, nosakot samazinātu pacienta līdzmaksājumu, ja pie speciālistiem slimnīcu medicīnas centros ierodas ar ģimenes ārsta norīkojumu.

Taču pacientiem ir jāmaksā līdzmaksājums neatkarīgi no tā, vai viņi uz medicīnas centriem un slimnīcām dodas ar vai bez ārsta norīkojuma. Piemēram, ar norīkojumu medicīnas centrā tik un tā pašam ir jāpiemaksā 5 eiro, bet, ja norīkojuma nav – tad 13 eiro. Savukārt reģionālajās slimnīcās šis līdzmaksājums ir attiecīgi 3 eiro un 7,5 eiro, bet lielajās klīnikās ir jāmaksā 1,6 eiro tiem, kuriem nav ārsta norīkojuma. Pat neatliekamā medicīniskā palīdzība nav pilnībā bezmaksas un ir sadalīta piecos līmeņos. Mazākais līdzmaksājums ir 4,7 eiro, bet lielākais – 17 eiro.

Ārsti par savām algām nesūrojās un neslēpa, ka tās esot piecas sešas reizes lielākas par vidējo algu valstī, kas ir 2500 TWD(700 eiro). To, vai slimnīcas strādā ar zaudējumiem vai peļņu, neizdevās noskaidrot, jo iestāžu vadītāji ar šo informāciju nevēlas dalīties, vien piebilst, ka pietiekami labi ienākumi ārstniecības iestādēm esot no sarežģītu ārvalstu pacientu, galvenokārt vjetnamiešu, ārstēšanas.

Digitalizētie pacienti

Es šaubos, ka Taivānā ir kāds, kuram nav mobilā tālruņa. Ja iznāk darīšana ar mediķiem, tad bez saziņas caur speciālu aplikāciju, kas ievietota mobilajā tālrunī, pacientam un ārstam ir neiespējami apmainīties ar informāciju. Juanlinas kristīgās slimnīcas internās medicīnas centra vadītājs Mins Črastehs pastāstīja, ka medicīnas māsa pirms pacients, kuram ir hroniska kaite, ierodas klīnikā, savāc pamatinfomāciju par slimnieka veselības stāvokli, pirms vizītes pie ārsta liekot izdarīt nepieciešamās elementārās analīzes. Ārsts pirms pacienta ierašanās izanalizē no medicīnas māsas saņemto informāciju.

“Taivānā ir attīstīta telemedicīna, daudzviet ir izvietoti lokālie šīs sistēmas centri, kas ļauj operatīvi medicīnas māsai un ārstam sazināties ar slimnieku un daudzas problēmas atrisināt ar interneta starpniecību,” skaidroja internās medicīnas centra vadītājs. Taču par pievienošanos šai medicīnas sistēmai pacientam ir jāmaksā 25 eiro mēnesī, jo apdrošināšana šo pakalpojumu nesedz.

Telemedicīna ir attīstīta ne tikai starp pacientiem un slimnīcu, kā arī medicīnas centru ārstiem, bet arī starp ģimenes ārstiem un lielo klīniku mediķiem un tai tiek tērēta nozīmīga daļa no ārstniecības iestāžu budžeta.

Ķīnas medicīnas universitātes slimnīcā, kura, starp citu, ir privāta ārstniecības iestāde, bija iespējams apskatīt tā saukto eleganto, smalko slimnīcas palātu, kas nav izveidota, lai parādītu viesiem, bet ir slimnīcas standarta variants, ja mēs runājam par digitalizēto aprīkojumu. Taču tas nav standarta variants, ja ņem vērā gultu skaitu. Šī paredzēta vienam slimniekam, bet līdzīgi aprīkotas palātas ir arī ar trim gultām. Taču atšķirība tā, ka vienvietīgajā palātā pacients maksā papildu maksu (aptuveni 28 eiro dienā), kamēr ārstēšanos trīsvietīgajā palātā pilnībā sedz apdrošinātājs.

Tiklīdz slimnieks ienāk palātā, viņš, izmantojot datoru, reģistrējas. Ja pacients neprot rīkoties ar datoru, medicīnas māsa viņam parāda, kā to darīt. Ar datora palīdzību slimnieks saņem visas pavēlēs – kad jāizdzer zāles, kad jāizvēlas ēdieni no piedāvātā klāsta, kad un kur jādodas nodot analīzes, atgādina, cik ilgi pirms operācijas nedrīkst ēst… Ja pacients ilgstoši guļ vienā pozā, dators mudina to mainīt; ja slimnieks kaut ko nespēj, dators sauc palīgā medicīnas māsu… Ja pacientam pēc operācijas būs nepieciešama kāda ortoze vai protēze, tad dators parāda, kāda tā izskatīsies un kā to lietot. Par slimnieka ārstējošo ārstu un medicīnas māsu atgādina mediķu portreti, kas lūkojas uz pacientu no datora.

Joprojām klauvē pie PVO vārtiem

Taivānas veselības un labklājības ministrs Čens Sīčuns:”Kopš 2015. gada lielākā daļa slimnīcu un klīniku ir pieslēgušās centralizētajā mākonī balstītā sistēmā, kura atļauj ārstiem viegli un ātri piekļūt pacienta slimības vēsturei. Tas dod daudz priekšrocību. 2018. gada janvārī sistēmai tika veikti uzlabojumi, izveidojot failu koplietošanas platformu, kurā var uzglabāt datortomogrāfijā veidotos telpiskos diagnostikas attēlus.”

Veselības ministrs uzsvēra, ka ieviestie veselības aprūpes informācijas tehnoloģiju risinājumi ir vadošie pasaulē.
“Diemžēl Taivānai, pateicoties Ķīnas pieaugošajai ietekmei, ir liegta iespēja piedalīties gadskārtējā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) augstākās lēmējinstitūcijas Pasaules Veselības asamblejas sesijā, kas notiks maija beigās, lai dalītos pieredzē ar saviem sasniegumiem,” ar nožēlu secina Taivānas Ārlietu ministrijas Starptautisko organizāciju ģenerāldirektors Hsu Peijuns. Kaut gan ir valstis, kas atbalsta Taivānas uzņemšanu PVO, piemēram, Kanāda un Francija, tomēr Taivānas lūgums Ķīnas ietekmes dēļ netiek sadzirdēts. “Taivānas iedzīvotājiem ir atņemtas tiesības tikt informētiem par veselības aprūpi starptautiskajā mērogā,” uzskata ģenerāldirektos un uzsver, ka Ārlietu ministrija rakstīs vēstuli PVO, lai atļauj veselības ministram asamblejā uzstāties vismaz ar piecu minūšu runu. Neatkarīgi no tā tiks vai netiks saņemta atbilde, Taivānas delegācija tomēr došoties uz Ženēvu, lai piedalīties svarīgākajā PVO gada pasākumā. Taču, visticamāk, durvis tai būs slēgtas.

8 Komentāri

  1. Būtība, ka ne ar ko neatšķiras no LV sistēmas, kur naudu iekasē ar nodokļiem, vnk ārsti grib vairāk…
    Savukārt Apvienotā Karalistē, samaksa ārstiem jau pārsniedz premjera alga, tomēr arī sistēma sāk klibot.
    Risinājums ir ne tikai naudā…, varbūt arī morālē.

  2. Tik tālu nemaz nav jāmeklē! Vai nav beidzot pienācis laiks parunāt par Briseles obligāto veselības apdrošināšanu,kas ir pati lētākā ES,Briseles nekustamā īpašuma nodokli-vienīgi no gūtajiem ienākumiem,3,5 reizes zemāko pievienotās vērtības nodokli pārtikas pamatproduktiem un pat par Briseles tikai desmit ministrijām!
    Starp citu,arī Taivanā nepieciešamākajiem pārtikas produktiem,tāpat,kā ,piemēram,Polijā un Kiprā ir noteikta tikai 5% PVN likme.Ir vērts padomāt!

  3. Lai nodrošinātu sev ienākumus, viņiem jāpieņem ap 50 pacientiem dienā, tāpēc nav laika iedziļināties slimnieku problēmās, jo viena slimnieka konsultēšanai atliekot ne vairāk par piecām minūtēm. Man tagad vidējais laiks ir pat mazāks ,neesmu ģimenes ārsts .

  4. Vidējā alga 700 EUR. No tās ik mēnesi jāmaksā 50 EUR ( 25 apdroš, 25 daru bāze). Tātad gadā pacients ar vid.algu ( bez pacienta iemaksām, kuras minētas rakstā) vēl samaksā 600 EUR ( pie kam 300 samaksā arī pensionāri). Plus visam tam 2 x lielāks budžets uz 1 iedzīvotāju jau tā pat veselības aprūpei nekā Latvijā. Kur tur veiksmes stāsts? Dārgi, bet nav rindu

  5. Centralizēta kartiņa , nu es tādu sistēmu negribu , bet nu vairs neko . Ko es paredzu . Ja būs centralizēta kartiņa kuru nevarēs pēc tam sarakstīt ,tad vajadzēs uzreiz un rūpīgk . Arī profilaktiskā darba apskate būs e kartiņā .laiks ,laiks laiks . Es par šo samaksu netaisos pacentam veltīt vairāk par 5 minūtēm . Un ne tikkai es ,tādi būs vairums . Tātad pametīšu valsts darbu. Saņemšu mazāk , bet atkritīs transporta izdevumi uz darbu . Strādāšu darba vietā uz kuru varu aiziet ,gan ar sabiedrisko aizbraukt

  6. Kurā rietumvalstī nav rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem , visur lielāks kā Latvijā . Pamata tendece visur , Pēc katras reformas ir sliktāk pacentam un ārstam . Pacentem palielinās rinda . Ārstam palielinās medicīniskās dokumentācijas apjoms un samazinās pieņemto pacentu skaits dienā ,samazinās alga . Pieaug atbildība

  7. Varbūt ğim.ārstiem jāpārdomā sava attieksme un rīcība pret pacientiem?Ir tāda vienaldzības attieksme un arī neprofisionalitātes attieksme .Tu sūdzies bet ārsts lidinās mākoņos.Dēlam bija vējbakas 16.gados bet ğim.ārsts pat neācēja tās atpazīt un novērtēt kas tas ir .Vai tas ir ğim.ārsts???,Ja jau neatpazīst vējbakas ,tad par kādu profesionalitāti varam runāt un kur nu vēl tādam maksāt naudu!!!!!!

  8. Zivs pūst no galvas! Jāatgriežas pie Veselības departamenta ar 17 darbiniekiem Labklājības ministrijas sastāvā un no ministrijas neatkarīgām slimokasēm,kurās teikšana būtu arī pašiem dalībniekiem,sekojot Igaunijas,Somijas,Zviedrijas,Norvēģijas,Islandes,Īrijas,Nīderlandes,Vācijas,Polijas,Horvātijas,Grieķijas un Gruzijas piemēram. Atsevišķa Veselības ministrija ar vairākiem simtiem liekēžu veselības aprūpi Latvijā nav uzlabojusi! Nerunājot jau nemaz (pēc pašas ministres vārdiem) par “klamzīgo e-veselības projektu.kurā ieguldīta milzīga nauda”,bet miljoni vajadzīgi atkal un atkal!

Atbilde uz Pēteris komentāru

Atcelt atbildi