Ārstēšana, Citas slimības

Aizcietējumu iemesli un novēršana. Iesaka gastroenteroloģe, psihoterapeite un uztura speciāliste

Foto - Shutterstock

Ar vēderu mēdz būt visādi – te tas pēkšņi var iesāpēties, te parādīties vemšana, caureja vai, gluži pretēji, aizcietējums. Kāds tādā reizē gaida, kad vaina pāries, cits mēģina izlīdzēties ar zāļu tējām, vēl kāds skrien uz aptieku pēc zālēm vai meklē ārsta palīdzību. Viena no biežākajām vēdera vainām ir aizcietējums.

Liela daļa cilvēku dzīves laikā ir sūdzējušies vai sūkstās par vēdera problēmām,” atzīst Diagnostikas centra gastroenteroloģe Ilona Vilkoite. “Mums kā gastroenterologiem ir svarīgi saprast, vai tā ir kāda organiska patoloģija, kas tiešām prasa nopietnu iejaukšanos, iespējams, pat ķirurģisku ārstēšanu vai, par laimi, pacienta sūdzību iemeslam ir funkcionāls raksturs. Ja tā, sajūtas var būt ne mazāk traucējošas un nepatīkamas, bet vismaz nedraud ar nopietnām sekām, teiksim, smagiem iekaisuma procesiem, kuriem nepieciešama ilgstoša un neatlaidīga terapija, vai pat onkoloģisku saslimšanu. Ar vēderu saistītās likstas var būt gan pārejošas, gan hroniskas, un no tā atkarīga izmeklēšana un terapija.

Kā cilvēks spēj saprast, ka ar vēderu kaut kas nav kārtībā? Ļoti bieži trūkst zināšanu, tāpēc jāatrod dakteris, kam uzticas, un jāieklausās profesionālī, vai tas būtu ķirurgs, terapeits vai – nopietnākos un pacientam apgrūtinošākos gadījumos – gastroenterologs, kas specializējies un pārzina vainas, ko sagādā gremošanas trakts. Maz ticams, ka slimnieks pats spēs tikt galā, ja vien nav runa parvieglu pārēšanos. Tādās reizēs paša saprašanai ir liela nozīme, tomēr biežāk jāvēršas pie speciālista.

 

Shutterstock ilustrācija
Shutterstock ilustrācija

Aizcietējums – nopietns simptoms

Gastroenterologi arvien biežāk saskaras ar funkcionālām vēderkaitēm. Tas var būt kairinātas zarnas sindroms – gan ar šķidrāku, gan retāku vēdera izeju. Ļoti bieži ir sūdzības par vēdera pūšanos – gāzu uzkrāšanos, kas pacientam sagādā diskomfortu. Nereti sūdzības liecina par atviļņa simptomātiku, kad cilvēkam jāpārvar skābas grēmas, dedzināšana aiz krūškaula. Citi novērojuši smaguma sajūtu kuņģa rajonā. Vēl ir pacientu grupa, kas apmeklē ārstu, ja ir asins piejaukums fēcēs. Šiem cilvēkiem nozīmē padziļinātus izmeklējumus, jo tas ir viens no ļaundabīga audzēja simptomiem.

Aizcietējums ir nopietns simptoms un var būt viens no kairinātās zarnas sindroma paveidiem. Jāmēģina saprast tā cēloni. Svarīgi, kā to pats vērtē, jo reizēm cilvēks sūdzas par apgrūtinātu vēdera izeju, bet pēc iztaujāšanas ārsts saprot – kaiti tomēr nevar nosaukt par aizcietējumu. Ja vēdera izeja bijusi trīs reizes nedēļā vai retāk, tikai šādu stāvokli uzskata par hronisku aizcietējumu. Tad jāmēģina saprast tā iemeslu. Jāņem vērā, ka aizcietējums varētu būt radies zarnu nosprostojuma dēļ, kas ir jāizmeklē un jāizvērtē palpējot (iztaustot) vēderu un ultrasonogrāfiski izvērtējot vēdera dobumu.

Ja aizcietējumu definē kā hronisku saslimšanu, tad ir specifiskas rekomendācijas – pacientam jāuzņem vairāk šķiedrvielu, vairāk jādzer ūdens, jāpalielina fiziskās aktivitātes, jāpievēršas, piemēram, ilgākām pastaigām. Nekādā gadījumā nevajag aizturēt vēdera izeju – ja impulss no smadzenēm nonācis līdz taisnajai zarnai, ka tā jāiztukšo, to nedrīkst slāpēt un nogaidīt – uz tualeti jādodas, līdzko tas iespējams.

Ir specifiski medikamenti, mērķtiecīgi ārstnieciskie līdzekļi, ko iesaka cilvēkiem ar hronisku aizcietējumu. Tos pielāgo pacientam, izvērtējot, kas konkrēti viņam izraisījis aizcietējumu, piemēram, ja dia-gnosticēta tāda pamatslimība kā cukura diabēts. Nereti nepieciešama proktologa vai ķirurga konsultācija.

Mēģinot uzveikt aizcietējumu, nav vēlams uzreiz lietot speciālus līdzekļus, kas mākslīgi veicina vēdera izeju, piemēram, klizmas. Ir metodes, kuras ārsti nerekomendē. Ārstēšanu arī neuzsāk ar pašiem agresīvākajiem medikamentiem, bet mēģina slimniekam nozīmēt tādas zāles, kas neizraisa pieradumu, kas mazāk ietekmē zarnas muskuļu slāni. Nekādā ziņā slimniekam nevajadzētu pašam bez ārstu rekomendācijas lietot stiprus caurejas līdzekļus. Ārsti ir piesardzīgi un tos nozīmē tikai īpašos gadījumos.

 

Spriedze ietekmē vēdera izeju

“Esot stresā, cenšamies rast mierinājumu, un ēdiens to sniedz. Spriedze turklāt rada palielinātu vajadzību pēc barības vielām, jo organismam vajag vairāk enerģijas, lai tiktu ar to galā. Ja esam nomākti, ēdam saldumus, ja dusmīgi – vairāk prasās pēc gaļas ēdieniem. To, kā darbojas mūsu gremošanas sistēma, regulē veģetatīvā nervu sistēma, kas nav pakļauta gribas kontrolei. Zarnām nevar pavēlēt strādāt raitāk vai iepauzēt,” stāsta psihoterapeite Aija Kraskura. Savukārt veģetatīvo nervu sistēmu vistiešākajā veidā ietekmē mūsu jūtas, emocijas, īpaši negatīvās, ilgstošs stress. Tā ietekmē organisms nevar atslābināties, bet gremošanas sistēma – darboties normāli. Pat neliels, bet ilgstošs kairinātājs, piemēram, iekšēja trauksme, nemiers, var izraisīt caureju, vēdera pūšanos, arī aizcietējumus. Bieži vien, sakārtojot psihoemocionālo fonu, atjaunojot iekšējo līdzsvaru, mazinot spriedzi, piemēram, meditējot vai ar psihoterapiju, normalizējas arī veģetatīvās nervu sistēmas darbība un problēmas ar vēdera izeju pazūd pašas no sevis.

Tā sauktie psihogēnie aizcietējumi var rasties, ja ilgstoši atliek, apzināti apslāpē vēlmi apmeklēt labierīcības, piemēram, ceļojuma laikā, kad tualete nav pieejama vai tajā ir antisanitāri apstākļi.

“Aizcietējums ļoti bieži rodas ceļotājiem, jo viņi ir stresa situācijā – jauna vide, neierasta pārtika, turklāt nekad nevar zināt, kad būs iespējams apmeklēt labierīcības,” norāda uztura speciāliste Ksenija Andrijanova. Tomēr pirmajā vietā nenoliedzami liekams neveselīgs dzīvesveids – pārāk maz fizisko aktivitāšu, bet ēdienreizēs uzsvars likts uz balto miltu izstrādājumiem – baltmaizi un konditorejas izstrādājumiem, makaroniem –, saldumiem, rīsiem un gaļu, nevis šķiedrvielām bagātajiem pilngraudu produktiem un dārzeņiem, kas veicina normālu vēdera izeju.

Ar aizcietējumu nevajag sadzīvot ilgstoši, bet vērsties pēc padoma pie ārsta, īpaši pēc 50 gadu vecuma, ja tas sācies bez redzama iemesla un to pavada sāpes, nespēks, svara un apetītes zudums, asiņu piejaukums fēcēs, kas var liecināt par resnās zarnas vēzi. Aizcietējumu var izraisīt arī virkne centrālās nervu sistēmas, endokrīnās, gremošanas sistēmas vai ginekoloģiskās slimības, arī medikamenti, piemēram, antidepresanti vai dzelzs preparāti.

 

Radināt vēderu pie kārtības

Foto - Shutterstock
Foto – Shutterstock

“Lai normalizētu vēdera izeju, ļoti svarīgi pieradināt organismu baudīt brokastis, uzkodas, pusdienas un vakariņas vienā un tajā pašā laikā. Ar laiku pirms maltītēm automātiski sāk izdalīties kuņģa sula, gremošanas process sakārtojas un vēdera izeja kļūst regulāra. Svarīga arī šķidruma uzņemšana – dienā jāizdzer 30 ml ūdens uz katru svara kilogramu,” uzsver uztura speciāliste. Ja darba laikā pārsvarā nākas sēdēt, aizcietējumu profilaksei brīvajā laikā vajag nodarboties ar sportu vai vismaz veikt stiepšanās vingrinājumus, apmeklēt jogas nodarbības (dažas pozas vērstas tieši uz zarnu peristaltikas uzlabošanu). Ieteicams veikt vēdera pašmasāžu.

Nav universāla līdzekļa, kas pret aizcietējumu palīdzētu pilnīgi visiem, teic Ksenija Andrijanova. Pirmais, ko var darīt, – izdzert glāzi sulas, kefīra vai jogurta, kam pievienota pustējkarote pārtikas kliju. Palīdz arī žāvēti augļi: plūmes, aprikozes, ko vajadzētu lietot nevis tukšā dūšā vai uzreiz pēc maltītes, kad kuņģis piepildīts, bet gan starp ēdienreizēm. Kā vēdera izejas veicinātājs var darboties gāzēts dzeramais ūdens. Dažiem palīdz maize, piemēram, rupjmaize, kas satur daudz šķiedrvielu. “Ieteicams lietot arī citus pārtikas produktus, kas satur šķiedrvielas, jo tās darbojas kā skrubis – palīdz savākt no zarnu sieniņām to saturu un izvadīt laukā,” teic uztura speciāliste. Var izmantot arī sennas tabletes vai tēju. To, cik daudz to lietot, vajadzētu pārrunāt ar ārstu, jo sennas preparāti ir ļoti iedarbīgi.

Ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško stāsta, ka normālu vēdera izeju veicina visi augi, kas sekmē kuņģa un aizkuņģa gremošanas sulu izdalīšanos: vērmele, vībotne, pelašķis, asinszāle, kalme, ālante un dižzirdzenes saknes. “Daudzos gadījumos pie vainas ir nepietiekama žults izstrāde, tad noder pienenes sakne un laksti, bārbeles miza un lapas, kaķpēdiņas ziedi. Arī zarnu mikrofloras atjaunošanai ir liela nozīme. Lietojot galegas lakstu tēju, mazinās disbakterioze, un vēdera izeja kļūst normāla. Šis augs gan jālieto uzmanīgi – pa tējkarotei uz glāzi karsta ūdens. Pret disbakteriozes izraisītu aizcietējuma un caurejas miju labi noder ugunspuķes, vīrceles lakstu tēja un linsēklu novārījums. Pavisam kritiskos gadījumos jāņem krūkļa miza – tā kārtīgi jāpakarsē cepeškrāsnī vai jāpatur vismaz gadu, lai noārdās dažas diezgan ģiftīgas vielas. Pēc tam viena ēdamkarote smalcinātu sakņu desmit minūtes jāvāra vienā litrā ūdens. Vakarā pa malkam jāizdzer viena glāze – un tā katru vakaru,” iesaka fitoterapeits.

 

logo-36

2 Komentāri

  1. Tieši Gaļa man bieži palīdz!
    Vel palīdz 200 g slikta šņabja + da jebkāda alus pudele.
    Bet, visp., daudz maz regulāri jāēd!

Pievienot komentāru