Ārstēšana, Veselības politika

Invalīdiem jāpiesaka pacēlājs uz vilcienu… divas diennaktis pirms, jo arī vilciens vajadzīgs īpašs

Foto - Facebook

“Rīgas centrālajā stacijā piedzīvojām šokējošu situāciju,” sociālās saziņas vietnē Facebook 9. maijā ierakstījusi Elizabete V. Viņa vēsta, ka dodoties lejā pa garajām kāpnēm no perona, lejā ieraudzījusi sievieti ar tā dēvēto “staiguli” ( iekārtu, ko lieto cilvēki ar īpašām vajadzībām, pēc insulta un citos gadījumos, kad pārvietošanās gaitā vajadzīgs atbalsts). “Sieviete bija nostājusies blakus invalīdu pacēlājam ar nedaudz apjukušu skatienu, tāpēc mēs ar draudzeni izlēmām pajautāt, vai viņai nepieciešama kāda palīdzība. Viņa mums saka: “Es netieku augšā, neprotu iedarbināt platformu”. Meklējam pogu, ieraugām, ka pacēlājs kaut kā savādi “saslēgts””.

Elizabete, izlasot uzrakstu “Pacēlāja izmantošanu nokļūšanai vilcienā, lūdzu, piesakiet 48 stundas iepriekš pa tālruni 80001181 vai pa e-pastu uzzinas@ldz.lv”, zvanījusi uz norādīto numuru, lai pavēstītu, ka pacēlājs vajadzīgs tūliņ, jo vilciens izbrauks no stacijas pēc pusstundas. “Operatore teica, ka šobrīd mums nevar palīdzēt – ka nevar noorganizēt pacēlāju, ” turpina Elizabete. “Šķiet, ka ap to laiku es jau mazliet histēriskā tonī klausulē šļupstēju kaut ko par cilvēktiesībām, ar intervāliem neticībā smējos, teicu, lai savieno mani ar priekšniecību un laikam nometu klausuli.”

Sieviete tomēr uz vilcienu tika, garāmgājēji palīdzējuši viņai uzkāpt pa kāpnēm.

“Šis pacēlājs nav paredzēts cilvēku ar īpašām vajadzībām patstāvīgai lietošanai,” situāciju skaidro akciju sabiedrības “Latvijas Dzelzceļš” pārstāvis Māris Ozols. Pacēlājs ierīkots, lai vilcienā palīdzētu nokļūt cilvēkiem ratiņkrēslos. Taču, tā kā ne visi vilcienu vagoni aprīkoti piemēroti cilvēkiem ratiņkrēslos (paredzēta atbilstīga vieta ratiņkrēslam un iespēja piesprādzēties), tad nepieciešams konkrētajā maršrutā norīkot īpašu vilciena sastāvu. Tāpēc vajadzība pēc šī pakalpojuma jāpiesaka jau divas dienas iepriekš. M. Ozols stāsta, ka šī kārtība saskaņota ar organizāciju, invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”. Tās biedri par to zina un savus braucienus rūpīgi plānojot.

Vaicāju – bet ko iesākt šādā situācijā cilvēkam, kurš nav ratiņkrēslā, tomēr ar apgrūtinātu pārvietošanos? M. Ozols saka, ka uzziņu dienests ierīkots, lai risinātu nestandarta situācijas, un, ja saruna ar operatori nebūtu pārtrūkusi, tad pārpratums nebūtu radies, un risinājums būtu rasts. Viņš akcentē, ka līdzcilvēki arī parasti ir atsaucīgi, un palīdz citiem.

Ja vilciens atiet no 1. perona, līdz tam var nokļūt ar liftu. Realizējot “Rail Baltica” projektu, paredzēts Rīgas centrālo dzelzceļa staciju pārbūvēt un tad būs padomāts arī par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Bet līdz tam patiešām jāpaļaujas galvenokārt uz atsaucīgiem līdzcilvēkiem.

8 Komentāri

  1. vai mūsu valstī bieži redzam invalīdus uz ielas? Pārvietošanās drausmīga pa ielām. Transporta līdzekļi galīgi nepiemēroti invalīdiem. Vai tiešām, ja esi invalīds, jāparedz pārvietošanās maršruts nedēļām uz priekšu ?

    1. Nafig shiem buutu daudz pa ielaam jaavazaajas, ja shie to nevar? Un jaa, vilcienaa – jaaparedz, un ar speciaalajiem invaliidu vizinaashanas servisiem arii japaredz, jo shamo nav bezgaliigs daudzums. Neba nu tas invaliids ar ko svariigu ir aiznjemts, ka shim buutu kur jaasteidzas, seezh uz valsts pabalstu reekjina un tik kasa nabu. (steigties shis tipiski steidzaas jau ierpieksh, kad kruti spiezhot pedaali griidaa sariikoja aviiriju un ieseedaas tajaa ratinjkreeslaa. Nu tad savu ir atsteidzies, tagad var arii pa leeno.)

      1. Atbildot uz “Bet” jautājumu. Dzīvē visādi var gadīties. Vienu dienu es spēka briedumā, nākamajā, ne vienmēr auto avārijas dēļ, nespējīgs nodrošināt sev elementārākās lietas. Bet dzīvot tak gribās ?

      2. Nedod dievs kādreiz pašam kļūt par invalīdu un sēdēt uz valsts pabalstiem, kā nav kauna tā vispār runāt! Īsts Staļina mazdēls- nav cilvēku- nav problēmu! VALSTS ĻOTI DAUDZ MAKSĀ TIEM INVALĪDIEM!

  2. Viss skandaals, ko sariikojusi netiiraa eliizbetene vizgunova un sho atbalstoshie netiirie zhurnaalistelji ir tikai vinju pashu stulbuma ilustraacija. Ar to paceelaaju tantinjas ar spiekjiishiem NECELJ, NEVAR CELT un IR AIZLIEGTS CELT. Jo tantinja no vinja novelsies un nositiisies nafig. Ar to paceelaaju celj tikai invaliidus ratinjkreeslos. Tantinja, par kuru sacelta lielaa kviekshana NEBIJA ratinjkreeslaa, shamaa klumbureeja ar staiguliiti. I vsjo, paceelaajs uz shamo neattiecas pilniigi nekaadi, taapat kaa sho neviens nevediis virtuves picu liftaa vai uz oglju konvejiera.

    1. Ja pārslēdzamies no Jurista uz parastā mirstīgā režīmu, viss tracis bija dēļ tā, ka invalīdiem, bez ratiņkrēsliem, netika nodrošināta skaidra un nepārprotama metode kā nokļūt uz sev nepieciešamo peronu.

    2. Tādu stulbumu var izdomat tikai Latvija, Ja nezin ka tas viss darbojās, atbrauciet pie mums uz Vaciju, Jebkura mazajaS,/Ubanh ir lifti,kas ved gan invalidus, māmiņas ar ratiniem , gam ritenbraucejus. Neka sarežģita.Jo gandriz katrs otrais vecais cilveks staiga ar rollotonu. Un puse no viniem lieto elektriskos invalidratinus, Un brauc kur grib un kā grib. Gan ar vilcienu , Sbanh metro, busu, Un lai nesaka ka japiesprādzējas, To šeit to nedara.

Pievienot komentāru