Ārstēšana, Citas slimības

Vai man ir galvas smadzeņu satricinājums? Ātrais tests un efektīva ārstēšanās

Foto - Shutterstock

Galvas smadzeņu satricinājums ir biežākā galvas trauma, kas ietekmē smadzeņu funkcijas. Parasti šīs traumas sekas ir īslaicīgas un var rosināt galvassāpes un koncentrēšanās, atmiņas, līdzsvara un koordinācijas traucējumus. Lai arī dažkārt satricinājuma rezultātā cilvēks var zaudēt samaņu, lielākoties simptomi nav tik izteikti, un gadās, ka tos nemana vispār.

 

Pie vainas trieciens

Par galvas smadzeņu satricinājumu jeb kontūziju dēvē vieglas pakāpes galvas traumu, kas noteiktu periodu neļauj smadzenēm normāli funkcionēt. Tā ir visbiežāk sastopamā un iespējami vieglākā galvas trauma, tomēr tā var atstāt sekas, teic neiroloģe Līga Mekša.

Pēc Amerikas Savienoto Valstu (ASV) slimību profilakses un kontroles centra datiem, biežākie smadzeņu kontūzijas cēloņi ir transporta līdzekļu negadījumi, kritieni, negadījumi darba vidē, kā arī uzbrukumi. Jaunu cilvēku vidū biežāk pie vainas ir satiksmes negadījumi, bet seniori lielākoties satraumējas krītot.

“Gan konsultācijās pie neirologa, gan neatliekamās medicīniskās palīdzības centros par galvas traumām biežāk sūdzas gados jauni pacienti un nereti traumas gūst alkoholisko dzērienu lietošanas rezultātā,” teic ārste.

Diezgan liela iespēja gūt galvas smadzeņu satricinājumu ir tiem, kuri nodarbojas ar sportu. Visbīstamākie šajā ziņā ir kontakta sporta veidi: hokejs, futbols, bokss.

“Neviena trauma nerodas no ātruma, ar kādu virzāmies telpā vai krītam no augstuma, bet gan no pēkšņas apstāšanās. Jo lielāks ātrums un negaidītāka apstāšanās, jo lielāka iespēja gūt traumu,” piebilst neiroloģe. Smadzenes sastāv no mīkstiem audiem, kas traumas brīdī var tikt izkustināti. Galvas smadzeņu satricinājumu var gūt divos veidos: 1) primārs bojājums rodas vietā, kur gūts trieciens, vai arī atsitiena rezultātā, – smadzenēm atsitoties pret galvaskausa kaula iekšējo virsmu; 2) sekundāra (novēlota) trauma, kad tiek bojāti nervu šūnu izaugumi (aksoni) un barības vielu transports, kas nodrošina pilnvērtīgu nervu darbību. Tad nervu šūnas sāk izdalīt dažādas iekaisumam raksturīgas aktīvās vielas (neirotransmiterus), kas veicina smadzeņu bojājumu.

Galvas traumas rezultātā var ciest ne tikai smadzeņu viela, bet var gūt arī dažādu pakāpju asinsvadu bojājumus. To izpausmes ir, piemēram, asinsrites traucējumi (insults, asinsizplūdums), reiboņi, redzes traucējumi atkarībā no traumas smaguma.

 

Vai man ir satricinājums?

Smadzeņu kontūzijas simptomi ne vienmēr ir redzami tieši pēc negadījuma, tāpēc cilvēku, kurš guvis galvas traumu, nedrīkst atstāt vienu. Simptomi var būt vairākas stundas vai pat dienas pēc savainojuma. Īpaši jānovēro mazi bērni un zīdaiņi, jo viņi nespēj pateikt, kā jūtas. Spilgtākās pazīmes ir apjukums, reibonis, satumsums, samaņas zudums, vemšana un amnēzija (atmiņas traucējumi par notikumiem īsi pirms traumas brīža) ar vai bez sekojošiem apziņas traucējumiem pēc traumas. Vairākas stundas un pat dienas pēc satricinājuma var būt jutība pret spilgtu gaismu, trokšņiem, miega traucējumi, izteiktas garastāvokļa maiņas, atmiņas pasliktināšanās, grūtības koncentrēties. Mazuļiem var novērot raudāšanu, kad kustina galviņu, nemieru, miega traucējumus, vemšanu.

“Lai gan lielākā daļa galvas smadzeņu satricinājumu norit bez minētajām sūdzībām, tomēr, gūstot galvas traumu, ieteicams doties uz tuvāko neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu un lūgt, lai speciālists pārbauda simptomus un izvērtē traumas radītos riskus,” rekomendē Līga Mekša.

“Vispārēji ķermeņa funkciju traucējumi, piemēram, locekļu vājums, redzes dubultošanās vai acu zīlīšu asimetrija var norādīt uz smagāku smadzeņu traumu, un šo simptomu nozīmi precīzi novērtēt spēj tikai speciālists.”

Nonākot pie speciālista, cietušais tiek izmeklēts. Parasti izmanto Glāzgovas komas skalu (GKS), kas palīdz novērtēt acu atvēršanu, orientāciju laikā, telpā, vietā un spēju veikt kustības. “Ņemot vērā šo skalu, pilnīgi vesels cilvēks atbilst 15 ballēm, vieglu galvas traumu guvušais 13–15 ballēm, bet ne zemāk. 9–12 balles GKS norāda uz vidēji smagu galvas traumu, tādā gadījumā nekavējoties nepieciešama medicīniskā palīdzība,” skaidro neiroloģe. Papildus novērtē, vai ir sarkanā karoga jeb bīstamie simptomi: spranda stīvums vai sāpes, redzes dubultošanās, jušanas traucējumi, ķermeņa vājums un galvassāpes. Pārbauda apziņas stāvokli, veic vispārēju neiroloģisku izmeklēšanu. Ir svarīgi uzzināt, vai pēc traumas bijuši krampji, jo tas var būt nopietns simptoms.

 

Sekas var būt nopietnas

Ja galvas trauma ir nopietna, pacientam var būt krampju lēkmes līdzīgi kā epilepsijas slimniekam. Tās parasti ir pirmās nedēļas laikā pēc traumas. Jo agrāk ir krampji, jo lielāks posttraumatiskas epilepsijas attīstības risks. Pēc vieglas vai vidēji dziļas galvas smadzeņu traumas krampji ir līdz 5% pacientu, precizē ārste. Posttraumatiskas epilepsijas attīstības risks pieaug līdz ar traumas smagumu.

Smadzeņu satricinājuma gadījumā mēdz būt arī asinsizplūdums galvas smadzenēs. Tipiskas pazīmes šādā gadījumā ir pieaugošas galvassāpes, kustību un koordinācijas traucējumi, kādas ķermeņa daļas vājums un/vai notirpums, apjukums, miegainība, kas var progresēt līdz apziņas traucējumiem vai pat nāvei.

Filmās dažkārt rāda, ka pēc traumas cietušais ir zaudējis atmiņu. Ārste gan izskaidro, ka realitātē ilgstoši un neatgriezeniski atmiņas zudumi var būt tikai nopietnu un ļoti smagu galvas traumu gadījumos, kas parasti kombinējas ar citu ķermeņa funkciju, piemēram, runas, kustību un koordinācijas traucējumiem.

“Galvas traumas brīdī var tikt skartas arī citas galvas un kakla struktūras, piemēram, var būt galvaskausa, muguras kakla daļas skriemeļu lūzums, muguras smadzeņu kakla daļas saspiedums, acu traumas vai kakla lielo asinsvadu bojājums,” nopietnus savainojumus uzskaita ārste un atgādina, ka pat pēc šķietami vieglas traumas ir vēlama pieredzējuša, sertificēta veselības aprūpes speciālista apskate.

Ja traumas sekas neārstē, var tikt traucēta smadzeņu apgāde ar asinīm un skābekli, kas var izpausties kā neciešamas galvassāpes, aizkaitināmība, atmiņas pasliktināšanās, samaņas zudumi un epilepsijas lēkmes.

 

Nē zilajiem ekrāniem!

Nav specifisku rekomendāciju galvas smadzeņu satricinājuma ārstēšanai, tomēr parasti iesaka saudzējošu miera režīmu vismaz 24 stundas, kā arī uzraudzību no tuvinieku puses. Smadzenēm nepieciešama atpūta, kas var ilgt mēnešus vai pat gadu (ņemot vērā traumas smaguma pakāpi). Bērniem un jauniešiem parasti vajadzīgs ilgstošāks miera režīms. Jāatceras, ka atpūta nenozīmē lūkošanos datora vai citu elektroierīču ekrānos, filmu skatīšanos, mūzikas klausīšanos, kas stimulē smadzeņu darbību. Smadzenēm nāk par labu miegs, tādēļ jānodrošina kvalitatīvs miega režīms.

Pēc atpūtas pacients pamazām var atsākt darbu vai mācības un iepriekš veiktās fiziskās aktivitātes. Ja atkopšanās nenotiek tik raiti, kā vajadzētu, un simptomi nemazinās, nepieciešama atkārtota pārbaude pie speciālista.

Atsakoties ievērot miera režīmu, pieaug atkārtots smadzeņu satricinājuma risks, īpaši, ja nodarbojas ar sportu. Atkārtotai kontūzijai var būt postošas sekas, tajā skaitā smadzeņu pietūkums, neatgriezenisks bojājums, ilgstoša invaliditāte vai pat nāve.

Vairumā gadījumu vieglas galvas traumas vai smadzeņu satricinājuma izraisītie simptomi saglabājas aptuveni nedēļu no traumas brīža. Mēneša laikā simptomi mazinās, līdz izzūd pavisam. Ļoti retos gadījumos viegla galvas trauma izraisa ilgstošus vai paliekošus simptomus, piemēram, galvassāpes vai posttraumatisku epilepsiju.

 

Uzmanām bērnus!

Zīdaiņa galvaskauss ir trausls un nav pilnībā attīstījies, tāpēc sevišķa uzmanība jāpievērš mazuļa aprūpei. Ne vienmēr traumu gūst krītot vai atsitoties – viens no galvas traumu veidiem ir kratītā bērna sindroms, ko var gūt, ja mazuli stipri sapurina. Reizēm aprūpētājs nenojauš, kādas sekas var izraisīt asas, straujas kustības, piemēram, stiprāk sakratot bērna ratiņus vai aizkaitinājumā purinot bērnu. Šāds traumas veids var rosināt galvas smadzeņu bojājumus vairāku faktoru dēļ: zīdaiņiem ir salīdzinoši liela galva, vāja kakla muskulatūra, mīksti galvaskausa kauli, nenobriedušas smadzeņu šūnas, kas satur lielu šķidruma daudzumu. Mazulis jāaprūpē īpaši rūpīgi un iespēju robežās jānovērš jebkāda traumu iespēja. Zīdaini nedrīkst atstāt bez uzraudzības vai nepilngadīgu, neuzticamu aprūpētāju vadībā.

Lielāki bērni nav tik trausli kā zīdaiņi, tomēr viņi ir kustīgi, neprognozējami, zinātkāri, tāpēc arī jāuzmana.

Jāatceras, ka katram sporta veidam ir specifisks aprīkojums, kas mazina traumatisma risku, piemēram, braucot ar velosipēdu, ieteicams lietot ķiveri, bērniem – pat ceļu un roku sargus. Ķivere pasargā, arī braucot ar skrejriteni, skrituļojot vai pārvietojoties ar citiem mūsdienīgiem un jauniešu vidū aktuāliem rīkiem. Protams, par ekipējumu jāatceras arī pieaugušajiem, īpaši ekstrēmo sporta veidu piekritējiem. Ikdienā jāievēro elementāri drošības noteikumi, piemēram, braucot mašīnā, jāaizsprādzē drošības josta.

Senioriem ārste iesaka vilkt apavus ar neslīdīgu zoli, ejot pa slidenu ielu, izmantot spieķīti. Naktī ceļoties no gultas, jāieslēdz gaisma, lai nepakluptu, nesavainotos. Pie vannas der piestiprināt rokturus, pie kuriem pieķerties. Lai novērstu traumas, katram pašam jāapzinās savas vājās vietas un potenciālie riski. Diemžēl smadzeņu satricinājums parasti ir neprognozējams un notiek negaidot.

 

Galvas smadzeņu satricinājumu klasificē:

1. viegls – simptomi ilgst mazāk par 15 minūtēm, nav samaņas zuduma

2. mērens – nav samaņas zuduma, bet simptomi ilgst vairāk nekā 15 minūtes

3. smags – cietušais zaudē samaņu

 

Pārbaudi pats!

Lai cietušais spētu laikus nokļūt pie speciālista, līdzcilvēkiem un traumas lieciniekiem jāzina, kā reaģēt. Lietderīgi būtu pārskatīt starptautiski lietotās FAST testa latvisko versiju ĀTRI, ko parasti izmanto insulta novērtēšanai. Tests neprofesionālim palīdz izvērtēt galvas smadzeņu bojājuma risku.

Pārbaudes testa norādes:

Ā – atsmaidīt un novērtēt, vai vienas sejas puses acu vai mutes kaktiņš nav noslīdējis uz leju.

T – turēt. Pārbaudīt, vai cilvēks spēj vienlaikus pacelt un patstāvīgi noturēt abas rokas.

R – runāt. Pārbaudīt, vai cietušais spēj runāt: pateikt, atkārtot vienkāršu teikumu.

I – izsaukt. Ja cietušais nespēj atkārtot kādu no minētajām darbībām, nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot uz 113.

 

Shutterstock ilustrācija
Shutterstock ilustrācija

Jāņem vērā pazīmes, kas atkopšanās periodā norāda par medicīniskās palīdzības nepieciešamību:

* nav iespējams pacientu pamodināt;

* pieaugošs galvassāpju stiprums;

* miegainība vai apjukums;

* pieaugošs nemiers, aizkaitināmība, krampju lēkmes;

* redzes traucējumi, dubultošanās;

* drudzis, spranda stīvums, slikta dūša vai vemšana;

* urīna vai vēdera izejas nesaturēšana;

* kādas ķermeņa daļas vājums vai notirpums.

 

Mūsu konsultante: Dr. LĪGA MEKŠA, GK Neiroklīnikas neiroloģe, neirosonoloģe

 

logo-36

Pievienot komentāru