Ārstēšana, Vēzis

Standarta vai inovatīvā terapija. Kāda ir atšķirība ārstēšanas rezultātos?

Foto - Shutterstock

Kaut arī Latvija krūts vēža ārstēšanā joprojām atpaliek no citām ES valstīm, tai skaitā no Lietuvas un Igaunijas, šis gads ir nesis būtiskus uzlabojumus. Par to, kāda ārstēšana šobrīd pieejama krūts vēža pacientiem Latvijā un ko vajadzētu ieviest tuvākajā nākotnē, kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” ietvaros stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Onkoloģijas centrs onkoloģe ķīmijterapeite, LU asociētā profesore Alinta Hegmane un P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja, zinātņu doktore, asociētā profesore Gunta Purkalne.

Ko nozīmē agrīna vēža ārstēšana? Vai runa ir par dienām, mēnešiem vai gadiem?

G.Purkalne: Ir jānošķir divas lietas. Agrīnā stadijā atklāts krūts vēzis un agrīni uzsākta ārstēšana. Vēzis tiek uzskatīts par agrīnu, ja to diagnosticē 1. vai 2. stadijā. Savukārt agrīna ārstēšana nozīmē diagnozes noteikšanu 10 dienu laikā pēc tam, kad radušās aizdomas par ļaundabīgu audzēju un ārstēšanas uzsākšanu ne vēlāk, kā mēneša laikā pēc diagnozes apstiprināšanas.

Kas būtu darāms, lai atklātu krūts vēzi agrīnā stadijā?

G.Purkalne: Ja sieviete ir vesela un jūtas labi, viņai katru mēnesi starp mēnešreizēm būtu jāiztausta savas krūtis un reizi gadā jāapmeklē ginekologs. Vecumā starp 50 – 69 gadiem noteikti vajadzētu veikt valsts apmaksāto krūšu mamogrāfiju. Gadījumos, ja sieviete pamana kādas izmaiņas savās krūtīs, mainās viņas pašsajūta vai parādās jebkādi līdz šim nebijuši simptomi, nevajadzētu to atstāt bez ievērības un gaidīt, ka viss normalizēsies pats no sevis, bet pēc iespējas ātrāk doties pie ārsta. Vai nu sieviete uzzinās, ka ar viņu viss ir kārtībā, un pārtrauks uztraukties, vai arī laicīgi uzzinās diagnozi.

Kāds ir rīcības algoritms, ja sievietei ir aizdomas par vēzi?

A.Hegmane: Ja sieviete pašpārbaudes ceļā vai arī veicot ultrasonogrāfisku/ mamogrāfisku pārbaudi atklāj veidojumu krūtī, vispirms jādodas pie ģimenes ārsta. Tikai ģimenes ārsts var dot nosūtījumu uz “zaļo koridoru” (iespēju paātrinātā kārtā veikt nepieciešamos izmeklējumus, lai apstiprinātu vai noliegtu diagnozi). Ja diagnoze tiek apstiprināta, onkologs izvērtē, kādi papildus izmeklējumi nepieciešami. Pēc tam tiek sasaukts multidisciplinārs ārstu konsīlijs, kurš izlemj, kāda būtu piemērotākā terapija konkrētam pacientam.

Ja sieviete nesatausta veidojumus krūtīs, vai viņa var būt droša, ka viņai nav krūts vēzis?

G.Purkalne: Lai sieviete pati sataustītu vēzi, viņai tas jādara regulāri vairāku gadu garumā. Tikai tad, ja sieviete pazīst savās krūtīs katru bedrīti un izcilnīti, viņa var pamanīt, ka kaut kas ir mainījies. Turklāt ne visām sievietēm ir vienlīdz jūtīgi pirkstu gali. Ja veidojums ir ļoti mazs, to var nesataustīt. Reizēm veidojumi ir paslēpušies ļoti dziļi. Pat tad, ja krūtīs neko neatrod, tā nav garantija, kur tur nekā nav. Arī veselai sievietei reizi gadā būtu jāiet pie ginekologa un jāprasa, lai viņš patausta krūtis. Ja ir aizdomas, būtu jāveic krūšu ultrosonogrāfija (sievietēm līdz 35 gadiem) vai mamogrāfija.

Cik viegli ir tikt pie speciālistiem un uzsākt ārstēšanos?

A.Hegmane: Pateicoties zaļajam koridoram, diagnostika Latvijā šobrīd tiek veikta 10 dienu laikā un arī ārstēšana parasti tiek uzsākta agrīni. Vēzis nav insults, kur katra minūte svarīga, arī dažas dienas turp vai šurp neko neizšķir, taču īpaši kavēties arī nevajadzētu. Rekomendācija ir uzsākt ārstēšanos 2 – 4 nedēļu laikā pēc diagnozes apstiprināšanas, un, par spīti ārstu lielajai noslodzei, mēs cenšamies to ievērot.

Vai veikt pārbaudes un tikt uz konsultāciju pie krūts slimību speciālista iespējams tikai Rīgā, vai arī reģionos?

Šobrīd onkoloģisko diagnostiku un ārstēšanu piedāvā divas slimnīcas Rīgā – P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca. 2 slimnīcas Liepājā – Liepājas reģionālā slimnīca un Piejūras slimnīca un viena slimnīca Latgalē – Daugavpils reģionālā slimnīca.

Kādas ir iespējamās krūts vēža ārstēšanas metodes?

A.Hegmane: Iespējamās ārstēšanas metodes ir operācija, staru terapija un sistēmiskā terapija, kas sevī ietver ķīmijterapiju, hormonterapiju un mērķterapiju. Ārstēšanas metodes tiek noteiktas individuāli, ņemot vērā konkrētās pacientes vispārējo veselības stāvokli, vēža veidu un stadiju.

Vai, atklājot vēzi pirmajā stadijā, var iztikt tikai ar operāciju?

G.Purkalne: Ir ļoti maz tādu pacienšu, kurām nav vajadzīga nekāda sistēmiskā terapija. Pēc starptautiskām rekomendācijām jau sākot no pirmās stadijas kaut kāda sistēmiskā terapija tomēr būtu ieteicama. Tā var būt ķīmijterapija, hormonu terapija un jaunās monoklonālās antivielas, kas ir imūnās sistēmas proteīnu (antivielu) līdzinieki. Jo ātrāk vēzis tiek atklāts, jo lielāka iespēja, ka to izdosies izārstēt pavisam, turklāt daudzos gadījumos ir iespējams saglabāt krūti, izoperējot tikai bojātos audus.

Izdzirdot vārdu ķīmijterapija, daudzas pacientes mēdz nobīties. Vai blaknes no ķīmijterapijas visām pacientēm ir vienlīdz smagas?

A.Hegmane: Nevajadzētu ļoti nobīties jau tikai no tā, ko runā par ķīmijterapiju. Ķīmijterapijas dienas stacionārā katru dienu ķīmijterapiju saņem 60 – 70 pacientu. Un lielākā daļa no viņiem ķīmijterapiju panes apmierinoši. Turklāt katrs pacients ir individuāls, ķīmijterapijas shēmas ir dažādas, un pat vienādu terapiju divi pacienti var panest pilnīgi atšķirīgi. Noteikti nav tā, ka ķīmijterapija iznīcina aknas, nieres, asinsrades šūnas un visu pārējo. Kaut kādas blaknes, protams, ir iespējamas, taču par blaknēm ir jāstāsta gan onkologam, gan ģimenes ārstam, jo lielāko daļu blakņu var novērst. Taču, ja pacients uzskata, ka blaknes ir neatņemama ķīmijterapijas sastāvdaļa un par tām nerunā, tad mēs nevaram viņam palīdzēt šī blaknes mazināt.

Pēdējā laikā daudz tiek runāts pa personalizētu mērķterapiju kā inovatīvu un efektīvu krūts vēža ārstēšanas metodi Ar ko tā atšķiras no standarta terapijas?

A.Hegmane: Krūts vēža gadījumā gan pasaulē, gan Latvijā jau diezgan ilgu laiku tiek izmantota personalizētā terapija. Visi krūts vēži nav vienādi, tāpēc mēs izmeklējam audzēja paraugu un tikai tad izlemjam, kāda veida terapija būs vispiemērotākā tieši šim vēža veidam. Ne visiem krūts vēža veidiem ir piemērota inovatīvā terapija. Dažos gadījumos ļoti labu rezultātu var panākt ar ķīmijterapiju vai hormonterapiju un tieši tā ir atbilstošākā terapija. Taču ir gadījumi, kad tieši mērķterapijai var būt izšķiroša nozīme. Mērķterapija, atšķirībā no ķīmijterapijas, iedarbojas nevis uz visām krūts vēža šūnām, bet tieši uz konkrētu mērķi vēža šūnā un kavē tās augšanu. Krūts vēža ārstēšanā kā mērķterapijas līdzeklis tiek izmantots trastuzumabs un pertuzumabs.

Vai Latvijā šobrīd tiek kompensēta inovatīvā terapija?

A.Hegmane: Pacientēm ar HER2 pozitīvu krūts vēzi jau vairākus gadus terapija ar trastuzumabu tiek kompensēta pilnā apmērā. No šī gada februāra pacientes ar metastātisku HER2 pozitīvu krūts vēzi var saņemt duālu HER2 blokādi ar trastuzumabu un pertuzumabu kopā ar ķīmijterapiju. Šī terapijai konkrētajai pacientu grupai ļauj sasniegt vislabākos ārstēšanas rezultātus, tādēļ tiek rekomendēta starptautiskās vadlīnijās. un Tomēr es gribētu piebilst, ka bieži medikamenti, kas Latvijā tiek izziņoti kā inovatīva terapija, pasaulē jau vairākus gadus ir standarta terapija.

Kāpēc Latvija onkoloģijas jomā atpaliek no citām valstīm, tai skaitā Lietuvas un Igaunijas?

G.Purkalne: Mūsu speciālisti ir tikpat zinoši un spējīgi, jo mēs lasām to pašu literatūru un braucam uz tām pašām konferencēm, taču reālās iespējas kompensācijas sistēmā Latvijā joprojām ir ievērojami zemākas. Atpalicību rada ierobežoties finansējums. 2018. gads gan ir biji ļoti nozīmīgs onkoloģijas jomai, jo kompensējamo zāļu sarakstam ir pievienoti vairāki jauni medikamenti, taču tā ir tikai nodeva pagātnei, jo medikamenti, kas mums ir jaunums, Eiropā un ASV tikai lietoti jau daudzus gadus.

Pievienot komentāru