Ārstēšana, Citas slimības

Implants īstā zoba vietā. Vai derēs visiem?

Foto - Shutterstock

Izdzirdot ārstu sakām, ka būs jārauj zobs, pirmā doma, kas iešaujas prātā, – gaidāma sāpīga un nepatīkama procedūra. Otrā – kā pēc tam radušos brūci labāk sadziedēt, visbeidzot, kā aizpildīt tukšo vietu, īpaši, ja zobs bijis redzamā vietā. Arī tad, ja no malas neviens nemana zoba vai nereti pat vairāku trūkumu, ilgojamies pēc pilnas zobu rindas – ne tikai tāpēc, ka estētiski, bet arī ka tā iespējams pilnvērtīgi sakošļāt pārtiku. Daudzi tad apsver domu “skrūvēt skrūves” un “likt implantus”, ja to var atļauties. Bet vai implanti piemēroti jebkuram pacientam un katra zoba aizvietošanai?

 

No viena zoba līdz grupai

“Implanti ir dabīgu zobu aizstājēji, kas, prasmīgi un kvalitatīvi ielikti, funkcionāli un vizuāli atgādina īstos zobus,” norāda Dr. Apines zobārstniecības klīnikas ārste Māra Valdmane. “Implanti aizvieto trūkstošo zobu vai veselu zobu grupu. Ja kādu iemeslu dēļ šādu variantu nav iespējas vai vēlmes izmantot, atliek zobu tiltiņi vai izņemamās platītes.”

Ja cilvēkam trūkst kāda priekšzoba, smaidīšana nav ne prātā. Taču implantu iespējams izgatavot tieši tādu pašu kā blakusesošie zobi, tas izskatās pilnīgi dabīgs, un arī smaids vairs nav jāslēpj.

Implantiem ir daudz priekšrocību – tie uzlabo ne vien pašsajūtu, bet arī dzīves kvalitāti.

Zobu trūkums var būt dažāds: sākot no viena zoba līdz pat zobu grupām un pilnīgai zobu zaudēšanai. Implanti šajos klīniskajos gadījumos var aizvietot jebkuru pozīciju. Viens zobs tiek aizstāts ar vienu implantu, divu zobu trūkumam nepieciešami divi implanti. Savukārt, ja trūkst trīs vai četru zobu un ja tie atrodas līdzās, var ievietot divus implantus, šajā gadījumā – kā balstu, bet starp tiem izveidot neizņemamu implantu tiltiņu.

Iespēju ielikt implantus var izmantot arī tad, ja ir totāls zobu trūkums, – tad ir vai nu izņemams variants, kas tiek balstīts uz implantiem, vai arī neizņemams. Pirmais variants ir ērts, ja ir pilnīgs zobu trūkums apakšžoklī. Uz diviem implantiem apakšžoklī var izvietot tā saukto totālo protēzi – tā nebūs fiksēta, bet gan izņemama. Toties atšķirībā no parastās protēzes tai ir stabilitāte un ļoti laba fiksācija, nebūs vajadzīga nekāda protēžu līme vai skavas. Savukārt uz četriem implantiem augšžoklī un uz tikpat implantiem apakšžoklī jau iespējams balstīt gan fiksētu, gan izņemamu protēzi. Ievietojot no četriem implantiem vienā žoklī, iespējams fiksēt salīdzinoši pagaru tiltu – ap 10 zobu tvērienā. Uz sešiem implantiem var balstīt jau 14 zobus, tas ir viss zobu loks. Tādā veidā tukšumu, kas izveidojies, varēs aizstāt ar skaistiem jauniem zobiem – tas ir fiksētais variants.

Ja pa zobam trūkst vairākās vietās, ieteicams visus vajadzīgos implantus ielikt vienā reizē – kaut vai tāpēc, ka pēc tam jāveic viena, nevis vairākas pēcoperācijas antibiotiku terapijas. Ir arī tikai viena došanās pie ārsta, vienas bailes, viena pretsāpju terapija. Turklāt ļoti atzīstami, ka vienā laikā var plānot un veikt arī protezēšanu: jāveic viens zobu nospiedums, pēc kura tiek veidoti visi jaunie, mākslīgie zobi. Var likt kaut vai visus 12 implantus vienā reizē, ja vien konkrētais pacients pats spēj šādu operāciju izturēt, pieļauj Māra Valdmane.

Ar šādiem zobiem droši var kost, un arī to izturība ir laba, ja restaurācijas tehnika un izpildījums bijis nevainojams.

 

Shutterstock ilustrācija
Shutterstock ilustrācija

Vajag stingru pamatu

Implants – tā ir titāna sakausējuma skrūve, kas tiek ieskrūvēta žokļakaulā, imitējot zaudētā zoba sakni. Implanti (skrūves) ir atšķirīgi pēc izmēriem – tie ir dažāda resnuma un garuma, ar atšķirīgu vītnes dizainu. Titāns un tā sakausējumi ir vienīgais biosaderīgais materiāls, kas šim nolūkam izraudzīts īpašās izturības dēļ.

“Lai ieliktu zoba implantu, vajadzīgs kauls, kurā mākslīgo zoba sakni ieskrūvēt,” skaidro daktere Māra Valdmane. “Ja zobs izrauts sen, ir ļoti liela varbūtība, ka kauls būs atkāpies un to vajadzēs radīt no jauna. Mūsdienās ir dažādas tehnikas, kā var kaulu pievienot no jauna. Ja ir neliels kaula defekts vai tā trūkums, pirms implanta ievietošanas var paņemt paša kaulu vai arī izmantot mākslīgās kaula granulas. Ja defekts ir izteikts, tad vispirms jāpieaudzē trūkstošā kaula daļa un tikai pēc kāda laika var likt implantu – kad granulas pārvērtušās daļā no kaula.

No kuras vietas ņem kaulu? “Ļoti individuāli,” atbild ārste. “Patlaban ir tendence vairs neņemt no žokļakaula, piemēram, no apakšžokļa. Lielākoties pāriet uz mākslīgā kaula granulām.”

Implants ir zoba saknes analogs, kam ir dažādi varianti. Ja ir salīdzinoši vienkāršs standarta klīniskais gadījums, pēc implanta ievietošanas ieteicams nogaidīt trīs mēnešus, pirms sāk protezēt. “Protams, ir dažādas klīniskās situācijas. Piemēram, ir zaudēti priekšzobi un mēs nevaram pacientu atstāt bez tiem. Tādā gadījumā uzņemamies uztaisīt pagaidu restaurāciju jau ķirurģijas dienā,” par pagaidu variantu pastāsta Māra Valdmane. “Ir vēl dažādi implanti ar aktīvo virsmu, kurus ražotājs atļauj protezēt jau trīs nedēļas pēc operācijas. Ja vajadzīga kaula pievienošana, piemēram, kāda neliela defekta novēršana implanta ievietošanas laikā ar kaula granulām, iesakām tomēr sešu mēnešu periodu līdz protezēšanai, lai mākslīgās kaula granulas pārvēršas par pacienta kaulu.” Tātad laika posms no pirmās dienas ar pagaidu restaurāciju var aizņemt 6–8 mēnešus.

Lai izveidotu mākslīgos zobus, vajadzīgs nospiedums. Tas tiek veidots ar speciālām implantu kapēm, kuras ievieto implantā, lai nospieduma atlējums pilnīgi precīzi atbilstu implanta novietojumam. Zoba kronīti veido laboratorijā. Tur pieskaņo noteiktu krāsu un formu, ievēro sakodienu, lai kronītis derētu un izskatītos gluži kā īsts zobs.

 

Vieglāk nekā izraut

Shutterstock ilustrācija
Shutterstock ilustrācija

Uz jautājumu, kā noris pats implanta ievietošanas un jauna zoba radīšanas process, daktere Māra Valdmane atbild: “Viss sākas ar ārstēšanu un procedūru secības apzināšanos. Veiksmīgai ārstēšanai mūsdienās nepieciešams trīsdimensiju jeb 3D rentgens, kurā redzam pacienta žokļakaulus visās dimensijās. Ar šo rentgenu varam dažādos rakursos izvērtēt kaula kvalitāti un vai tas vispār spēj pieņemt implantu.

Sākumā vajag izprast ārstēšanas gaitu: vai jāsāk ar kaula audzēšanu vai arī varam uzreiz likt implantu. Ja kauls atbilst prasībām, plānojam operācijas dienu. Pati operācija, protams, sākas ar anestēziju. Implantu ievietošana atkarīga no to skaita. Vienam implantam smaganu atvēršana ir pavisam neliela. To ievieto un pēc tam brūcīti uzmanīgi aizšuj.

Pēc implantu ievietošanas iesakām antibiotiku terapiju, lai nerastos iekaisums, un katram gadījumam – pretsāpju līdzekļus. Kādam brūce ir vairāk vai mazāk jutīga, bet citam vispār nevajag pretsāpju līdzekli.

Būtībā ievietot skrūvi ir daudz vieglāk nekā izraut zobu, jo raušana tomēr ir kaut kas nezināms – kā būs, kā tas zobs padosies. Mūsu rīcība ar implantu ir ļoti kontrolēta un relatīvi vienkāršota procedūra, pieredzējis speciālists implantu ievieto 20 minūtēs. Protams, ievietojot no četriem līdz astoņiem implantiem, ķirurģiskā manipulācija ir salīdzinoši paliela. Tad jārēķinās ar pēcoperācijas sāpēm un pretsāpju līdzekļa lietošanu.”

Vēl par lokālo jeb vietējo anestēziju. To mūsdienās izmanto teju vai katrā zobārstniecības procedūrā, lai pacients nejustu sāpes. Bailīgākie var izmantot arī dažādas sedācijas, vieglāka būtu smieklu gāze, bet katrs var izvēlēties arī kādu dziļāku nomierinošu līdzekli – līdz pat pilnai narkozei.

“Mūsdienās aktuāla tendence ir vienā posmā veikt ķirurģisku manipulāciju – izņemt zobu un arī ievietot implantu,” pastāsta zobārste. “Ne vienmēr to var izdarīt, un ne vienmēr to ļauj pie zoba esošais kaulu daudzums vai iekaisums zem zoba saknēm. Jāsaprot – ja kaulam nav zoba, ko turēt, arī kauls iet zudumā. Līdz ar to, zobu izraujot, kaulu daudzums vienmēr samazinās.”

Titāna skrūve ir metāliskā krāsā. Tai virsū uzliek kronīti, ko katram pacientam individuāli izveido laboratorijā, pieskaņojot jebkuru krāsu un formu esošajiem zobiem. Ja zobu vairs nav, tad katram individuāli sagādā skaistu zobu loku, kas viņam vislabāk piestāvētu. Krāsu vienmēr pieskaņo, lai izskatītos dabiskāk, lai veidotos piemērotākais vai vēlamais izskats.

Vai dziedātājiem un aktieriem, kuriem ir tik skaisti zobi, starp tiem varētu būt paslēpies arī kāds implants? “Gan jau, ka ir! Mākslīgos zobus noteikti var pieskaņot un izveidot tā, ka neviens no malas nepamanīs,” teic daktere. “Ja kaulu un smaganu daudzums ir pietiekams un operācija pareizi plānota, ar implantiem var izveidot ļoti skaistu zobu rindu.”

 

Kontrindikācijas

“Ar implantiem nav smagu kontrindikāciju, tomēr dažas lietas ir jāielāgo,” turpina daktere Māra Valdmane. “Ja cilvēks ir vārgs vai gados vecāks ar ļoti plānu žokļakaulu, protams, jāraugās, kā izdosies brūci sadziedēt. Vecums gan nebūs kontrindikācija. Kaulu pieaudzēšanā ir jāizvērtē, kāda ir pacienta imūnsistēma.”

Ārsti īpaši rūpīgi izvērtē pacienta slimības. Piemēram, vēža pacientam piecus gadus pēc ārstēšanās kursa implanti nav kontrindicēti. Problēma arī nerodas pacientam ar cukura diabētu, ja viņš šo slimību sekmīgi kontrolē. “Ar sirdsslimnieku jāņem vērā, vai spēs izturēt operāciju. Ja ir kāda kaulu slimība vai lietoti medikamenti, kas iespaido kaulu, ar pacienta ārstējošo ārstu jāsaskaņo, vai varam žokļakaulā likt implantu.”

 

Var kalpot visu mūžu

Zobu implanti var kalpot visu mūžu, ja vien par tiem pareizi un kārtīgi rūpējas: veic rūpīgu mutes dobuma higiēnu un regulāri ierodas vizītēs pie zobārsta. Atšķirībā no zobu tiltiņiem, zem kuriem jāprot veikli veikt diegošanu, implantiem nekādas īpašas higiēnas metodes nav vajadzīgas. Protams, zobi rūpīgi jāiztīra, bet tīrīšana nav sarežģītāka kā ar zobu tiltiņiem.

Smēķētājiem gan implantu mūžs var būt īsāks, jo tabakā esošās vielas kaitē smaganām. Vērts apdomāt, kas kuram vērtīgāks: implanti vai nevēlamais ieradums. Implanta zaudēšanas brīdis visbiežāk saistīts ar sadzīšanas procesu  – ja brūce burtiski tiek dedzināta ar cigarešu dūmiem, kā to dara smēķētāji, iekaisuma process var arī neapstāties. Tas pats attiecas uz alkoholu, arī to nevajadzētu lietot.

 

Foto - Shutterstock
Foto – Shutterstock

Mīti vai patiesība?

“Ļoti bieži dzirdēts, bet es to saukšu par mītu, ka ķermenis atgrūž implantu,” vispārina daktere Māra Valdmane. “Drīzāk ir kāds iemesls, kāpēc komplikācija notikusi. Tas izskaidrojams ar kaut kādiem sarežģījumiem ķirurģiskās manipulācijas laikā un arī pacienta uzvedību. Ķirurģisko manipulāciju laikā būtiska ir arī sterilitāte, tehnoloģija, implanta sistēma, bet, ja pie laba daktera liek uzticamu implanta sistēmu, nekādām komplikācijām nevajadzētu būt. Otra būtiska lieta – lai implants tiktu ievietots tīrā vietā, lai to neiespaidotu jebkāds iekaisums, kas var rasties gan no neiztīrītas brūces, gan smēķēšanas dēļ.”

Implanti ir lielisks un viegls veids, kā aizvietot zobus. Protams, savējie zobi ir visvēlamākie, tāpēc par tiem jārūpējas: jātīra, jādiego, jāapmeklē higiēnists. Bet, ja zoba vairs nav, implants ir labākais aizvietotājs, turklāt atšķirībā no tiltiņa nebojā blakuszobus. “Nereti klīnikā man saka: pagaidīšu, kad zinātne attīstīsies, ieliks cilmes šūnas, un zobs pats izaugs. Īstenībā implants jau ir gandrīz vai tas pats zobs, bet manis izklāstītais process – brīnišķīgs veids, kā zobu aizvietot ātri, bez sāpēm un turklāt skaisti.”

 

Mūsu eksperte: Māra Valdmane, Dr. Apines zobārstniecības klīnikas ārste

 

logo-36

Pievienot komentāru