Dzīvesveids, Padomi

Pieredze: Dzīve Rīgas centrā nav šķērslis veselīgam dārziņam uz palodzes!

Inga Melberga

Pavasaris daudzos atraisa vēlmi kaut ko audzēt. Un tas, kas esat pilsētnieks, tam nav šķērslis! Lūk, Zero Waste Latvija aktīvistu grupas dalībnieces, zaļā dzīvesstila projektu redaktores Ingas Melbergas pieredze:

– Vairākus gadus man ir dārziņš uz palodzes, un fakts, ka dzīvoju pašā Rīgas centrā, tam nav šķērslis. Jau otro sezonu dārzkopības entuziasms ir gājis plašumā, un puķu podiem un dēstu kastēm pievienojušās arī īstas dobes mazdārziņā Lucavsalā, taču garšaugi, salāti, lociņi, piparmētras, pat ķirštomātiņi un nokarenās zemenes joprojām būs arī virtuvē uz palodzes, nemaz nerunājot par pirmajiem pavasara vēstnešiem mikrozaļumiem.

Teorētiski ar palodžu dārzkopību var nodarboties visu gadu, taču augiem nepieciešama gaisma, tādēļ aktīvais audzēšanas periods ir līdzīgs kā dārzā – no marta līdz oktobrim. Ierīkot speciālās augu lampas ir neekonomiski, salīdzinot ar iegūtās ražas apjomu, kā arī ne visai ekoloģiski, jo vairāk tiek tērēta elektrība.

Palodzes esmu apzaļumojusi ne tikai tāpēc, ka visi augi – gan dekoratīvie, gan ēdamie – ir ļoti skaisti un piešķir mājoklim omulīgu noskaņu, bet arī tāpēc, ka man ir svarīgi, ko ēdu: cenšos izvēlēties bioloģisku un vietējo pārtiku, tā saudzējot gan savas ģimenes veselību, gan apkārtējo vidi, jo intensīvā lauksaimniecība, transportēšana un iepakojums kaitē dabai. Rūpīgi izvēlos augsni, kurā dēstīt savus lolojumus, kā arī mēslojumu. Augsnes maisījumus pērku dārzkopības preču veikalos un rūpīgi izlasu sastāvu – vai nav pievienoti minerālmēsli. Arī sēklas pērku galvenokārt bioloģiski sertificētas – par atbilstību šim standartam liecina tāds pats marķējums kā uz bioloģiskās pārtikas produktu iepakojuma.

Mūsu ģimene šķiro atkritumus un gatavo kompostu, bet, lai pārstrādātu pārtikas atkritumus mājās, esam ieviesuši jaunus mājdzīvniekus – Kalifornijas sliekas, kas veido slieku kompostu jeb vermikompostu. Tās dzīvo kastē ar vāku, apēd gan augļu un dārzeņu miziņas, gan kafijas un tējas biezumus, pārstrādājot tos vērtīgā mēslojumā – humusā, ko izmantoju, lai pabarotu savu palodzes dārziņu un arī dekoratīvos telpaugus.

Manā ģimenē aug bērni, un dārziņš uz palodzes palīdz viņiem izprast, kā tiekam pie ražas, ka vajadzīgas rūpes un pacietība, līdz no sēkliņas izaugs garšīgie salāti vai tomāti. Un bērni labāk izprot, ka ēdienu nevajag izšķērdēt, – kā gan izmetīsi neapēstu tik rūpīgi loloto tomātiņu vai dillīti? Bērni labprāt ēd pašu izaudzēto un nevar vien sagaidīt, kad raža būs gatava!

 

Inga Melberga iesaka: no vienkāršā uz sarežģītāko

Dārzkopis ir arī mazliet mākslinieks, kam zināšanas un prasmes jāprot apvienot ar intuīciju un jābūt gatavam, ka rezultāts var atšķirties no iecerētā. No neveiksmēm jāprot mācīties! Cilvēkam, kurš vēlas kaut ko izaudzēt, bet nav pārliecināts par saviem zaļajiem īkšķīšiem, iesaku sākt ar vienkārši audzējamiem dārzeņiem – iesēt puķu kastē salātus, lēzenā puķpodiņā vai bļodā iedēstīt sīpolus loku audzēšanai, mēģināt uz neliela šķīvja izdiedzēt mikrozaļumus. Vieni no vienkāršākajiem un ātraudzīgākajiem ir zirņu dīgsti no visparastākajiem pelēkajiem zirņiem, kā arī rukola. Šie augi ātri dos ražu, tiem nevajag daudz augsnes, un tie aizņem maz vietas. Kad dārzkopja azarts jau sajusts, sarežģītības līmeni var kāpināt, ķeroties pie cimperlīgāku augu audzēšanas.

Dzīvoklī cauru gadu ir vienmērīga temperatūra, tāpēc iespējams izaudzēt arī pavisam netipiskus augus, šāda gaisa temperatūra būs piemērota čili audzēšanai, avokado, sēnēm, citroniem, mandarīniem un ingveram.

 

logo-36

1 komentārs

Pievienot komentāru