Ārstēšana, Sirds un asinsvadi

Tas var glābt dzīvību. Skride iesaka katram turēt mājās asinsspiediena mērītāju

Foto - Shutterstock

Slimojot ar sirds asinsvadu slimībām vai 2. tipa cukura diabētu, svarīgi regulāri sekot līdzi savam asinsspiedienam, sirdsdarbībai un glikozes līmenim – ne tikai ārsta kabinetā, bet arī mājās.

 

Pirms mērīšanas vajag atpūsties

Normāla sirdsdarbības frekvence miera stāvoklī ir aptuveni 60 – 80 sitieni minūtē. Par paātrinātu sirdsdarbību liecina pulss virs 80. Katrs pulsa sitiens atbilst vienam sirdspukstam. To var sajust, piespiežot trīs vidējos pirkstus pie delnas locītavas. Nav jēgas to mērīt pēc fiziskas slodzes vai stresa situācijā, jo tad sirds darbojas ātrāk un pulss kļūst biežāks. Tādēļ sirdsdarbības frekvence miera stāvoklī jānovērtē, atrodoties klusā telpā, komforta temperatūrā un pēc piecu minūšu atpūtas.

P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Andris Skride uzskata, ka katrās mājās jābūt asinsspiediena mērītājam, kuru var izmantot jebkurā laikā. Dažkārt tas var glābt pat dzīvību.

Ja vēlaties nevis mehānisko, bet automātisko asinsspiediena mērītāju, kas uzrāda arī pulsu, labāk būtu iegādāties tādu ierīci, kam manšete jāliek uz augšdelma, nevis apakšdelma, jo šādi mērījumi ir precīzāki. Arī manšetes lielumam jābūt pareizam, pretējā gadījumā mērījums neatbildīs patiesībai: ar pārāk vaļīgu aproci tas būs zemāks, ar pārāk ciešu – augstāks nekā īstenībā. Tomēr jāatceras, ka asinsspiediena mērīšana mājās nevar aizstāt vizīti pie ārsta.

Pirms asinsspiediena mērīšanas (vislabāk to darīt no rīta), vajag apmēram 5–10 minūtes atpūsties. Fiziskas aktivitātes, stress, smēķēšana un kafija, nesena maltītes baudīšana spiedienu palielina, tāpēc kādu pusstundu pirms mērījuma veikšanas no tā būtu jāizvairās. Roka jānovieto sirds līmenī ar plaukstu uz augšu, atbalstot to pret galdu. Asinsspiediena mērītāja manšete jāliek uz kreisās rokas, aptuveni piecus centimetrus virs elkoņa locītavas. Ja nopirkts mehāniskais mērītājs, pirmo reizi spiedienu vajadzētu mērīt abās rokās, jo rādījumi var nedaudz atšķirties (pareizais būs augstākais). Ja šķiet, ka mērījums neatbilst īstenībai, atkārtots mērījums jāveic ne agrāk kā pēc 10 minūtēm.

Arteriālās hipertensijas pacientiem asinsspiediens jānosaka reizi nedēļā, kā arī tad, ja pasliktinājusies pašsajūta. Mērījumu rezultātus vēlams pierakstīt, lai parādītu ģimenes ārstam, jo tā asinsspiedienu būs vieglāk koriģēt, piemeklējot atbilstošus medikamentus.

 

Gan tukšā dūšā, gan pēc ēšanas

Diabēta paškontrole ir glikozes jeb cukura līmeņa asinīs noteikšana, kuru 2. tipa diabēta pacienti veic mājās ar speciāli šim nolūkam paredzētas ierīces – glikometra –, lancetes un teststrēmeļu (stripu) palīdzību. Arī šos mērījumus vajag pierakstīt, lai parādītu ārstam un novērtētu, cik iedarbīga bijusi ārstēšana un izmaiņas dzīvesveidā. Pasaules Veselības organizācija iesaka 2. tipa diabēta pacientiem, kas saņem cukura līmeni pazeminošas tabletes, dažas reizes nedēļā veikt cukura līmeņa pārbaudes arī pirms ēšanas un divas stundas pēc tam. Labs cukura līmenis asinīs pēc maltītes ir ap 7 – 8, bet apmierinošs – līdz 10 mmol/l. Mērījuma rezultāts, uz kuru vajag tiekties, atkarīgs arī no blakusslimībām, ikdienas fizisko aktivitāšu daudzuma, diabēta “stāža” un citiem ap­stākļiem, kurus izvērtē ārsts. Vislielākais risks veselībai ir tad, ja cukura līmeņa mērījumi “lēkā”, piemēram, no rīta tas ir normas robežās, bet pēc maltītes strauji paaugstinās. Krasas cukura līmeņa svārstības nelabvēlīgi ietekmē daudzus orgānus, piemēram, redzi, nieres, nervu sistēmu. Pieļaujamās glikozes līmeņa svārstības ir 1– 2 mmol/l robežās.

“Nekas nav labāks kā regulāra cukura līmeņa kontrole asinīs, taču, izmērot to tikai no rīta tukšā dūšā, nav zināms, kas ar to notiek pēc ēšanas vai naktī. Tādēļ kopsaucējs ir vidējais glikozētais hemoglobīna līmenis, kuru reizi trijos mēnešos nosaka laboratorijā. Otra problēma: lai gan pacients regulāri mēra cukura līmeni asinīs, viņš neko nedara, ja rezultāti nav labi. Iztērēta nauda medikamentiem, teststrēmelēm, bet nav izpratnes par to, ko īsti nozīmē šie lēkājošie skaitļi. Ir vajadzīga laba diabēta apmācība,” uzsver P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologs profesors Valdis Pīrāgs.

Desmit gadus diabēta apmācība bija atstāta novārtā un balstījās tikai uz ārstu un pacientu biedrību entuziasmu, bet šogad Latvijā tika atvērti 11 jauni diabēta apmācības kabineti, kuros ikviens var apgūt ne tikai paškontroles iemaņas, bet arī zināšanas par veselīgu uzturu un fiziskajām aktivitātēm. Tomēr endokrinoloģe Indra Štelmane uzskata, ka šo kabinetu skaits ir pārāk niecīgs, jo, pēc viņas vadītās Latvijas Diabēta federācijas aprēķiniem, vajadzētu ne mazāk kā 40 kabinetus Rīgā un Latvijas novados. “Vēl septiņi kabineti tiks atvērti valsts novados, kur ir endokrinologs un sertificēta diabēta aprūpes māsa, kas vēlas organizēt pacientu apmācību. Diemžēl Rīgā situācija nav tik iepriecinoša, jo netiks atvērts neviens jauns apmācību kabinets ambulatorās medicīnas iestādēs, tikai klīniskajās universitātes slimnīcās. Vai tas nozīmē, ka apmācību varēs saņemt tikai slimnīcā ievietotie pacienti?” viņa vaicā.

Pēc Cukura diabēta reģistra datiem, Rīgā un Pierīgas reģionā reģistrēti 44 396 diabēta pacienti – apmēram puse no to kopskaita Latvijā (89 000). Turklāt ik gadu Rīgā un Pierīgas reģionā šo slimību pirmo reizi konstatē ap 3000 iedzīvotāju, piemēram, 2016. gadā Latvijā bija 6096 jaunatklātu gadījumu.

Pievienot komentāru