Pāris, Psiholoģija

5 mīti par brīvām attiecībām psihologa acīm

Foto - pexels.com

Attiecības bez saistībām dažiem šķiet pievilcīgas, bet citiem – nepieņemamas. Pirmie tiecas pēc tādām, jo tās ir vieglas, bet citi noliedz, jo uzskata par amorālām. Kas ir patiesība, un kas – izdomājumi?

Vai no tādām attiecībām ir kāds reāls ieguvums un kā tādās nenonākt tiem, kas nevēlas. Skaidro praktizējoša psiholoģe Nellija Jakimova.

1. Attiecībās bez saistībām nav mīlestības

Tas ir visizplatītākais maldīgais priekšstats. Attiecībās forma ne vienmēr atbilst saturam. Mēs taču neapgalvosim, ka visos šķietami noturīgo pāros valda mīlestība un harmonija. Un ka cilvēki vienmēr ģimenes ligzdā atgriežas pie mīļiem un tuviem, nevis apnikušiem un brīžiem pat vienaldzīgiem cilvēkiem. Tāpat brīvās attiecībās. Pat ja pāris kopā nepavada visu laiku un neiegrimst ikdienas dzīvē, tas nenozīmē, ka viņi viens otru nemīl. Varbūt gluži pretēji – jūtas ir tik spēcīgas, ka tas nozīmē uzticību, un nav jēgas turēt partneri īsā pavadā.

Bet ir vēl cits mūsdienu simptoms – uzskatīt mīlestību par arhaismu un vājuma izpausmi, kaut ko veiksmīgam cilvēkam neraksturīgu. Vieglāk nosaukt sevi par tādu, kas veido karjeru un kam nav pietiekoši daudz laika pilnvērtīgai personīgai dzīvei. Šajā gadījumā attiecības bez pienākumiem (kaut arī ar mīlestību) nav labākais, bet tomēr kompromiss.

Komentē psihologs: “Vēlmei pārveidot partneri, mainīt to, kas mums nav piemērots, ir maz sakara ar mīlestību. Un pretēji – gatavība pieņemt otru ar viņa dzīvesveidu, “tarakāniem”, ieradumiem, kuri mums dažreiz nepatīk, liecina par cieņu.

Esmu pārliecināta, ka mīlestība var pastāvēt tikai brīvībā – tādā nozīmē, ka tā ir katra paša izvēle. Ja tās nav, tā jau ir atkarība. Bet runa nav par to, ka patiesas jūtas iespējamas tikai starp tiem, kuri izvēlējušies attiecības bez saistībām.”

2. Tādās attiecībās partneriem nav nekādu pienākumu

Ja runājam par kopīgu budžetu un braucieniem pie vecākiem nedēļas nogalēs, tādus pienākumus, protams, brīvās attiecības neuzliek. Bet ir citi, kas jāievēro. Piemēram, atstāt aizkaitinājumu un nogurumu aiz tikšanās sliekšņa, neapgrūtināt ar problēmām, nenomocīt ar greizsirdību un privātīpašnieciskām tieksmēm. Nepieprasīt uzmanību, bet gaidīt, kamēr otrs gribēs un varēs to sniegt. Piekritīsiet, ka ne katrs to var ievērot.

Komentē psihologs: “Tas var būt grūts uzdevums cilvēkiem, kuri pieraduši pie ļoti tuvām, intensīvām attiecībām. Bet tiem, kas dod priekšroku distancei, šādas attiecības var padarīt dzīvi daudz vieglāku.

Tomēr ir kādas lamatas: lai ievērotu vienošanos un attaisnotu cerības, gadās slēpt no otra (un dažreiz no sevis) “neiederīgas” jūtas, vēlmes un izpausmes. Tādējādi attiecībās nedzīvo cilvēki ar reālām vajadzībām, bet idealizēti, izsmalcināti tēli.”

3. Tikai raksturā vāji cilvēki piekrīt attiecībām bez saistībām

No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka attiecībām bez saistībām piekrīt cilvēki, kuriem nav augstas prasības vai viņi ir vāja rakstura. Tie, kas nespēj atteikties no mīļotā un samierinās ar tikšanos reizi pa reizei vai tie, kuri nevēlas uzņemties atbildību un meklē vieglas tikšanās. Bet cik ilgi vājš cilvēks izturēs gaidīšanas režīmu un nepieprasīs visu atrisināt un dzīvot “kā cilvēkiem”? Vai viņam pietiks spēka nepievērst uzmanību citu cilvēku uzskatiem un uzturēt attiecības, kas nav pieņemtas “pieklājīgā sabiedrībā”?

Varbūt tāpēc brīvās attiecības grūtāk izturēt ir vājā dzimuma pārstāvēm. Tieši sievietēm mēdz būt spontānas jūtu izpausmes (greizsirdības uzliesmojumi vai maiguma izpausmes), kuras šajā gadījumā jākontrolē un jāturas rāmjos. Ja tu dzīvo stresā un neproti iziet no situācijas, mīlestība būs nevis miera osta, bet cīņa.

Komentē psihologs: “Lai gan mūsdienu sabiedriskās normas, kas regulē laulības un attiecības, par stingrām nenosauksi, daudzi joprojām jūtas neērti, nonākot kategorijā “ne kā visi”. Vainojama mūsu nesenā pagātnē, kolektīvisms, kad izcelties no pūļa bija vienkārši bīstami, bija bail tikt izstumtam no sabiedrības un galu galā palikt vienam.”

4. Šāda veida attiecības ir tikai aizsegs

“Vājuma, nedrošības, nevēlēšanās spert nopietnus soļus un pieaugt aizsegs, kompleksu un krāpšanas slēpšana,” tā lielākajai daļai cilvēku ir vieglāk domāt, novērtējot pārus, kuri praktizē brīvās attiecības. Piekarinot negatīvas etiķetes visam neierastajam, mēs aizmirstam, ka kā aizsegu mierīgāk būtu izmatot ko vispāratzītu un ne tik pamanāmu. Attiecības bez saistībām par šādu aizsegu noteikti neder. Gluži pretēji, tās tikai uzsver atšķirību.

Svarīgas ir jūsu jūtas. Diskomfortu var paslēpt no nelabvēļiem, bet no sevis grūti. Saprast tādas izvēles iemeslus iespējams, tikai atkāpjoties no stereotipiem un apsūdzībām.

Komentē psihologs: “Es nedalītu cilvēkus spēcīgos un vājos, bet piekrītu teorijai, ka brīvās attiecības var būt gan apzināta izvēle, gan piespiedu kompromiss: ar partneri vai sevi. Ja esmu godīgs gan pret sevi, gan citiem, pilnībā saprotu, uz ko es eju un kādiem nosacījumiem es piekrītu, – tas ir nobriedis lēmums.

Ja es ļauju sevi maldināt un maldinu sevi, piekrītu kaut kam acīmredzami nepiemērotam cerībā, ka situācija (vai partneris) mainīsies un saucu to par mīlestību, tad šķiet, ka attiecībās kaut kas nav pareizi. Jebkurā gadījumā par brīvām tās nevar nosaukt.”

5. Attiecības bez saistībām ir viegli izbeigt

Maldinoša vienkāršība. Kā pārtraukt to, kas nemaz nepastāv? Un kāpēc pārtraukt attiecības, kas nerada problēmas, neprasa uzmanību un klātbūtni. Jābūt pamatotiem iemesliem vai gribasspēkam atteikties no ērtā formāta. Šķietamais vieglums izspēlē ar cilvēkiem nežēlīgu joku: viņi izrādās saistīti ciešāk nekā tradicionālajās laulībās. Tas ir elastīgs materiāls, kuru nevar pārcirst ar cirvi, tas tikai salieksies, pieņems jauno apstākļu formu. Bieži vien pāri, kas pārtrauc brīvās attiecības un nodibina savas ģimenes, pēc brīža atkal apvienojas. Šoreiz, lai atpūstos no ģimenes grūtībām, kur spēles noteikumi ir labi zināmi gan jums, gan partnerim.

Komentē psihologs: “Brīvās attiecības” nav tik viegli pārtraukt – un tā izpaužas to nebrīvība. Tādas attiecības ir ērtas cilvēkiem, kuriem ir vēl citas pastāvīgas attiecības, vai kuri kādu iemeslu dēļ nav gatavi tādās iesaistīties (piemēram, nesen pārdzīvojuši sāpīgu šķiršanos).

Attiecībās bez saistībām jūs varat apmierināt savas vajadzības pēc seksa un (it kā) mīlēt un pieņemt, bet ne pārāk atvērties, tas ir – palikt drošībā. Raksturīgi, ka šīs attiecības pārtrūkst, kad “līguma” nosacījumi vairs netiek ievēroti vai, ja viens partneris vēlas lielāku tuvību un konstatē, ka nevarēs to saņemt.”

 

Avots: domashniy.ru

Pievienot komentāru