Ārstēšana, Veselības politika

Apstiprina kārtību psihologu reģistrācijai

Foto - Shutterstock.com

Ministru kabinets šodien apstiprināja Psihologu noteikumus un Psihologu sertifikācijas padomes nolikumu, kas tostarp regulēs kārtību, kādā psihologi un psihologi-pārraugi reģistrējami, pārreģistrējami un izslēdzami no Psihologu reģistra.

2018.gada 1.janvārī stājās spēkā Psihologu likums, kura mērķis ir regulēt psihologu profesionālo darbību, lai nodrošinātu kvalitatīvus psihologa profesionālās darbības pakalpojumus.

Psihologu noteikumi regulēs kārtību, kādā psihologi un psihologi–pārraugi reģistrējami, pārreģistrējami un izslēdzami no Psihologu reģistra. Tāpat jaunie noteikumi nosaka prasības attiecībā uz psihologa un psihologa–pārrauga profesionālās darbības apjomu un psihologa pārraudzības apjomu, nosaka psihologu sertifikācijas kārtību, pārbaudījuma maksas apmēru u.c.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, psihologu sertificēšanu organizē Psihologu sertifikācijas padome, kas ir psihologu profesionālās darbības izvērtēšanas un uzraudzības institūcija. Tās uzdevums ir izskatīt un izvērtēt priekšlikumus un viedokļus par psihologa profesionālo darbību, izglītības attīstību un profesionālās kvalifikācijas celšanu. Tāpat padomei būs tiesības sniegt atzinumus par normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem, kas saistīti ar psihologa profesionālo darbību.

Padomes sastāvā darbosies Aizsardzības, Iekšlietu, Tieslietu un Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī pārstāvji no Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Latvijas Psihologu apvienības un Latvijas Psihologu asociāciju federācijas. Padomes sekretariāta funkcijas nodrošinās Izglītības kvalitātes valsts dienests, kas kārtos arī Psihologu reģistru. Reģistrā iekļautās publiski pieejamās informācijas mērķis ir nodrošināt psihologu profesionālās darbības uzraudzību, kas tostarp ietver arī sabiedrības interešu ievērošanu.

Saskaņā ar psihologu profesionālās darbības jomu sadalījumu un tajās strādājošo psihologu skaitu, ir noteiktas sešas psihologu sertifikācijas komisijas – izglītības un skolu psihologu; darba un organizāciju psihologu; klīnisko un veselības psihologu; juridisko psihologu; konsultatīvo psihologu un militāro psihologu sertifikācijas komisija.

Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam viena no prioritātēm noteikta cilvēka drošumspējas stiprināšana, tāpēc viens no galvenajiem stratēģiskiem mērķiem ir veicināt sabiedrības labklājības pieaugumu, tai skaitā apmierinātību ar dzīvi. Latvijā pašlaik nepastāv nedz brīvprātīga, nedz obligāta psihologu sertifikācijas sistēma, līdz ar to pakalpojumu saņēmējiem nav iespējas pārliecināties un būt drošiem par pakalpojumu sniedzēju kvalifikāciju un psihologa sniegto pakalpojumu kvalitāti. Psihologa profesijas nenoteiktais statuss līdz šim arī kavējis psihologu kā ekspertu iesaistīšanu sabiedrisko lēmumu pieņemšanā un īstenošanā.

Pievienot komentāru