Ārstēšana, Citas slimības

Sagrieztas pēdas, ķermeņa sasitumi un sastiepumi – biežākās traumas atpūtā pie ūdens

Foto-LETA

Līdz ar šī gada netipiski siltajiem un saulainajiem laikapstākļiem šogad peldsezona atklāta agrāk nekā ierasts. Dodoties atpūtā pie ūdens, jāatceras nebūt pārgalvīgiem un rūpēties par savu drošību. Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati liecina, ka ik gadu traumatisms, kas saistīts ar atpūtu pie ūdens, pieaug: pērn laika posmā no maija līdz septembrim, salīdzinot ar gadu iepriekš, atlīdzību pieteikumu skaits palielinājies par 108%.

“Lai gan Latvijā katru gadu arvien populārāki kļūst dažādi ūdenssporta un aktīvās atpūtas veidi, visvairāk atlīdzību pieteikumu, kas saistīti ar atpūtu pie ūdens, tiek saņemti par traumām, kas gūtas salīdzinoši sadzīviska rakstura negadījumos. Lielākoties tās ir dažāda veida brūces un kāju traumas pašu neuzmanības vai neveiksmīgas sagadīšanās dēļ. Piemēram, sagriežot kāju uz smiltīs esošiem asumiem un stikliem vai samežģot potīti pludmales volejbola spēles laikā,” stāsta Sandra Pietkēviča, BALTA Personu apdrošināšanas produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja, norādot, ka pērn aptuveni ceturtā daļa no saņemtajiem atlīdzības pieteikumiem bijuši par negadījumiem, kuros cietuši nepilngadīgie.

Seku smaguma ziņā nozīmīgāki ir negadījumi, kas notikuši ūdenī. Piemēram, kādam vīrietim, kurš, atrodoties laivā, sapinās striķī un kritienā sarāva ceļgala saites, izmaksāta atlīdzība vairāk nekā 1 100 eiro apmērā. Diemžēl neizpaliek arī traģiskāki gadījumi ar letālām sekām.

Negadījumi cilvēkus bieži pārsteidz pavisam ikdienišķās situācijās. Piemēram, kāds atpūtnieks, peldoties jūrā, spēcīgi sagriezis celi pret gliemežvāku. Cits, pastaigājoties gar jūru, tik spēcīgi atsitis kāju pret akmeni, ka nācies vērsties pēc palīdzības pie mediķiem. Vēl kādam makšķerēšana ezerā beigusies ar lauztām ribām, neveiksmīgi paslīdot laivā.

Kā norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, gada siltākie mēneši ir laiks, kad nelaimes gadījumi pie ūdens un ūdenī notiek visvairāk. Pērn no maija līdz augustam izglābti 25 cilvēki, kuri bija nonākuši nelaimē, atrodoties peldvietās, savukārt atpūta pie ūdens letāli beigusies 52 cilvēkiem, no kuriem divi bijuši nepilngadīgie.

“Oficiālajās peldvietās visbiežāk saskaramies ar situācijām, kad bērni noklīduši no vecākiem. Tāpat atpūtnieki vēršas pēc palīdzības nobrāzumu, sasitumu, mežģījumu un kaulu lūzumu gadījumos, kas gūti, nodarbojoties ar sportu ūdens tuvumā. Cilvēki pēc palīdzības vēršas arī kukaiņu kodumu un dažādu alerģisku reakciju gadījumos. Pie pārgalvības var pieskaitīt arī pārkaršanu saulē, kas noved pie ādas apdegumiem, šoka stāvokļa un turpmākām veselības problēmām. Tāpat neapdomīga ir strauja skriešana ūdenī, it īpaši pēc sauļošanās, kā arī lēkšana uz galvas jūras viļņos, kas nereti beidzas ar kakla skriemeļu traumām, galvai atsitoties pret sēkli,” stāsta Jānis Skrims, Rīgas pašvaldības policijas Ūdenslīdēju un glābšanas dienesta galvenā speciālista pienākumu izpildītājs, piebilstot, ka ļoti bieži traumu iemesls ir pārmērīga alkohola lietošana.

J.Skrims norāda, ka viens no biežākajiem noslīkšanas iemesliem ir lēciens ūdenī no augstuma – ne tikai tāpēc, ka notiek spēcīga atsišanās pret ūdeni, bet bieži vien, nonākot aukstajos ūdens slāņos, cilvēks saņem spēcīgu šoku krasu temperatūras un spiediena maiņu ietekmē, kas noved līdz samaņas zudumam.

Īpaši bīstamas var būt neoficiālās peldvietas, kur cilvēki bieži vien peldei un atpūtai izvēlas neatbilstošu un bīstamu vietu, gūstot nopietnas vai pat letālas traumas. Piemēram, peldoties vai lecot ūdenī vietās, kur nav apsekota gultne, var sadurties ar tajā esošajiem priekšmetiem.

Pievienot komentāru