Dzīves māksla, Psiholoģija

Aizbraukt piekrita tikai jumts… Smieklīgi un asprātīgi Rezņikas teicieni

Foto: Pixabay

Natālija Rezņika dzimusi Krievijā, bet no 1994.gada dzīvo ASV. Dzejniece savos teicienos nejoko – viņa raksta nopietni ar spīdošu humoru, neko neizdomājot, tikai vienkārši ļaujot plūst dzīvei viņai cauri.

Aizbraukt piekrita tikai jumts…
Ļauj, es būšu augšpusē. Labi, spilven?
Es esmu gudrāka par visiem, bet nav pamanāms.
Un viss būtu piepildījies! Bet iezvanījās modinātājs.
Tā gribētos, lai kāds mani grib…
Nīlzirgs – cik pamatīgi tas skan!
Nacionalitāte man ir tāda ne visai…
Vai tevi skuva frizieris bez rokām?
Gribētos kaut drusciņu vispasaules slavas…
Zem kažoka nebija siļķes.
Pacient, mostieties! Jums jau taisa sekciju.
“Tu rīkojies. Es pagulēšu”, – teica sirdsapziņa.
Aizej atgulies. Vēlams uz dzelzceļa sliedēm.
Jā, es nedzeru, bet es nedzeru ne šo.
Visai patiesībai par mani, lūdzu, neticiet.
Aizmirsti mani. Sadedzini manus parādrakstus.
Es mīlu tevi kā brāli. Bet svešu.
Veltīgi es atkal varonīgi mirstu…
Divas dienas neguļu, jau trīs naktis neēdu…
Skumīgs skatiens… Jūs neesat seksologs?
Aizskriet pēc alus patraucēja kājas.
Un izdzēra mazliet – trīs flakonus…
Esmu uzticīga trijiem. Bet tā nav robeža.
Dzīves aicinājums- patologs!
Nenokavē. Otrdienā. Desmitos vakarā. Vannā.
Piecgades plāns – nenomirt.
Gribētos redzēt jūs apģērbtu…
Vai esat idiots?! Nē, nē, neatbildiet!
Es atdošu savu godu, bet vairāk neko neprasi…
Tagad par mūžīgo. Tu mūžīgi esi skops!
Mans bērns. Tikai skola viņu nedaudz sabojājusi…
Brežņeva laikos arī es biju nevainīga…
Tātad tā ir alga?! Neizskatās…
Viņa palika uzticīga apstākļu spiesta…
Nu beidziet “ir ārsts, nav ārsts…” Noģērbieties!
Es mīlu bērnus! Labā šī vārda nozīmē.
Kas par naksniņu! Jūtu, ka vajadzēs izsargāties.
Es neizģērbjos to priekšā, kam ir vāji nervi.
Es esmu precējusies. Ilgi un bez atbildes.
Kad es nomiršu, lūdzu – bez līksmības…
Es jau izģērbtos, bet cilvēki…un kupenas…
Uz redzēšanos! Raksti. Smieklīgo – publicēšu.
Cik žēl, tagad tu mani vairs nevari atļauties…
Tu esi liels drēbju skapis, bet antresols tukšs.
Vai tu arī guli ar šo gudro izskatu?
Skatos – esi liriķis ar noslieci uz nepiedienīgiem vārdiem…
Vēstulēs tu man šķiti slaidāks…
“Nekauņa!” – nebūt nenozīmē “Pārtrauc to!”
Jā, tava prasme būt sīkumainam ir tiešām liela…
Jā, dikti bēdīgs nekrologs sanāca.
Gribas būt godīgam… bet mazāk nekā bagātam.
Gan dzīvot negribas, gan nošauties slinkums…
Kā saka, uzvarētājus neiesēdina…
Nav nepieciešams inscenēt pārdomas.
Tūlīt es sašūpošu tavu veselību!
Izrotā pasauli ar savu prombūtni…
Ak, cik nelaikā dažkārt pienāk laiks!
Būt par manu ienaidnieku – pat ienaidniekam nenovēlu!
Es tevi iekārtošu kādā labākā pasaulē…
Tiešām es gribēju aiziet, bet tad atkal ielēja.
Tu tiešām esi stulbs vai tas ir tikai imidžs?
Es gribēju izbēgt no likteņa. Liktenis nebija lēmis.
Vēl vakar šodien bija rīt.
Kontrolšāviens tevi nemaz neizbojātu.
Es atdošu visu, bet kur lai to ņemu?
Mīlēt līdz kapa malai? To es varu sarīkot…
Gadi iet, man joprojām pēc trīsdesmit…
Es izskatos diezgan labi, bet ne bieži.
Kas tā par naudu? Tas ir atlikums!!!
Dzīve – tā ir dāvana. Bet labāk būtu naudā.
Kā idiots tu būtu nevainojams un perfekts.
Lielam kuģim – lielas žurkas tilpnēs.
Man jau apnika, kundze, klausīties jūsu klusēšanu.
Iešu iegoglēt erudīciju.
Ledusskapis ir skatījumu līderis!
Viss kā vienmēr: es, nakts un ledusskapis.
Jo tuvāk pusnakts, jo gardāks ēdiens.
Kā es varēju netrāpīt mērķī tik precīzi?
Drīzāk “nē”, nekā “jā”, bet viss ir iespējams.
Muļķīgi sapņoju kļūt vēl gudrāka.
Un rīt pēkšņi izrādīsies vakar.
Cik grūti būt politkorektam pūlī…
Sapnis neiederējās aprēķinos.
Cik labi pačurāt strūklakā!
Būt veselam ar varu nepiespiedīsi.
Viņa bija izvirtusi vecmeita.
Gan paradīze nav tā, gan čūska pārāk maza…
Kā varde jūs, princese, bijāt skaistāka!
Pavisam nelaikā ielīdi dvēselē…
Viņam garšo borščs… Izmanto to.

 

Avots: mirkrasoty.life

1 komentārs

Pievienot komentāru