Ārstēšana, Citas slimības

Ar zarnām joki mazi. Nepalaist garām, ja tās saaug, nosprostojas, sametas

Shutterstock ilustrācija

Cilvēkā ir 4–6 metri tievās zarnas, 1,5–2 metri resnās zarnas. Tās organismā brīvi kustas. Kad lietu kārtība tiek sajaukta, rodas problēma.

Konsultējusi ķirurģijas rezidente MARGARITA PTAŠŅUKA

Jebkura nepareizība (saaugums, aizsprostojums), kas ietekmē pareizo izkārtojumu, var izraisīt haosu: tievo zarnu cilpas sametas savā starpā, resnā zarna savelkas vairāk kreisajā pusē vai nobīdās uz mazā iegurņa pusi vai aklās zarnas piedēklis, kuram jābūt labajā vēdera pusē, piebīdās pie liesas. Sāpes mēdz būt tik asas, spazmatiskas, ka sasirgušais uzreiz nemaz nevar pateikt, kurā pusē un kas sāp.

 

Saaug, nosprostojas un sametas

Zarnu nosprostojums jeb medicīniski ileuss ir jebkuras izcelsmes gremošanas trakta satura evakuācijas traucējumi no zarnām. Izšķir hronisku, kas parasti rodas pakāpeniski, piemēram, audzēja gadījumā, un akūtu zarnu nosprostojumu. Pēdējais rodas pēkšņi un dažos gadījumos var apdraudēt pat slimnieka dzīvību.

Akūta zarnu nosprostojuma cēloņi var būt saistīti ar zarnu inervācijas traucējumiem – tas nozīmē, ka kādā no zarnu posmiem iztrūkst peristaltika pazemināta zarnu muskulatūras tonusa dēļ vai rodas gluži pretēja situācija, kad rodas zarnu muskulatūras spazmas. Nosprostojums var būt mehānisks. To izraisa no zarnu dobuma puses vai arī no ārpuses augoši zarnu vai blakusesošo orgānu audzēji, kas ir visbiežāk neatliekamajā ķirurģijā sastopamās situācijas.

Bet zarnu nosprostojuma cēlonis var būt arī saaugumi, kas rodas organismā pēc pārciestiem iekaisumiem, trulām vēdera dobuma traumām (ar nelielu asinsizplūdumu), kā arī pēc vēdera dobuma operācijām (apendicīts, čūla u.c.). Saaugumi var veidoties arī pēc onkoloģiskajām slimībām, kad ārstēšanai izmantota staru terapija. Zarnas zaudē savu anatomisko lokalizāciju, savā starpā samezglojas. Saaugumi ir saistaudu savienojumi, kas fiksē zarnu cilpas gan savā starpā, gan ar blakusesošiem orgāniem, rezultātā tiek traucēta zarnu darbība.

Vēl viena daļa slimnieku ar akūtu zarnu nosprostojumu slimnīcā nonāk, jo zarnās iekļuvis svešķermenis.

Viens no bīstamākajiem mehāniska zarnu nosprostojuma veidiem ir tā sauktā zarnu samešanās:

• zarnu cilpa pagriežas ap savu asi, parasti par nepilniem 180 grādiem, un tas neizraisa asinsrites traucējumus;

• zarnu cilpa un apzarnis, kurā atrodas zarnu asinsrites apgādi veidojošie asinsvadi, pagriežas ap apzarņa asi, kam seko zarnas nekroze;

• zarnu cilpa ar apzarni pagriežas ap citu zarnu cilpu, veidojot mezglu.

Vēl viens no mehāniskajiem zarnu nosprostojuma veidiem ir invaginācija – vienas zarnas daļas iemaukšanās otrā. Tas rodas gadījumos, kad slimniekam ir kādas patoloģiskas zarnu sieniņas izmaiņas, piemēram, polips, hematoma, iekaisuma infiltrāts. Pastiprinoties zarnu peristaltikai (vēdervīrusa gadījumā vai pēc pārmērīgas caurejas līdzekļu lietošanas), minētie veidojumi zarnu sieniņās ievelk aiz sevis augstāk esošo zarnu cilpu. Visbiežāk invaginācija rodas bērniem vecumā no 3 līdz 10 mēnešiem. Zarnu invaginācijas gadījumā bērniņš kļūst nemierīgs, raud, atsakās no ēdiena, vēdera izeja pamperā atgādina aveņu želeju. Ja parādās šādas sūdzības, nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības.

 

Signāli par problēmām

Saaugumu slimības pirmie simptomi – vēdera pūšanās, spazmveidīgas sāpes pēc ēšanas, īpaši, ja uzturs bijis šķiedrvielām bagāts. Straujas kustības, stiepšanās gan nevarētu veicināt zarnu samešanos.

Ja meklē cēloņus iedzimtībā, tad ar saaugumu slimību ir tāpat kā ar rētām. Dažiem pacientiem pēc operācijas viss sadzīst ātri un veidojas skaistas rētas, bet citiem tās veidojas neglītas neatkarīgi no ķirurga prasmes. Iedzimt var arī ļoti garš zarnu trakts vai garāka resnā zarna, pārāk kustīgas un garas sigmveida zarnas, kas savā starpā var veidot mezglu.

Reizēm dzirdēts, ka mammas bērniem saka, lai tik traki nesmejas, jo varot samesties zarnas. Problēma var rasties tad, ja ir trūce. Arī klepojot, veicot smagu darbu, var gadīties, ka trūcē zarna izlien ārpusē un nosprostojas. Tā gluži nav samešanās, taču, ja laikus netiek risināta problēma, zarnā tiek traucēta asinsrite, un bojātais zarnas segments ir jāizgriež.

 

Par zarnu problēmām liecina:

1. Vēdera izejas traucējumi. Ileuss var sākties gan pakāpeniski, gan attīstīties dažās stundās. Sāpes ir lēkmjveidīgas, nenoteiktas lokalizācijas, starp lēkmēm tās var izzust.

2. Ja zarnām tiek traucēta asinspiegāde, sāpes ir ļoti stipras (išēmiskās sāpes).

3. Ja samešanās ir vēdera augšējā daļā, iespējama pastiprināta vemšana. Tā var būt intensīva, vairākkārtēja, turklāt nedod atvieglojumu.

4. Ja samešanās ir apakšējos vēdera stāvos, tad tas izpaudīsies ar vēdera apjoma palielināšanos, pūšanos, vēdera izejas traucējumiem. Pie zemāka zarnu obstrukcijas līmeņa vēders parasti ir uzpūsts simetriski, bet pie resnās zarnas nosprostojuma – uzpūsts asimetriski, piemēram, pie sigmveida zarnas biežāk uzpūsta vēdera kreisā puse.

5. Zarnu mezgls ir vissmagākais zarnu nosprostojuma veids. Parasti slimības sākums ir zibenīgs. Slimnieks no sāpēm var kliegt.

 

Ko darīt un ko nedarīt

Ja pacientam ir bijušas operācijas un traumas un ir risks, ka var veidoties saaugumi, jāievēro ārsta ieteiktais ēšanas režīms. Visbiežāk slimnīcās nonāk pacienti, kas daudz ēduši hurmu, mandarīnus, riekstus, sēnes. Ja tiek ēsts smags ēdiens, tas rada pastiprinātu tranzītu, un vietā, kur radies nosprostojums, viss apstājas – zarnas savstarpēji piņķerējas, un process nenotiek. Arī skābi kāposti, āboli, zirņi pūš vēderu, un tas var rosināt zarnu samešanos.

Jāseko arī regulārai vēdera izejai, lai neveidojas aizcietējums.

Ja slimnīcā pacientam tiek noteikta diagnoze – saaugumu slimība, zarnu necaurejamība (samešanās), ārsti neķeras uzreiz pie skalpeļa. Pareizas ārstēšanas izvēle atkarīga no zarnu nosprostojuma veida. Ārstēšanās var būt konservatīva jeb medikamentoza vai ķirurģiska. Tiek veikta zarnu atslodze, ieliekot zondi, lai kuņģis iztukšotos, un tīrošās klizmas, lai zarnu trakts sāktu strādāt. Šajā periodā slimnieks nedrīkst neko ēst un dzert, līdz zarna pilnībā atjauno savas funkcijas (šajā gadījumā tas nozīmē, ka ir panākta normāla vēdera izeja).

Tiek izmantota sildošā komprese ar domu, ka asinsvadi paplašināsies un zarnas nomierināsies. Ja pēc 6–8 stundām nav vērojama slimnieka vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanās (vēdera izeja nav atjaunojusies, gāzes nenoiet), tikai tad tiek pieņemts lēmums par operāciju.

Lai noteiktu precīzu zarnu nosprostojuma līmeni vai cēloni un ne tikai apstiprinātu dia­gnozi, bet arī izvēlētos pareizo ārstēšanas taktiku, nepieciešami papildu izmeklējumi. Tie var būt vēdera pārskata rentgenogramma (Rtg), zarnu pasāža – izmantojot bārija kontrastvielu, kuru slimnieks izdzer pirms rentgena caurskates, bērniem vēdera ultrasonogrāfija, datortomogrāfija (CT).

 

logo-36

Pievienot komentāru