Ārstēšana, Sirds un asinsvadi

Nepatīkamā problēma – kāju tūska. Operāciju var veikt arī vasarā

Foto - Lita Krone/LETA

Karstais laiks daudzus priecē, bet dažiem, īpaši sievietēm un senioriem, sagādā nepatīkamus brīžus, jo biežāk parādās kāju tūska. Arī dažu profesiju pārstāvjiem, kuri darba dēļ spiesti ilgstoši atrasties karstās telpās, stundām ilgi sēdēt vai stāvēt, piemēram, skolotājiem, pārdevējiem un pavāriem, dienas beigās kājas var būt pietūkušas. Kādu laiku var palīdzēt ziedes vai kontrastduša, tomēr atbrīvoties no tūskas iespējams tikai tad, ja noskaidrots tās iemesls.

 

Kājas kā bluķi

“Karstumā kājas tiešām tūkst biežāk, to veicina arī ilgs nekustīgums, smagumu cilāšana,” apstiprina “Veselības centra 4” filiāles – Baltijas vēnu klīnikas – flebologs Ivars Prudāns. Tūskas iemesls var būt gan limfas atteces traucējumi, gan venozās asinsrites problēmas, īpaši sievietēm un gados veciem cilvēkiem. Kāju tūska var parādīties arī pēc ortopēdiskām operācijām, slimojot ar sirds un asinsvadu, onkoloģiskām vai citām slimībām, pat lietojot noteiktas grupas medikamentus, piemēram, asinsspiediena mazināšanai. Dažreiz pietiek vērsties pie ģimenes ārsta un nomainīt zāles, lai kājas atgūtu ierasto izskatu.

“Ja ir radusies venozā nepietiekamība, tā sākumā var izpausties tikai ar kāju tūsku, pēc tam tiek traucēta arī venozā attece, parādās vēnu zari, bet vēlāk – ādas trofikas izmaiņas, kas norāda uz to, ka var veidoties grūti sadziedējama čūla. Virspusējās vēnās var rasties arī trombi. Pēc tam tie var iekļūt dziļajā vēnā, bet no tās – plaušās. Ja liels trombs nonāk artērijā, rodas plaušu embolija, kas var būt dzīvībai bīstama. Ilgstoša stāvēšana vai sēdēšana, piemēram, braucot autobusā vai lidojot, arī karstums un pārāk mazs uzņemtā šķidruma daudzums arī veicina trombu rašanos,” stāsta flebologs. Tādēļ garu pārbraucienu laikā kājās vajag vilkt kompresijas zeķes. Turklāt lidmašīnas salonā pastāv arī atmosfēras spiediena starpība, kas veicina trombu veidošanos. Zināms, ka 50% stjuaršu, kuras pavadījušas lidojumos vismaz pusgadu, nākas saskarties ar vēnu problēmām.

Tūskas gadījumā izšķiroša ir diagnostika, lai noteiktu tās izcelsmi – venozā nepietiekamība, limfostāze, sirds mazspēja vai kas cits. Ja radušās aizdomas par vēnu problēmām – diskomforts, nogurums, smeldzošas sāpes vai krampji apakšstilbos, tās kliedēs informatīva izmeklēšanas metode – duplekssonogrāfija, kuras laikā var iegūt precīzus datus par pacienta dziļo un virspusējo vēnu, kā arī artēriju stāvokli, izmērīt asiņu plūsmu vēnās, noteikt, kuri vēnu posmi ir bojāti, atklāt trombozi un citas vēnu slimības. “Tas, ka uz kājām nav redzami izspiedušies vēnu mezgli, vēl nenozīmē, ka pacientam nav venozās nepietiekamības. Dažreiz kāju vēnas ārēji nav paplašinātas, bet izmeklējumā atklājas, ka centrālajās vēnās ir traucēta attece,” uzsver Ivars Prudāns. Tā kā venozās nepietiekamības galvenais iemesls ir iedzimtība, izmeklējumus vajadzētu veikt tiem, kuram ģimenē jau bijušas vēnu problēmas. Ja vienam no vecākiem ir bijusi vēnu nepietiekamība, 40% gadījumu to var pārmantot arī bērni (dēli 25%, bet meitas 62%). Ja tā bijusi abiem vecākiem, risks pieaug līdz pat 90%.

Profilakses nolūkos vēnu izmeklēšanu vēlams veikt sievietēm, kas smēķē un lieto hormonālo kontracepciju – tas paaugstina trombu veidošanās risku; ja ilgstoši tiek nospiesta paceles vēna, piemēram, ravējot; ja ilgi un regulāri – vairāk par četrām stundām – jāuzturas karstumā vai jāstrādā fiziski smags darbs, kura laikā paplašinās un tiek bojāti asinsvadi.

 

Operācija vasarā – kāpēc ne?

“Pēc duplekssonogrāfijas veikšanas ārsts var izvērtēt, vai pacientam nepieciešama operācija un kāda no metodēm – lāzerķirurģija, radiofrekvences operācija, vēnu slēgšana ar tvaika mikroimpulsiem vai bioloģiskās līmes palīdzību – viņam ir vispiemērotākā. Katrai no šīm operācijām ir savas nianses. Piemēram, ja vēna bojāta visā garumā, operāciju ar tvaika impulsiem veikt nevar, jāiesaka kāda cita metode,” stāsta Ivars Prudāns.

Operējot ar lāzeru, tas slēdz vēnu, iedarbojoties tieši uz asinsvadā esošo ūdeni, kas pēc tam uzsūcas audos. Operācija ir nesāpīga, un pēc tās notiek ļoti strauja atveseļošanās. Savukārt vēnu operācija ar tvaiku mazina nepieciešamību sānu zarus ārstēt ar citām metodēm, bet, slēdzot vēnu ar bioloģisku līmi, kura pēc tam pārtop saistaudos, nav nepieciešama atsāpināšana, pēc procedūras neveidojas asinsizplūdumi un ādas jušanas traucējumi. Ja ādas virspusē redzamas sīkās, retikulārās vēnas, operācija vispār nav nepieciešama. Tās vietā var izmantot skleroterapiju, termokoagulāciju, iedarboties uz vēnām ar lāzeru.

Vai, operējot vēnas vasarā, atpūta nebūs sabojāta, jo nevarēs staigāt, sauļoties, peldēties? “Par to nav jāsatraucas. Mūsdienās vēnas operē bez šuvēm, pēc dažām operācijām pat nav jāvalkā kompresijas zeķes. Pacients jau tajā pašā dienā var doties mājās, saņēmis ārsta ieteikumu pēc iespējas vairāk staigāt. Peldēties var jau pēc nedēļas, bet no sauļošanās gan pāris nedēļas vajadzēs atturēties,” norāda flebologs.

Par operēto vēnu pacients turpmāk var nesatraukties – dzīves laikā tā vairs problēmas neradīs. Taču nevar garantēt, ka, gadiem ritot, bojājumi neradīsies kādā citā vēnā.

 

 

Kāju tūska tuvplānā 

Virspusējo vēnu vārstuļu bojājums pakāpeniski rada vēnu varikozi un kājas tūsku.

Apmēram piektajai daļai pacientu ar dziļo vēnu bojājumu tas sākumā izpaužas tikai ar tūsku.

Tūska ir galvenais trofiskās čūlas rašanās iemesls.

Vēnās var attīstīties arī tromboze, kas daļēji vai pilnīgi nosprosto asiņu plūsmu. Virspusējās vēnās to sauc par tromboflebītu, bet dziļajās – par dziļo vēnu trombozi.

 

 

Lasiet arī praktiskus padomus, ko tūskas gadījumā var darīt pats, bez operācijas

Pievienot komentāru