Ārstēšana, Veselības politika

Medicīnas vīzijas nav. Ir degošie darbi…Saruna ar veselības ministri Andu Čakšu

Foto - Karīna Miezāja

Veselības ministrijas virzienā ir izskanējis ne mazums pārmetumu, ka veselības aprūpes reforma nenorit, kā solīts: rindas sarūkot minimāli, tikai puse ārstu uzskata, ka viņi jūt algas pielikumu, ķibeles e-veselībā tiekot novērstas pārāk lēni. Ko par to visu, kad tik daudz solīts, tagad saka veselības ministre Anda Čakša?

Cilvēki mums zvana un stāsta, ka mazo slimnīcu poliklīnikās Limbažos, Cēsīs un citviet mēnešiem jāstāvot rindā, lai veiktu elementārus izmeklējumus – ehokardiogrāfiju, ultrasonogrāfiju un citus. Liekot doties uz reģionālajiem centriem – tur esot ātrāk. Vai jums nešķiet, ka šāda veida centralizācija veselības aprūpes jomā nevis paātrina, bet apdraud iespējas izmeklēties, īpaši cienījama vecuma ļaudīm?

A. Čakša: Vienkāršajiem izmeklējumiem ir jābūt pieejamiem tuvāk dzīvesvietai, nebraucot uz reģionālajiem centriem. Turklāt tiem jābūt pieejamiem iespējami īsākā laikā. Aizvadītā gada beigās pārliecinājos, ka gaidīšanas laiks, lai saņemtu šos izmeklējumus, bija līdz desmit dienām. Precizēšu, kāpēc tas tā ir noticis, jo tā nevajadzētu būt. Primāri nauda no valsts budžeta ir piešķirta tieši šiem vienkāršajiem izmeklējumiem.

Kāda tendence gaidāma – vai ārstniecības ie­stādes no cilvēkiem, kas dzīvo nelielajās pilsētās un pagastos, turpinās arvien attālināties?

Nevaru apsolīt, ka pagastos būs kaut kas vairāk nekā patlaban. Bet, ja mēs runājam par nelielajām pilsētām, tad ambulatorā spektra pakalpojumi – primārie izmeklējumi, iespēja tikt pie speciālistiem – tur ir un būs pieejami. Slimnīcas gan koncentrēsies reģionālajos centros.

Veselības aprūpe pamazām tiek sadalīta “zaļajos koridoros” – onkoloģijā tas jau izveidots, tiek plānots kardioloģijā, gan jau pēc laika būs arī ginekoloģijā un vēl kaut kur. Vai medicīnas jomas dalīšana, latviski runājot, gaiteņos neliecina par sistēmas mazspēju nodrošināt cilvēkiem vienlīdzīgas iespējas?

Mēs šodien nevaram pāršķirt lapu, pasakot, ka viss ir kārtībā, ja zinām, ka veselības aprūpes nozare finansiāli knapinājusies divdesmit septiņus gadus. Mēs sākām ar to, kur ir lielākā mirstība, proti, ar onkoloģiju. Arī tādēļ, ka onkoloģiskie pacienti ir uzskaitīti un arī informācija par slimnīcām, kur viņi tiek ārstēti, ir labi pārskatāma. Tāpēc šajā jomā varēja izveidot algoritmu, kas kalpotu par piemēru, lai līdzīgu procesu veidotu kardioloģijā. Tas ir orientēts uz pacientu, lai viņš varētu ātrāk saņemt medicīnisko palīdzību. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai jau ģimenes ārsta etapā pacients tiktu pie kvalitatīvas medicīniskās aprūpes. Jāteic, ka iesāktais vēl līdz galam nav apmierinošs, jo ne visi ģimenes ārsti precīzi izpilda paredzēto algoritmu. Slimnīcās nereti nonāk slimnieki ar slikti uzrakstītu ģimenes ārsta nosūtījumu vai pacients tur nokļūst ne pēc piederības. Bet tas ir process, kurā jāmācās visiem. Atgriezeniskajai saitei no ģimenes ārsta uz slimnīcu un otrādi vislabākajā veidā ir jāpalīdz pacientam.

Bet šī atgriezeniskā saite darbojoties slikti. Piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcas galvenais speciālists ķirurģijā Haralds Plaudis “zaļā koridora” pacientu aprūpi salīdzina ar šauru pudeles kaklu, jo nav radīta efektīva sistēma, kas šķirotu pacientus pēc viņu veselības stāvokļa. “Zaļais koridors” esot izniekots laiks un resurss, jo augsti kvalificēts speciālists līdztekus operēšanai nodarbojoties ar slimnieku šķirošanu poliklīnikā un veic tos pienākumus, kas būtu jāveic ģimenes ārstam.

Jā, tam var piekrist. Bet iedomājieties, ja nebūtu koridora, tad kur tas pacients šobrīd būtu? Viņš sēdētu Rīgas Austrumu slimnīcas koridorā un gaidītu cerībā, ka kāds viņu pieņems. Iespējams, ka ģimenes ārsts viņu nekur nenosūtītu un pacients ilgi netiktu pie speciālista. Mēs radījām algoritmu, uzticot ģimenes ārstam pacientu šķirošanu. Vai visiem tas izdodas? Nē. Bet vienīgi mēs paši varam viņiem palīdzēt mācīties, nevis lepni teikt, ka viņi ir slikti, bet mēs esam tie gudrie.

Jūs esat norādījusi, ka līdz ar mediķu atalgojuma pieaugumu ir jāuzlabojas arī darba kvalitātei. Vai tas notiek?

Ārstiem piešķirtie sertifikāti, kas pēc būtības ir vienādi, tomēr reālajā dzīvē viens no otra atšķiras. Tāpēc rodas jautājums – kā tikt līdz tam līmenim, kad iegūtais sertifikāts visiem nozīmē vienu un to pašu? Tas ir līdzīgi kā ar kvalitātes līmeni dažādās slimnīcās. Mēs redzam, ka to rādītāji atšķiras. Tas nozīmē, ka tur, kur tie ir sliktāki, jāpaaugstina darba kvalitātes līmenis. Atliek vien secināt, ka mums nav kārtības ar kopējo stāstu – vai nu pietrūkst vienota algoritma, vai arī kāds speciālists nav pietiekami labi apmācīts un viņam ir jānostiprina zināšanas, un tieši tam ir paredzēti Eiropas Savienības Sociālā fonda 22 miljoni eiro pieciem gadiem.

Vai jūs pati izmantojat valsts dotās ārstēšanās iespējas vai vēršaties privātajā sektorā?

Kad nepieciešamas konsultācijas manai meitiņai, izmantoju valsts veselības aprūpes pakalpojumus, jo tie ir ļoti labi, turklāt valsts apmaksā pilnu spektru. Arī tad, kad mazulis nāca pasaulē, izmantoju valsts sniegtos dzemdību pakalpojumus. Bet grūtniecības uzskaitē biju pie privāti praktizējoša ārsta, jo mana ginekoloģe strādā privātajā sektorā. Personīgā pieredze bērna gaidīšanas laikā mudina mani panākt, lai dzemdību iestādēs varētu saņemt pilna cikla palīdzību. Diemžēl ginekoloģijā liela daļa speciālistu ir atstājuši publisko sektoru finanšu trūkuma dēļ un strādā privātajā sektorā.

17 Komentāri

  1. Latvijas medicīnā ir kaut kas sasmirdis un tā jūtas, ka tā smaka nāk no pašās ministrijas – valdes, padomes, E blēdību medicīnas… Gigantprojekti kaut vai ar Stradiņa slimnīcas jaunbūvēm un kur tur paliek naudiņa – varētu nedaudz pieticīgāk un nekā arhitektu naudas lidojumu %.
    Mācieties no privātbiznesa – ja patiesi vēlies ko – strādā ar apdomu un ar perspektīvu… bet valstiski tie % no nodokļu naudas neliek miera.

  2. Paldies par precīzu interviju, kas parāda Caksas virspusējas zināšanas, izpratnes un redzējuma trūkumu nozarei. Pat nezin cik māsas nestrādā medicīnā un tās nav 18 000,naudu par eveselibas labošanu maksās no veselības budžeta un diez vai to var nosaukt par apjomīgu sistēmu, kas vispār nav sistēma ,bet divi pakalpojumi. Ģimenes ārsti jau sen lieto elektronisko recepti un ne tikai un izklausas smieklīgi,ka lūdz caksai to saglabāt. Bēdīgi,ka nozarei nav cilvēks ar galvu, tikai tukšām runām.

    1. pavisam valstī ir ap 18500 reģistrētas māsas, no kurām strādā aptuveni 8500 savā profesijā. Kas par minstru,ka nezin elementāras nozares lietas un deklarē,ka māsu trūkmu slimnīcās ir Cakšas prioritāte. Meli.

  3. nu cik vel ilgi tā cakša mums pūtīs miglu acīs.Nestrādā tā kundzīte bet naudu saņem labu……….
    Cakša vai tu esi saskaitījusi cik cilvēku nāves ir uz tavas sirdsapziņas?

    1. tapec jau vina visadi runa ka nestrada un nemak stradat es vispar kad paskatos uz vinu man skermi metas ,lai dievs dod ka mums butu saprats un nakamajas velesanas treknu minusu vinai ielikt lai vina tur vairs nebutu

  4. Medicīnas vīzijas nav,atska
    ites un kontroles par saņemto miljonu izlietošanu nav,slimokasu (vienīgi Latvijā) nav! Ir tikai klumzīgā e-veselība,kurā ieguldīta milzu nauda,ārstu vietā-simtiem labi apmaksātu un apdrošinātu ierēdņu un izvairīšanās sniegt skaidras atbildes!

  5. pati dzivoju baldones nov man ir vajadziga neliela brukas operacija paldies dievam valsts apmaksata rinda nebija ilgi jagaida bet izmeklejumi sonografija ramava rentgens salaspili kirugs un anastezalogs riga asins analizes kekava un tas viss ne viena diena tas nav viss velreiz pie gimenes arsta pec atbildem un nosutijumabaldone un ka jus domajiet cik izmaksa cela izdevumi agrak to visu veica slimnica pirms operacijas

  6. Par māsas slodzi un ārstu darba organizāciju atbild darba devējs. Taču kur ir dati un aprēķini par klientu / pacientu apkalpošanu? Biju spiesta atstāt darbu stacionārā, jo mans noslogojums 35 gadus netika pārskatīts. Kļuvu nevēlama lai vienotos par saprātīgiem darba nosacījumiem.

  7. Tiem rindā stāvētājiem vajadzētu saprast, ka medicīna reālo palīdzību tiem sniegt nevarēs. Pat nesenais rakst lv-netā liecina ka viens no desmit tiek pagrūsts zem “vilciena”, kaut gan realitātē viens no desmit tiek kaut ne cik pareizi dziedināts un pārējie deviņiem kā nu kuram ar to iegūto hroniskumu. Daļai no tiem deviņiem jau iepriekš gaida sagatavots skalpeļu galdiņš. …. .

  8. Nevis ārstu un māsu vairāk vajag, tāpat kā nevajag arī lv bezjēdzīgo administrāciju, kas noēd resursus un liedz citiem cilvēkiem dzīvot pienācīgu cilvēka dzīvi. Lauku saimniecībās rokas noderēs daudz labāk un palīdzības efekts būs lielāks.

  9. Kāpēc dakteris nedomā par to, lai pie viņa ietu mazāk cilvēku un retais būtu slims? Kāpēc nedomā, ka labāk veidot sistēmu (pieprasīt, veidot. …), kurā maksa pieaug ar to, ka vairāk veselo, nevis ar to, ka nu tūlīt visus iedzīsim kabinetā un saliksim diagnozes, apbērsim ar farmpriekiem, …, un vuaļā.

  10. Pēkšņi sametās sīkas pumpiņas pa visu ķermeni, briesmīgi niezēja. Nevarēju saprast ,kas noticis.Pazvanīju ģimenes ārstei.Varot pieņemt pēc pāris nedēļām, vai lai nākot pēc pāris dienām un sēžot dzīvā rindā.Sapratu, ka labi nebūs, pazvanīju pazīstamai terapeitei,tai pašā vakarā izmeklēja,izrakstīja zāles.Izrādījās alerģija no itāļu tomātiem.Nākamajā dienā niezes vairs nebija, bet pēc pāris dienām pazuda arī pumpiņas.Jautājums sekojoš, kāpēc jāmaksā tik liels nodoklis,ja nevar pat pie ārsta nokļūt?Tad labāk apdrošināšanas polise, un pats varu ārstu izvēlēties un visu atmaksā polise.

    1. un kādēļ tad nevar sēdēt rindā? Ārsts ir kaut kā uz pasūtijuma un gaida,ka kāds piezvanīs? Labi,ka tā cik noprast bija alerģija, bet tik pat labi tā varēja būt infekcija un tad pa telefonu ārstešana slikti beigtos.

Pievienot komentāru