Ārstēšana, Citas slimības

Ķieģelis vēderā – ja tāda sajūta ir ne tikai pēc pamatīgas ēšanas

Foto - Shutterstock

Smaguma sajūta pēc ēšanas nenozīmē tikai to, ka vēders piepildīts: tas var būt arī nopietnas slimības simptoms.

Ja pēc ēšanas regulāri ir smaguma sajūta, nepieciešama padziļināta izmeklēšana, sevišķi cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma, iesaka Diagnostikas centra gastroenteroloģe Ilona Vilkoite. “Bieži rekomendējam papildu izmeklējumus – gan asins, gan fēču analīzes, iespējams, arī endoskopiskas vai ultrasonogrāfiskas pārbaudes, lai noteiktu, kāpēc šī kaite piemeklējusi pacientu,” viņa apraksta diagnostikas gaitu.

 

Ne tikai liela maltīte

Kā pacienti mēdz raksturot nepatīkamās sajūtas? Stāsta, ka jūt smagumu vai tādu kā ķieģeli vēderā, vienkārši spiedienu pakrūtē, kuņģa vai saules pinuma rajonā. Turklāt par smagumu sūdzas ne tikai tad, kad pamatīgi paēsts, bet arī tad, kad pārtikas uzņemts pavisam nedaudz. Ne vienmēr šīs sajūtas saistāmas ar brīdi pēc ēšanas.

“Saprotam tos, kuri sūdzas, ka pēc lielākas, bagātīgākas maltītes šāds smagums vienmēr traucē. To mēs varam izskaidrot ar maltītes lielumu, bet liela daļa slimnieku smagumu kuņģa rajonā un vēderā sajūt neatkarīgi no ēdienreizēm. Tas rosina izvērtēt, kas izraisījis šo sajūtu. Proti, varbūt ir kāda patoloģija, kuras novēršanai nepieciešama mūsu iejaukšanās un ārstnieciska rīcība,” teic ārste.

 

Daudz iemeslu

Patoloģija varētu būt aizkuņģa dziedzera eksokrīna mazspēja (fermentu izdales mazspēja), kad dziedzeris nepietiekamā daudzumā saražo fermentus, kas atbildīgi par treknākas, taukainākas pārtikas šķelšanu. Smaguma sajūta raksturīga arī tad, ja ir kuņģa gļotādas iekaisums, gastrīts. Taču šādu diskomfortu var izraisīt arī helikobaktēriju infekcija: tad mēdz būt tāda kā nesagremošanas sajūta, kuņģī ēdiens it kā atrodas, bet netiek pārstrādāts. Pie vainas var būt arī zarnu sašaurinājumi pacientiem, kas pārslimojuši čūlas slimību. Pēc to sadzīšanas divpadsmitpirkstu zarnā var veidoties stenoze ar deformāciju. Tad tiek traucēta ēdiena virzība pa gremošanas traktu – arī tas varētu būt viens no pilnuma un smaguma sajūtas cēloņiem.

Smaguma sajūta mēdz būt arī pacientiem, kas sirgst ar cukura diabētu, vai arī gados vecākiem cilvēkiem, kuriem gremošanas traktā traucēta mobilitāte jeb kustīgums. “Šādos gadījumos lietojam specifisku ārstēšanu, lai mobilitāti uzlabotu un veicinātu pārtikas novadīšanu no gremošanas trakta uz kuņģi,” apraksta Ilona Vilkoite. Tad der veikt izmeklēšanu ar augšējo endoskopiju, kas sniedz plašu informāciju par slimībām. “Parasti augšējās endoskopijas laikā mēs pārbaudām barības vadu – mēs to ļoti labi redzam, tāpat arī kuņģi. Izmeklējam arī divpadsmitpirkstu zarnas sākuma daļu. Ja kādā no šīm lokalizācijām būs patoloģija, mēs to noteikti konstatēsim un varēsim pacientam ieteikt nepieciešamo ārstēšanu.”

 

Foto - Shutterstock
Foto – Shutterstock

Dedzināšana aiz krūškaula, atvilnis, grēmas

Liela daļa pacientu, kas vēršas pie gastroenterologa, sūdzas par skābes atvilni barības vadā jeb refluksa slimības simptomiem. Tie parasti mēdz izpausties kā dedzināšana aiz krūškaula jeb grēmas, atraugas ar skābu piegaršu. Šie simptomi varētu liecināt par kuņģa skābes atvilni barības vadā, ko dēvē arī par ekstraezofagālo refluksa slimību. Izmeklēšanas metode, lai noteiktu, vai barības vadā ir redzams kāds skābes izraisīts bojājums, ir augšējā endoskopija jeb barības vada un kuņģa apskate.

“Pacientiem, kuriem ir atvilnis, parasti iesakām nopietni mainīt ēšanas paradumus, jo ir produkti, kas veicina skābes izdalīšanos kuņģī. Ņemam talkā arī medikamentus, kas paredzēti šādu simptomu novēršanai. Parasti tās ir kuņģa skābes izdalošos kanāliņus bloķējošas zāles – protona sūkņa inhibitori, ko gastroenteroloģijā lieto diezgan plaši, turklāt ne tikai pacientiem ar atvilni.”

Reizēm var šķist, ka atviļņa situācija nav nekas ārkārtējs – kam negadās! Ārste uzsver, ka tas tomēr ir nopietns stāvoklis, jo hroniska, neārstēta refluksa slimība var draudēt ar vērā ņemamām komplikācijām, piemēram, barības vada bojājumiem. “Endoskopiski izvērtējot barības vadu, redzam gļotādas izmaiņas. Tas nozīmē, ka šūnas no divpadsmitpirkstu vai tievās zarnas ir pārceļojušas uz barības vadu un tā gļotādas struktūrā ir patoloģiskas izmaiņas.” Stāvokli ar tievās zarnas šūnu implantāciju barības vada gļotādā sauc par Bareta barības vadu, un to uzskata par vēža priekšvēstnesi. “Tātad neapšaubāmi tas ir riska faktors, tāpēc pret atviļņa slimību jāizturas nopietni, bez kādas vieglprātības,” uzsver Ilona Vilkoite. “Sūdzību gadījumos noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta, jāveic izmeklējumi un jāievēro nepieciešamā diēta, gan jāliek lietā medikamentu terapija. Jāatzīst, ka pie atviļņa slimības var būt vainojams arī liekais svars un aptaukošanās, tāpat smēķēšana nepaliek bez sekām.”

 

Ja maltīte bijusi par smagu…

Jādzer vairāk ūdens un tējas. Nereti maltītes un īpaši ārpus mājas pagatavoti ēdieni ir ļoti sāļi. Sāls aiztur ūdeni organismā, izraisa vēdera pūšanos un smaguma sajūtu. Ūdens palīdz organismam ātrāk attīrīties no sāls, kuņģim – labāk sagremot barību. Savukārt krūzīte siltas tējas veicina gremošanas trakta muskulatūras atslābumu.

 

Jāpakustas. Pēc pamatīga mielasta dīvāns tā vien vilina atlaisties, bet šim aicinājumam nevajag atsaukties! Pat ja to nepavisam negribas, ir jāceļas kājās un jāpakustas – tā palīdzēsiet savai gremošanas sistēmai labāk darboties. Runa ir par 15 minūšu pastaigu, nevis jogas seansu. Tas būs piemērotāks otrajai dienai pēc izēšanās.

 

Normāli paēst. Otrā dienā pēc pamatīgā mielasta ieteicams nevis badoties, bet atgriezties pie veselīgas ēšanas – gan ritma, gan daudzuma ziņā. Ieturēt labas brokastis, piemēram, vārītu olu ar graudu maizi, bet pusdienās izvēlēties ar kāliju un šķiedrvielām bagātus produktus (riekstus, banānus, apelsīnus, avokado). Nevajag aizmirst arī par vieglām vakariņām.

 

logo-36

Pievienot komentāru