Ārstēšana, Sirds un asinsvadi

Traucējošie mezgli taisnajā zarnā

Foto - Shutterstock

Ar hemoroīdiem – taisnās zarnas vēnu mezglveida paplašinājumiem – saskaras gandrīz puse iedzīvotāju, turklāt ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Par šo kaiti nemēdz skaļi runāt, bet tās izraisītais diskomforts pamatīgi bojā dzīves kvalitāti. Slimība nav ļaundabīga, un ar mūsdienīgām metodēm to iespējams ātri un efektīvi izārstēt.

Hemoroīdi tiek uzskatīti par slimību, kas saistīta ar cilvēces attīstību: sevišķi liels saslimšanas risks ir sēdoša darba veicējiem, kādu mūsu vidū mūsdienās nav mazums. To dēvē arī par šoferu, inteliģences un biroja darbinieku kaiti.

Taisnās zarnas izejas daļā atrodas labi apasiņoti audu spilventiņi, kam ir noteiktas funkcijas, stāsta Baltijas vēnu klīnikas ķirurģijas nodaļas vadītājs, flebologs ar specializāciju proktoloģijā Pēteris Gerke. Ja kaut kādu iemeslu dēļ taisnajā zarnā paplašinās asins-vadi, veidojas izspīlējums jeb izvelvējums, tāds kā mezgls, ko sauc par hemoroīdu.

Var būt gan iekšējie, gan ārējie hemoroīdi. Ārējos mezglus, kas veidojas anālās atveres ārpusē, parasti var pamanīt un sataustīt, bet par iekšējo hemoroīdu esamību taisnajā zarnā var pat nenojaust, ja vien par to neliecina konkrēti simptomi, visbiežāk – sāpes vēdera izejas laikā vai arī tos konstatē ārsts, veicot kolonoskopiju vai proktoloģisku izmeklēšanu.

 

Kā diagnosticē un ārstē

Lai noteiktu, vai problēmas iemesls ir hemoroīdi, jādodas pie ārsta proktologa, kurš izmeklēs taisnās zarnas daļu, lai precīzi dia-gnosticētu iespējamo slimību.

Proktologs var apskatīt hemoroīdus, veicot proktoskopiju.

Hemoroīdu ārstēšana ir zināma jau no seno romiešu laikiem. Vispirms jāievieš izmaiņas dzīvesveidā:

 jāievēro diēta (jāēd dārzeņi, augļi, ogas, šķiedrvielas, jāuzņem pietiekams šķidruma daudzums);

 jābūt fiziski aktīvam;

 noderēs vēdera izeju veicinošas tējas, medikamenti un klizmas.

Ja slimība nav ielaista, bieži tiek nozīmētas dažādas ziedes vai svecītes, ko vakarā ievada taisnajā zarnā, – ar to varētu pietikt, lai atbrīvotos no hemoroidālo mezglu iekaisuma un likvidētu vai mazinātu simptomus. Kopā ar pasākumiem, kuri vērsti uz hemoroīdu cēloņa likvidēšanu, tas varētu novērst vai attālināt operācijas nepieciešamību, kas arī ir viena no hemoroīdu ārstēšanas iespējām.

Pirmās un otrās pakāpes hemoroidālo mezglu ārstēšanai parasti izmanto skleroterapiju, krioterapiju vai gumijas gredzenu aplikācijas paplašinātajiem hemoroidāliem mezgliem.

Liģēšana jeb nosiešana ar gumijas riņķi – šo procedūru veic ķirurgs ambulatoros apstākļos. Procedūras laikā hemoroidālais mezgls tiek fiksēts ar speciālām knaiblēm vai vakuuma sūkni. Uz hemoroidālā mezgla pamatnes uzliek gumijas riņķi, kas pakāpeniski samazina asinspiegādi hemoroīdam un noved pie tā atmiršanas. Šī procedūra parasti ir nesāpīga, jo tiek veikta zarnu daļā virs anālās atveres, respektīvi, pašā zemākajā zarnu daļā, kuras gļotāda nav jutīga pret sāpēm.

Alternatīva gumijas riņķa ligatūrai ir skleroterapija. Tā ir sklerotizējošu ķīmisku vielu, kā fenola eļļas šķīduma, polidokanola, koncentrēta sālsšķīduma, injicēšana hemoroidālajā mezglā, kas izraisa audu nekrozi.

Krioterapija jeb hemoroīda sasaldēšana ir alternatīva metode nosiešanai, bet to tikpat kā neizmanto.

Trešās vai ceturtās pakāpes hemoroīdu ārstēšanai praktiski vairs netiek izmantotas agrāk tik ierastās klasiskās operācijas, taču dažviet tās tomēr vēl notiek.

“Runājot par ķirurģisku ārstēšanu, ir tikai viena metode – tā ir tā sauktā Milligana–Morgana operācija,” uzsver ārsts Pēteris Gerke. “Tās laikā pacientam narkozē tiek veikti trīs lieli griezieni, atrasti hemoroidālo mezglu asinsvadi, kas tiek nosieti, pēc tam – nogriezti. Tad visi lielie hemoroidālie mezgli kopā ar gļotādas daļu tiek izgriezti. Paliek trīs lielas brūces, kas parasti sadzīst divās nedēļās.

Protams, operētā vieta ir ļoti jutīga. Pacientam pēc klasiskajām operācijām ir bailes un sāpīgi iet uz tualeti, lai veiktu defekāciju, tāpēc no tualetes apmeklējuma izvairās, rezultātā veidojas aizcietējums. Kad pacients tomēr iztukšo vēderu, defekācijas laikā aizcietējumi plēš vaļā brūces – tas ir ļoti nepatīkams riņķadancis. Lai cik skaudri tas būtu, sāpes bieži ir tik neizturamas, ka pacients tualetē pat noģībst.

Šīs operācijas veic slimnīcā, un pacients var doties mājās tikai pēc pirmās vēdera izejas, jo tad ir zināms, ka nākamās būs vieglākas.”

Par laimi, patlaban pieejamas saudzīgas ārstēšanas metodes, pēc kurām pacientam nav problēmu ar vēdera izeju, un viņš drīz var atgriezties ierastajā dzīvesritmā.

 

Jaunākās ārstēšanas iespējas

Longo metode ir operācija, kurā izmanto mehānisko šuvēju. To ievada taisnajā zarnā, kur atrodas palielinātais hemoroīda mezgls. Speciālā veidā, fiksējot aparātu taisnās zarnas hemoroidālajā zonā, tajā tiek ievilkti visi palielinātie hemoroidālie mezgli kopā ar lieko gļotādu, kas izveidojusies virs šiem mezgliem. Savelkot visa zona tiek cirkulāri nogriezta, kā arī automātiski uz brūces uzliktas mikroskopiskas titāna skaviņas, kas slēdz radušos brūci.

THD jeb transanālā hemoroīdu dearterizācija ir mazinvazīva ķirurģiska metode. Tās laikā izmanto speciālu doplera spoguli, lai atrastu asinsvadus, kas dzen asinis cauri hemoroidālajiem mezgliem. Ar šo pašu iekārtu, tajā ieliekot adatu ar šuvēju, uz asinsvadiem tiek uzliktas šuves, lai pilnībā pārtrauktu asinspiegādi hemoroidālajiem mezgliem. Tie saplok – reducējas.

Lāzerķirurģijas metodes laikā pacienta taisnajā zarnā ievada lāzera zondi. Ar lāzeru apstarojot hemoroīdus, tiek iztvaicēts to iekšējais slānis. Tādā veidā tie lēnām uzsūcas un pazūd.

Var tikt izmantota tvaika ķirurģijas metode, kad paplašinātajos hemoroīdos iepūš tvaiku. Tie sklerotizējas un aizaug ciet.

Tā sauktās HAL un RAR metodes ir hemoroīdu artēriju cauršūšana endorektāla doplera kontrolē. Tās laikā tiek identificēti hemoroidālo vēnu pinumu barojošie asinsvadi, kas tiek cauršūti un liģēti.

Var izmantot biolīmes metodi. Tas nozīmē, ka palielinātajos hemoroidālajos mezglos speciāli ievada bioloģisko līmi. Hemoroīdos nenotiek asinsplūsma, tie aizlīp un izzūd.

Pavisam nesen ir parādījusies jauna hemoroīdu ārstēšanas metode – radiofrekvence. Ar to var likvidēt jebkuras stadijas hemoroīdus. “Tā ir jauna tehnoloģija, kas atšķiras no visām pašlaik lietotajām ārstēšanas metodēm – tiek veikta lokālajā anestēzijā procedūru telpā. Pacientam vairs nav nepieciešama vispārējā narkoze,” stāsta Pēteris Gerke. “Tās laikā caur nelielu punktveida adatas dūrienu hemoroīdā tiek ievadīts speciāls radiofrekvences katetrs, kas uz adatas vai katetra galiņa ģenerē augstas frekvences elektromagnētiskā starojuma impulsu. Pēc termokoagulācijas principa asinsvada mezgls sasilst, rezultātā notiek koagulācija, un hemoroīds tiek likvidēts. Gan adatai, gan katetram ir izolējošs pārklājums, līdz ar to impulsa iedarbība ir lokāla un neietekmē apkārtējos audus.

Metode ir ļoti precīza, jo aparatūra enerģijas jaudu un ilgumu regulē automātiski. Operācija ir nesāpīga, un pacients jau nākamajā dienā var atgriezties ikdienas ritmā, piemēram, doties uz darbu. Šo hemoroīdu ārstēšanas procedūru veic 15–20 minūtēs.”

 

Sēdēšana – rosinošs faktors

Hemoroīdu veidošanos sekmē procesi, kas notiek ar asinsvadiem, šajā gadījumā – vēnām, kā arī procesi, kas notiek zarnās un ap tām.

Hemoroīdu rašanos rosina vairāki faktori:

* iedzimts vēnu sieniņu, kā arī saistaudu vājums, kas savukārt var būt nepietiekama uztura sekas. Ja hemoroīdu slimība bijusi iepriekšējās paaudzēs, piemēram, vecākiem vai vecvecākiem, ir liela varbūtība, ka dzīves laikā tā var attīstīties arī nākamajās paaudzēs;

* atteces traucējumi no mazā iegurņa asinsvadiem;

* aizcietējums – tas rada priekšnoteikumus hemoroīdu attīstībai un progresēšanai, jo tādās situācijās vēdera izeja notiek ar piepūli un sasprindzinājumu. Aizcietējumam var būt dažādi iemesli: mazkustīgs dzīvesveids, uzturs ar nelielu šķiedrvielu saturu, nepietiekama šķidruma uzņemšana, kā arī dažādu medikamentu lietošana, zarnu operācijas, zarnu audzēji;

* mazkustīgs dzīvesveids, ilgstoša sēdēšana;

* neierasta vai pārmērīga fiziska slodze, kas saistīta ar smagumu celšanu. Tā rada spiedienu uz taisno zarnu un pastiprina asiņu pieplūdi;

* sievietēm – grūtniecība un dzemdības. Grūtniecības laikā sievietes organismā norit dažādas izmaiņas, hormonu ietekmē paplašinās asinsvadi, tie var paplašināties arī taisnajā zarnā. Turklāt dzemdes palielināšanās rada spiedienu uz vēdera lejasdaļu, apgrūtinot asinsplūsmu. Diezgan bieži hemoroīdi rodas tieši dzemdību laikā.

 

Simptomi

Hemoroīdi var izraisīt:

* diskomforta sajūtu taisnās zarnas rajonā, kas var pastiprināties līdz pat sāpēm vēdera izejas laikā;

* niezi, mitrošanos anālajā zonā;

* asiņošanu no hemoroidālajiem mezgliem.

 

Četras pakāpes

pakapes_Sh

Pēc slimības smaguma hemoroīdus iedala četrās pakāpēs.

1. Hemoroīdu mezgli ir tikai taisnās zarnas iekšpusē, un sākumā tos var nejust.

2. Vēdera izejas vai stipras fiziskas piepūles laikā hemoroīdu mezgli izspiežas caur anālo atveri. Kad piepūle beidzas, tie ieņem sākotnējo stāvokli. Paralēli var būt nelieli izdalījumi, nieze.

3. Vēdera izejas vai stipras fiziskas piepūles laikā hemoroīdu mezgli izspiežas uz āru caur anālo atveri, bet, lai ieņemtu iepriekšējo stāvokli, tie jāiebīda atpakaļ. Šajā stadijā tie rada iekaisumu, asiņošanu, sāpes.

4. Hemoroidālie mezgli pastāvīgi atrodas ārpus anālās atveres, tos vairs nav iespējams iebīdīt atpakaļ zarnā. Tie izraisa sāpes, regulāri asiņo, un ir virkne citu nepatīkamu problēmu.

 

Mūsu eksperts

Pēteris Gerke, Baltijas vēnu klīnikas ķirurģijas nodaļas vadītājs, flebologs ar specializāciju proktoloģijā

 

logo-36

Pievienot komentāru