Alternatīvā medicīna, Netradicionāli

Trenēt sevi mieram. Efektīvi paņēmieni no Igora Kudrjavceva

Foto - Matīss Markovskis

Nereti cilvēks tic, ka uzzinās brīnumrecepti un uzreiz nebūs nekādu problēmu. Mierīgs kā tanks varēs doties uz eksāmenu, bez jebkāda stresa uzstāsies milzu auditorijas priekšā… Ārsts un ciguna skolotājs Igors Kudrjavcevs ir gatavs dot palīdzošas receptes, tomēr iesaka to visu praktizēt regulāri. Tā daudz vieglāk izdosies palikt mierpilnam, kad pienāks svarīgais brīdis.

Plašāku ieskatu, kā sasniegt harmoniju un mieru, dakteris Kudrjavcevs sniedz savās grāmatās. Nesen nāca klajā vēl viena ar nosaukumu Prieka spēks. Tā vēsta, kā gūt enerģiju, stiprināt veselību un spēt palikt mierpilnam.

“Satraucošā brīdī pirms liela notikuma daudzi mēdz izlīdzēties ar tabletīti. Taču medikaments iedarbojas uz smadzeņu garozu, savukārt uztraukums skar veģetatīvo nervu sistēmu. Ne viens vien būs izbaudījis uz savas ādas, kā stresa brīdī sāk sisties sirds, aizsitas elpa vai neciešami sagribas uz tualeti. Šādi nostrādā veģetatīvā sistēma. Faktiski mierināt vajag to,” skaidro Igors Kudrjavcevs.

Uzbudinājums, kas rodas stresa brīdī, ar laiku sāk uzkrāties smadzenēs un visā nervu sistēmā, un tam var būt nelāgas sekas. Lai ietekmi mazinātu, var palīdzēt speciāli vingrinājumi. Lielākoties tie ir pietiekami vienkārši izpildāmi, turklāt neprasa daudz laika. Taču – jāvingrinās regulāri, jātrenē sevi.

 

Žāvāties un restartēties

Nereti sāc žāvāties gluži nepiemērotā brīdī. Uzreiz sajūties neērti, centies žāvas apspiest, aizsegties. Taču, izrādās, žāvāties ir ļoti veselīgi.

Ķīniešiem pat ir īpašs vingrinājums ar nosaukumu Hacjaņ gun. Žāvas izsauc speciāli, tās veicina, to dara plati atvērtu muti. Žāvājas ar nolūku, lai gūtu noderīgu rezultātu.

Zināms, ka žāvāšanās laikā organisms izstrādā nedaudz endorfīnu. Zinātniski gan nav līdz galam noskaidrots, kāpēc tā notiek, taču skaidrs ir viens – žāvāšanās kalpo kā restarts smadzenēm. Vēl tā palīdz mazināt spriedzi.

Dažkārt domā, ka žāvas uznāk miegainības dēļ. Jā, šī izpausme var liecināt, ka organismā sāk pietrūkt skābekļa. Bet tā arī vēstī, ka smadzenēm ticis pārlieku daudz informācijas, tās vēlas restartēties.

Nereti sarunājies ar kādu, bet dialogs nevedas, ir grūti domāt līdzi, tā vien gribas žāvāties… Arī šādā gadījumā smadzenes alkst atpūtas.

Tādēļ nemulsti par žāvāšanos, bet sāc mācīties to izraisīt speciāli. Plet muti vaļā un imitē žāvāšanos, kamēr tā patiešām rodas. Ja šādi trenējas, ar laiku ķermenis jau zina: ā, man piedāvā žāvāties, tātad vajag to darīt, jutīšos labāk.

 

No hegu līdz mākoņiem

Lai pirms liela notikuma nomierinātos un gūtu līdzsvaru, noder vairāku vingrinājumu ķēde.

Vispirms veic vingrinājumu, kurā stimulē sevi, palielina enerģiju. To dara, rīvējot hegu. Tā dēvē svarīgu bioloģiski aktīvo punktu delnas virspusē – bedrītē starp īkšķi un rādītājpirkstu. Hegu punktu masē pulksteņrādītāja virzienā, to dara ar pretējās plaukstas viduci. Pēc tam to pašu dara otrai rokai. Šādi tiek vairota enerģija.

Taču, lai nonāktu enerģētiski līdzsvarotā situācijā, pēc hegu masāžas jāizpilda kāds no vingrinājumiem, kas ļauj enerģiju izlīdzināt visā ķermenī.

 

1. Tam noder ausu ļipiņu masāža. Ar labās rokas pirkstiem pamasē kreisās auss ļipiņu, pēc tam – ar kreiso roku labās auss ļipiņu. Šādi masējot, arī galva nevilšus grozās līdzi, un tas ir labs efekts abām smadzeņu puslodēm.

2. Vēl vienu enerģijas izlīdzināšanas vingrinājumu sauc Rokas–mākoņi. Igors Kudrjavcevs teic, ka šo vingrinājumu augsti vērtē biznesa cilvēki, kam ir liela emocionālā un fiziskā slodze. Tas sniedz mieru un stabilitāti, uzlabo enerģijas plūsmu sirdī un smadzenēs.

Vingrinājumu izpilda ar visu ķermeni lēni un līgani. Iesākumā nostājas pamatstājā (skatīt attēlus pie vingrinājuma Rokas–mākoņi), rokas liek noteiktā pozīcijā un veic kustības ar rokām un visu ķermeni, līgani pārnesot svaru no vienas puses uz otru, kamēr sajūt patīkamu mieru.

Šo vingrinājumu var veikt arī sēdus. Arī tad ķermeņa svaru nesteidzīgi pārnes uz vienu un otru pusi. Līdzi kustina rokas – viena ir augstāk, otra zemāk, pēc tam pozīcijas maina. Ja rokas šādi mainīgi kustas, mainās arī dzīvības enerģijas plūsma.

 

Pagulēt darba laikā?

Dakterim Igoram patīk ideja, kas īstenota Japānā: darba pārtraukumā visi dodas atgulties speciālos krēslos. Ne visi aizmieg, taču kādu laiku pavada tīkamā atslābumā. Pēc tam jūtas mierīgāk, var strādāt produktīvāk.

“Šādai pauzei pietiek ar 15–20 minūtēm. Arī nieka piecas minūtes būs noderīgas. Apguļas un elpo – ieelpa uz vēderu, izelpa uz pēdām. Šādi, uzmanību vēršot uz pēdām, tiek pārslēgta smadzeņu aktivitāte.

Ja izdodas iemigt, pavisam labi. Tikai pirms miega vajag pateikt sev: es gribu atslābināties, aizmigt uz 15 minūtēm. Pasaki savam ķermenim: lūdzu, atgriezies pēc šā laika! Tāds mazs atpūtas brīdis dod iespēju nekrāties uzbudinājumam. Tas ļauj stresa pilnos mirkļus turpmāk uztvert un piedzīvot daudz mierīgāk,” uzsver Igors Kudrjavcevs.

 

Uzmanība – vēderā!

Viens no vingrinājumiem ir saistīts ar īpašu elpošanu. To var veikt jebkurā vietā, pietiek ar īsu sprīdi. Ja vingrinies mājās, vari izpildīt sēdus vai guļus. Ja atrodies darbā, paliec turpat savā krēslā, tikai aizver acis un uz mirkli aizmirsti par datoru vai darba dokumentiem.

Uzmanību vispirms virzi uz vēderu – ieelpo un iedomājies, kā elpa iet vēderā. Savukārt izelpai ļauj izplūst pa visu ķermeni. Tā paelpo kādu brīdi, taču ne ilgāk par 5 minūtēm. Nevajag elpot forsēti, dziļāk nekā parasti, vienkārši ieelpo un izelpo. Jau pēc kādām septiņām vingrināšanās reizēm sāksi just, kā ķermenī rodas miers un harmonija.

Šādi paelpot var arī īsi pirms uzstāšanās vai eksāmena, tomēr, ja trenējas regulāri, efekts ir daudz labāks.

 

Vingrinājums Rokas–mākoņi

Labo roku ar delnas centru novieto pret sirdi, kreiso – ar delnas centru pret zemi, nabas līmenī.

Ieelpo un izelpojot lēnām ar visu ķermeni griežas uz labo pusi, vienlaikus pārnesot svaru uz labo kāju. Šo līgano ķermeņa kustību sāk sajust ar nabas apvidu. Roku stāvoklis attiecībā pret ķermeni nemainās.

Kad svars pilnībā ir labajā pusē, maigi maina rokas – labā iet uz leju, kreisā uz augšu. Tā mainās enerģijas plūsmas ķermeņa pusēs. Pēc tam tikpat līgani slidinās atpakaļ, mainot arī svara pusi. Šādi turpina, kamēr jūt patīkamu mieru.

 

Sasprindzinājums un atslābums

Ir spriedzes pilna situācija, sasprindzinājums. Bet dod to dubultdevā! Šādi rādi savai zemapziņai: es varu vēl stiprāk!

Nostājies un ieelpā ļoti stipri sasprindzinies. Saspied sevi, sažņaudz, cik vien iespējams! Šādā sasprindzinājumā aizturi elpu uz kādām 7 sekundēm. Pēc tam ļoti aktīvi izelpo un pilnībā atbrīvojies.

Tas ir līdzīgi, kā pārvarēt kāri pēc salduma, – dažreiz saēdies tik daudz, ka jūti pamatīgu pārsātinājumu, bet pēc tam ilgi vairs nekārojas. Pēc šāda vingrinājuma sasprindzinājums izzūd.

 

Miera vingrinājums

Vingrinājumu labāk izpildīt sēdus. Sēž taisni, pēdas vienu pret otru saliek kopā. Rokas liek uz ķermeņa nabas apvidū. Sievietes pie ķermeņa liek labo, vīrieši – kreiso roku. Otru plaukstu liek virsū, savieno īkšķus. Šādā pozā tiek noslēgti visi enerģijas kanāli, meridiāni. Tā var labāk sakopot, saglabāt savu enerģiju.

Ieelpo uz vēderu, izelpo uz visu ķermeni. Šādi turpina kādu brīdi, kamēr sajūt sevī mieru.

 

Mūsu eksperts IGORS KUDRJAVCEVS, ārsts, RSU pasniedzējs, medicīnas ciguna pamatlicējs Latvijā

 

logo-36

Pievienot komentāru