Bērni, Veselība

Nav vairāku dokumentu, nav analīžu. Nepietiek, ka mamma atved bērnu uz pārbaudēm

Foto - Shutterstock

Kristīne Zīle sociālajā vietnē Facebook aprakstījusi savu pieredzi, vedot bērnu uz laboratoriju, nodot analīzes. Lūk, ko viņa raksta:” Šķiet, ka jaunā fizisko personu datu aizsardzības regula (iespējams tās interpretācija) tikai vēl uzņem absurda drāmas apgriezienus. Vakar ģimenes ārsts manam dēlam izrakstīja norīkojumu veikt asins analīzes, ko arī turpat uz vietas E. Gulbja laboratorijā gribējām izdarīt.
Diemžēl, pirmais mēģinājums izrādījās nesekmīgs, jo bērnam, kuram vēl nav 14 gadu, līdzi vajagot vecākus un personu apliecinošu dokumentu. Vecāki bija, bet personu apliecinoša dokumenta nebija. Šodien taisījām otro piegājienu E. Gulbja laboratorijas “Alfas” filiālē, abi “apbruņojušies” ar personu apliecinošiem dokumentiem (ID kartēm), turklāt izstāvot pietiekami garu rindu! Kad pienāca mūsu kārta – atkal nekā, jo ar manu ID karti bija par maz, tajā nav (un nevar būt!) ierakstīts mans dēls, bija vajadzīga mana pase, kurā bērns ierakstīts. Teicu, ka manā pasē bērns vienalga nav ierakstīts, uz ko man atbildēja, ka tad vajagot dzimšanas apliecību. Teicu, ka man telefonā ir kopija, bet arī tas nederēja. Tā arī pakalpojumu nesaņēmām… Rezultātā veidojas absurda situācija – pakalpojuma sniedzējs (E. Gulbja laboratorija) faktiski neuzticas šīs valsts izsniegtajiem personu apliecinošajiem dokumentiem, kaut arī bērns tos bez vecāku klātbūtnes un dzimšanas apliecības oriģināla uzrādīšanas nemaz nevar saņemt.

Arī ģimenes ārsta norīkojumam, kas tomēr satur tos pašus bērna personas datus, ko ID karte, nav absolūti nekādas nozīmes. Nozīmes nav arī bērna veselības stāvoklim, jo būtībā jau divas dienas bērns nevar saņemt atbilstošu medicīnisko palīdzību, ko garantē mūsu Satversmes 111. pants. Jāsecina, ka, ja kaut kādu iemeslu dēļ bērnam līdz 14 gadiem nav iespējama vecāku klātbūtne, viņš vispār analīzes nodot nevar, līdz ar to nevar saņemt arī atbilstošu medicīnisko palīdzību. Vecmāmiņai, auklītei vai citai trešajai personai visticamāk būs nepieciešama notariāli apstiprināta pilnvara. Un kam ir domātas tās miljonus vērtās e-sistēmas, ieprogrammētie biometriskie dati, pirkstu nospiedumi, foto u.tml., ja man vienalga jānēsā līdzi “pirmdokumenta” oriģināls? Lai vai kā, esmu sapratusi, ka pēc 25. maija man rokassomiņā “mētāsies” visai neaizsargāti mana bērna fiziskās personas dati – bērna dzimšanas apliecība (jāizdomā tikai veids, kā to plāno papīrīti saglabāt ilgstošai lietošanai), jo nu jau vairs patiešām nezinu, kurā brīdī man ar to atkal kaut kas kādam būs vēlreiz jāpierāda…

P.S. Informācija, kas piestiprināta uz E. Gulbja laboratorijas pieņemšanas telpu durvīm, pacientus informē vien par to, ka analīzes var nodot tikai uzrādot personu apliecinošu dokumentu (ID karte, pase), neviena vārda par dzimšanas apliecību… Izmisums… Bezspēcība… Dusmas…

Veselības inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Saiva Luste skaidro, ka Latvijā attiecībā uz pacientu datiem jau kopš 2010. gada tiek piemērotas Pacientu tiesību likumā noteiktās normas, tādēļ prasība uzrādīt bērna dzimšanas apliecību nav nekas jauns un līdz šim nebijis. Pacientu tiesību likuma 13. panta pirmajā daļā teikts, ka nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība pieļaujama tikai tad, ja viņa vecāki un citi likumiskie pārstāvji par to ir informēti un devuši savu piekrišanu. Tā kā līdz 18 gadu vecumam bērns atrodas vecāku aizgādībā, reģistrējoties ārstniecības iestādē, tajā skaitā laboratorijā, vai saņemot ārstniecības pakalpojumus, vecākiem jāuzrāda gan savi, gan bērna personu apliecinoši dokumenti – dzimšanas apliecība, pase vai personas apliecība (ID). Pieaugušajiem, kas pavada bērnu, bet nav bērna vecāki vai likumiskie pārstāvji, papildus jāuzrāda arī notariāli apliecināta pilnvara.

“Prasība uzrādīt dokumentus noteikta tādēļ, lai pierādītu, ka pieaugušie, kas atveduši bērnu veikt analīzes, tiešām ir viņa mamma vai tētis, ” norāda E. Gulbja laboratorijas datu aizsardzības speciāliste Džineta Dimante. To var izdarīt divējādi – vai nu uzrādot bērna dzimšanas apliecību un mātes vai tēva pasi (ID), vai arī viena vecāka pasi, kurā ir ieraksts par bērnu un bērna pasi ( ID). Viņa saka, ka informācija par to, kādi personu apliecinoši dokumenti jāuzrāda, izvietota uz ziņojumu dēļa visās 55 laboratorijas filiālēs, kā arī ievietota iestādes interneta mājas lapā ( pacientu identificēšanas kārtība pieejama mājaslapā www.egl.lv sadaļā “Par mums” apakšsadaļā “Datu apstrāde”), bet pēc nesenās publikācijas sociālajos tīklos (Facebook), redzamās vietās izvietoti arī papildus atgādinājumi.

Lai katru reizi, kad bērns nodod analīzes, vecākiem nebūtu jānēsā līdzi viņa dzimšanas apliecība, E. Gulbja laboratorijas informācijas sistēmā iespējams reģistrēt bērna un vecāku radniecības faktu. Ja tas izdarīts, turpmāk bērni un vecāki varēs uzrādīt tikai savus personu apliecinošus dokumentus – pasi vai ID. Analīžu rezultāti tiek pārsūtīti gan bērna ārstējošajam ārstam, gan vecākiem uz viņu norādīto e-pastu, kur tos var aplūkot, ievadot speciālu kodu.

“Ja bērnu uz laboratoriju plāno vest nevis vecāki, bet kāds cits pieaugušais, piemēram, vecmāmiņa vai vecākais brālis, piedāvājam vecākiem iespēju pirms tam bez maksas aizpildīt pilnvaras veidlapu, kurā viņa norāda šīs personas datus un kura pēc tam tiks ievadīta mūsu informācijas sistēmā. Piemēram, bērna māte Aija Bērziņa pilnvaro bērna vecmāmiņu Kristīni Lejiņu. Kad vecmāmiņa ar mazbērnu pie mums ieradīsies, viņai būs jāuzrāda tikai sava un mazbērna pase vai ID. Reģistratūras darbinieks, ieejot sistēmā, varēs pārliecināties, ka šī persona ir Kristīne Lejiņa un ka vecāki viņai patiešām ļāvuši pavadīt savu bērnu,” stāsta datu aizsardzības speciāliste.

Uzrādīt bērna identitāti apliecinošus dokumentus, kuros norādīts personas kods, ir ļoti svarīgi, it īpaši, saņemot valsts finansētos pakalpojumus, jo nereti mēdz būt cilvēki ar vienādu vārdu un uzvārdu, arī ārsti, rakstot nosūtījumu, mēdz kļūdīties.

“Pavisam nesen bija gadījums, kad vecāki atveda uz analīzēm savu meitu, bet nosūtījumā bija minēti kāda puiša personas kods. Pateicoties uzrādītajiem dokumentiem, kļūdu uzreiz atklājām un novērsām,” atceras Džineta Dimante. Viņa iesaka vecākiem nokārtot saviem bērniem pasi vai ID karti, kuras ir daudz ērtāk pārnēsājamas, nekā dzimšanas apliecība, turklāt šie dokumenti tāpat kādreiz būs vajadzīgi, plānojot ceļojumu uz ārzemēm.

E. Gulbja laboratorijas privātuma politika paredz arī anonīmas izmeklējumu veikšanas iespēju, taču tādā gadījumā nav iespējams saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus un šo analīžu rezultāti nenonāks pacienta ambulatorajā kartē.

2 Komentāri

    1. Neesi neko dzirdējis par bērnu tirdzniecības gadījumiem, par orgānu tirdzniecību un citiem pret cilvēkiem vērstiem
      noziegumiem ??!
      Tikai sliņķi vāvuļo par neērtībām, bet nesakārto dokumentus(kas ir pašu aiizsardzībai).

Pievienot komentāru