Netradicionāli, Padomi

Vācam kreklos rīta rasu! Kā uzlādēties saulgriežos, iesaka seksologs un pirtniece

Foto-Shutterstock

Arvien biežāk līgotāju balsis pie ugunskura skan nevis oficiālajā Līgo vakarā, bet 21. jūnijā, svinot vasaras saulgriežus jeb saulstāvjus. Šajā laikā varam likt lietā mūsu senču gudrību un dabas enerģiju, lai parūpētos par savu fizisko, garīgo un emocionālo labsajūtu.

Seksuālā dimensija

“Gan ziemas, gan vasaras saulgrieži ir dienas, kad senie latvieši tradicionāli svinēja svētkus. Līdz tam bija jāpaveic noteikti darbi, bija iemesls palūkoties atpakaļ. Vienlaikus tika plānoti arī veicamie darbi, iesvētot tos ar rituālu mīlēšanos. Mājas saimnieks un saimniece devās uz lauku un veica šo darbību, lai labība nekrīt veldrē, lai govis dotu daudz piena, lai cūkas augtu treknas un viņām būtu daudz sivēnu, lai ģimenēs, sētā valdītu veiksme, miers un pārticība. Seksualitāte ir tā, kas apzināti vai neapzināti motivē cilvēkus darboties, pieņemt kaut kādus lēmumus, rīkoties, attīstīt sevi un savas prasmes. Saulgrieži ir laiks, kad vecais aiziet, nogrimst pagātnē un ir jaunā sākums – tā ir visu rituālu būtība,” saka seksologs un pārmaiņu treneris Arturs Šulcs. Lai gan seksuālie rituāli līdz mūsdienām savu formu saglabājuši, tie lielā mērā zaudējuši sākotnējo, sakrālo dimensiju, kaut gan pēdējos gados manāma tendence to atjaunot.

Daudzās senās kultūrās ap vasaras saulgriežiem tika atcelti likumi un sabiedrībā pieņemtās normas, tādēļ cilvēki varēja atļauties daudz vairāk, arī seksuālajā jomā, nebaidoties nosodījuma. Arī mūsdienās daudzi dodas papardes zieda meklējumos, taču, kā uzsver seksologs, galvenais, lai tas nenotiktu alkohola iespaidā. “Vajag apreibt no paša procesa, no uguns, no enerģētiska virmojuma gaisā. Tad tas ir bagātinoši, interesanti,” viņš saka.

Vasaras saulgriežos tiek izmantoti dažādi dabas elementi, lai veiktu attīrošus rituālus. Pirtī tie koncentrētā veidā ir visi kopā. Te uz cilvēku iedarbojas uguns, ūdens, gaisa, zemes enerģija, ko sniedz koki, augi, tādēļ pirtī iešana šajā laikā ir ļoti vērtīga procedūra.

“Ikdienā ikviens no mums kaut kā sasmērējas – domās, darbos vai attiecībās ar citiem cilvēkiem, no kuru ietekmes vēlamies atbrīvoties. Lēkšana pāri ugunskuram, pērno Jāņu vainagu dedzināšana ir attīroša darbība, kas palīdz atbrīvoties no sliktām domām, īpašībām, notikumiem savā dzīvē. Ugunskurā varam sadedzināt savu slinkumu, nīgrumu, neuzdrošināšanos, nevarēšanu. Protams, attīrošajā ugunī nedrīkst cept desiņas vai šašliku. Šim nolūkam jākur cits ugunskurs,” saka Arturs Šulcs, aicinot vairāk uzmanības veltīt iekšējām, nevis ārējām šo gadskārtu svētku darbībām un norisēm. Saulgriežu svinēšanas jēga taču pirmām kārtām ir attīrīšanās – gan garīgā, gan emocionālā, jauna posma aizsākšanās dabā, cilvēka dzīvē. Var nodarboties arī ar meditāciju, piemēram, doties uz mežu un atrast tur savu spēka vietu un tur iegūt apskaidrību, pieņemt lēmumu savā dzīvē kaut ko mainīt, veidot attiecības, savu biznesu. Šī diena, kad dabā ir tik daudz spēka enerģijas, tam ir īpaši labvēlīga.

Izstaigā saules ceļu

“Mūsu sētā svinam no saullēkta līdz saulrietam. Ar sauli kopā izejam šo spēka dienu, kura ir garākā visā gadā. Ceļamies no rīta četros un ejam uz upi nopeldēties. Kad esam kļuvuši tīri un balti, ap pulksten 4.30, kad saulīte ceļas, kurinām pirmo ugunskuru. Tad dodamies pļavās plūkt ziedus vainagiem un pušķiem. Vācam rasu kreklos, kuri pēc tam kalpo kā spēka apģērbs, kad esam saslimuši vai ļoti noguruši. Šim mērķim var izmantot arī palagus, kurus pēc tam klāj gada tumšākajā laikā, kad vajag vairāk enerģijas,” stāsta pirtniece un senlatviešu tradīciju zinātāja Kristīne Vallere no Vecumnieku novada Bārbeles pagasta. Visai saulgriežu dienai cauri katram jāiznes savs lielais nodoms – tas, ko vēlas stiprināt sevī, savā ģimenē, dzimtā, valstī (veselība, pārticībai vai kaut kas cits).

Dienas vidū, kad saule ir savā augstākajā punktā (plkst. 13.07), “Evertu” sētā tiek kurināts vēl viens ugunskurs, vērti spēka vārti, dancots un dziedāts. Kad saule virzās uz rieta pusi, notiek gatavošanās lielajam uguns rituālam, kura kodols ir pateicības daudzinājums. Ugunij tiek ziedoti graudi pateicībā par to, kas jau ir, aktivizējot labas domas, lai ģimenē, novadā, valstī viss būtu harmonisks un gaismas piepildīts.

Pirti gan Kristīne Vallere iesaka kurināt iepriekšējā vai arī nākamajā vakarā pēc saulgriežiem – “laika lūkas” esot atvērtas trīs dienas. Vajag savākt un ienest pirtī pēc iespējas vairāk jāņuzāļu, liepu ziedus, lai sasmeltos dabas spēku. “Šogad ir rets un interesants pavērsiens – jau zied liepas, kurās ir liels sievišķās enerģijas spēks. Noteikti vajadzētu nopērties ar liepziedu slotiņām. Šajās dienās pirtī pats galvenais nav karstums. Vajadzētu pērties mērenā temperatūrā – ne vairāk par 60 grādiem, lai augi nezaudētu savu spēku.”

Šobrīd ir labvēlīgs laiks, lai sietu maģiskās pirtsslotas, kurā noteikti jāieliek arī vībotnes, pelašķi, vīgriezes. Savukārt spēka slotiņas ziemai vislabāk gatavot laika posmā no 27. līdz 29. jūnijam.

Ja cilvēks vēlas vasaras saulgriežos nostiprināt savu veselību, ļoti svarīgi iesaistīt visas četras stihijas – gaisu, ūdeni, uguni un zemi, teic pirtniece. Saullēktā jādodas peldēties, uz avotu muti mazgāt vai izvārtīties rīta rasā. Vainagā vajag iepīt trejdeviņas zālītes un visu dienu to valkāt, tad sasmeļas saules enerģiju, turklāt maģiskais augu spēks pēc tam palīdz ātrāk atveseļoties. Pēc tam šo vainagu vajag saglabāt un mājās piekārt redzamā vietā. Ja ziemā piemetas kāda liga, no tā norauj saujiņu zāļu tējai. Lielisks veselības nostiprināšanas līdzeklis visam gadam būs arī tā jāņuzāle, kura, pļavā iebrienot, plūcēju pirmā uzrunājusi. Lai kāds būtu tās ķīmiskais sastāvs, enerģētiskais lādiņš atsvērs visu.

Pievienot komentāru